Spiegu ceļi ved uz Rīgu

Nesenais spiegošanas skandāls, šķiet, nostiprinājis Rīgas kā spiegu pilsētas tēlu. Rīgas vārds pasaules slepeno dienestu failos sarkaniem burtiem tika ierakstīts 1992. gadā, kad bijušais Valsts drošības komitejas jeb KGB virsnieks V. Mitrohins šeit noorganizēja ilgus gadus krāto KGB noslēpumu izvešanu uz Rietumiem… Lasīt…

Pauls Dauge čekistu ķetnās

Naktī uz 1938. gada 3. februāri no Maskavas Tagankas cietuma uz bēdīgi slaveno Butovas poligonu čekisti aizveda nošaušanai pirmo Maskavas latviešu grupu. Tie bija cilvēki, kurus 1937. gada decembrī aizrāva “latviešu operācijas” vilnis. Kamēr Butovā skanēja šāvieni, uz pratināšanu no kameras izsauca Paulu Daugi, izcilo mediķi… Lasīt…

Eiropas nesenās vēstures pārvērtēšana

Eiropas Parlamentā Briselē notika iniciatīvas grupas “Reappraisal of recent European history” konference ”Vienota Eiropa. Vienota vēsture” … Lasīt…

Pats galvenais komunists

Sērijā “Kas patika partijas vadoņiem” šoreiz kāda “talantīgi” ļauna cilvēka dzīvesstāsts. Tas  par Mihailu Suslovu – partijas galveno ideologu, kurš Brežņeva laikos noteica padomju cilvēku izglītību, izklaidi un visu, ko toreiz sauca par komunistisko dzīvesveidu… Lasīt…

Pagātne, šķietamība, īstenība

Vairumam no mums 1991.gada janvāris atmiņā vienmēr paliks kā barikāžu laiks. Tomēr, lai arī cik nozīmīgs tas bijis mūsu tautai, dzīves ritums nekad nav stāvējis uz vietas. Arī barikāžu dienās vecie mira, bet jaunie dzima, cilvēki mīlēja, un sirdis cerēja. Tāpat tas bija pēc tam… Lasīt…

Baltiešu pretestības cīņa

Ilgajos padomju okupācijas gados viena no visnoklusētākajām un visvairāk slēptajām tēmām saistās ar baltiešu pretošanās kustību nelegālo darbību Otrā pasaules kara gados Lasīt…

Okupācijas zaudējumi jāskaita ātrāk

Krietna pulciņa preses pārstāvju klātbūtnē Saeimas tēvzemiešu frakcija tikās ar PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas vadītāju Edmundu Stankeviču…Lasīt…

Kam šizofrēniskie murgi?

Lietuvas prezidents Valds Adamkus paziņojis, ka Lietuva pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tās nodarīto kaitējumu. Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas pārstāvis L. Sluckis šo Lietuvas prezidenta paziņojumu nodēvējis par “šizofrēniskiem murgiem”…Lasīt…

Jaunas liecības par Ādolfu Hitleru un Evu Braunu

Maskavas Lielā Tēvijas kara Centrālajā muzejā klusi un nemanāmi noritēja izstāde, kuras galvenie eksponāti bija pirmoreiz atslepenoti deviņi dokumenti, kas informē par nacistiskās Vācijas līdera Ādolfa Hitlera un viņa sievas Evas Braunas mirstīgo atlieku likteni… lasīt…

Morgentava risinājums

Nekontrolēta naida un atriebības jūtu pārņemtam, Morgentavam nelikās briesmīgi nolemt un pakļaut daudzus miljonus vāciešu vergu darbam un bada nāvei, pie kā būtu novedis viņa izstrādātais plāns, ja to īstenotu.. Lasīt…

Toms turpina cīnīties pret Krieviju

Tuvākajā laikā represētais Gunārs Toms savā cīņā pret Krieviju mēģinās iesaistīt arī Latvijas valsti …tālāk…

Lietuva prasa Krievijai atzīt padomju okupāciju

Lietuva pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tās nodarīto kaitējumu … tālāk…

---

Prasa atzīt okupāciju
Lietuva pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tās nodarīto kaitējumu, paplašinātā Ārlietu ministrijas kolēģijas sēdē paziņojis Lietuvas prezidents Valds Adamkus.

Padomju Savienības okupācijā pavadītos gadus oficiālā Viļņa novērtējusi ar 28 miljardiem dolāru (13,35 miljardi latu). Kompensācijas apmērus Lietuvas valdība noteica kopā ar ekspertiem jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr tiešas sarunas ar Maskavu par šo delikāto jautājumu pagaidām nav sāktas. Lietuvas oficiālās personas tikai dažreiz atgādina, ka kompensāciju par padomju okupāciju neviens nav aizmirsis. “Mēs neatsakāmies un neatteiksimies no prasībām atzīt padomju okupācijas faktu un centīsimies panākt atlīdzību par okupācijas radīto kaitējumu, taču vienlaikus meklēsim dialogu ar Krieviju,” uzsvēra prezidents.

Adamkus atzinis, ka “reālijas un nacionālās intereses liek meklēt iespējas risināt dialogu ar Krieviju”. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka “dialogs ar Krieviju var būt patiess vienīgi tādā gadījumā, ja tas balstīsies uz kopīgiem principiem un vērtībām”.

Runādams par galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina diplomātiskajam dienestam, Adamkus aicināja galveno uzmanību veltīt “stabilitātes, brīvības un demokrātijas telpas veidošanai kaimiņu apgabalā austrumos”. “Ir jāpanāk, lai ES un NATO “atvērto durvju” politika tuvākajā laikā tiktu ne vien saglabāta, bet arī apstiprināta ar konkrētiem lēmumiem attiecībā uz Gruziju, Ukrainu un citām sagatavotajām valstīm,” uzsvēra Lietuvas prezidents.

Adamkus paziņoja, ka Lietuva “turpinās atbalstīt reformas un demokrātijas paplašināšanu Ukrainā, Baltkrievijā un Aizkaukāza valstīs, palīdzēs atrisināt mākslīgi iesaldētos konfliktus pēcpadomju telpā, padziļinās dialogu ar stratēģiskajām kaimiņvalstīm un paplašinās partnerattiecības ar citām Rietumu demokrātiskajām valstīm”.

Viņš aicināja sagatavoties Lietuvas prezidentūrai EDSO 2011. gadā un Eiropas padomē 2013. gadā. “EDSO prezidējošās valsts statusā mēs varēsim vēl aktīvāk palīdzēt risināt “iesaldētos konfliktus” Moldovā un Kaukāzā, aktīvi cīnīties par demokrātisko standartu izplatīšanu mūsu austrumu kaimiņvalstīs un būvēt ceļus uz Vidusāziju,” uzsvēra Adamkus.

Viņš runāja par nepieciešamību risināt jautājumu par Lietuvas pāreju uz eiro 2010. gadā, likt pamatus enerģētiskajai neatkarībai, ne vēlāk kā 2009. gadā sākt jaunas atomelektrostacijas celtniecību un sākt realizēt projektus, kas paredz Lietuvas elektrotīklu savienošanu ar Polijas un Zviedrijas elektrotīkliem.

Iespaidīgu rēķinu par padomju impērijas grēkiem Krievijai piestāda ne tikai Lietuva vien. Pirms dažiem gadiem gatavot kompensācijas prasības aicināja arī toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Taču atlīdzināt kaitējumu pieprasa ne tikai Baltijas valstis. Samaksāt par Besarābijas okupāciju prasa vairākas Moldovas sabiedriskās organizācijas. Arī Afganistānas varas iestādēm periodiski rodas doma saukt Maskavu pie finansiālas atbildības par desmit gadiem, kad šo valsti okupēja padomju karaspēks.

Kā norāda eksperti, ja Krievija atzīs vairāku valstu okupācijas faktu, šo valstu valdības var panākt kaitējuma kompensāciju ar starptautisko organizāciju un tiesu starpniecību.

Latvijas Avīzē, 9. janv. Autors: LETA-NEWSRU

Zurofs atkal pārmet Baltijai

Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs pārmet Igaunijas un citām Baltijas valstīm … tālāk šeit un šeit

Bīstamās spēles ar Padomju Savienību

Arī baltiešu pirmskara ārpolitikas ‘’skapjos” var uziet pa kādam ‘’skeletam” tālāk…