Izrēķināšanās ar nepaklausīgajiem

Šis video ir kā komentārs iepriekšējam (Gulaga ideju mantinieki) – toreiz notika tā:

---

Gulaga ideju mantinieki

Šokējošs video no kāda Krievijas cietuma, kuru skatoties pārņem sajūtas, kas līdzīgas tām, kādas rodas, lasot Gulaga Arhipelāgu vai tam līdzīga satura literatūru.

---

Taisnība ir uzvarējusi

“Taisnība ir uzvarējusi!” – ar šādiem saucieniem, dedzīgiem aplausiem un ziediem vairāk nekā simts sanākušo atbalstītāju sveica L. Muzikanti, I. Liepu un A. Gardu, kad Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pasludināja lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu.
L. Muzikante, I. Liepa un A. Garda tika tiesāti par publikācijām, kurās tie izteica savu viedokli attiecībā uz okupāciju. Lasīt…

Apgāna Rumbulas memoriālu

Policijai pagaidām nav izdevies notvert neliešus, kas šonedēļ apgānīja nacisma upuru memoriālu Rumbulā, apkrāsojot to ar kāškrustiem, Dāvida zvaigznēm un švīkām. Rumbulas apsaimniekotājiem šos zaimus pagaidām nav izdevies noberzt. Novērošanas kameras piemiņas vietās palīdzētu notvert gan vandāļus, gan izvairīties no pašas apgānīšanas. Lasīt…

«Stūra mājas» nākotne miglā tīta

Bijušās Latvijas PSR Drošības komitejas jeb ”Stūra mājas” tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts un vēsturiskā nama Brīvības ielā 61 atjaunošana pēc tam, kad to atstās līdzšinējais izmantotājs Valsts policija, varētu izmaksāt ap 10 miljoniem latu. Lasīt…

Stūra māju par vēstures pieminekli

ApvienībasTB/LNNK Saeimas frakcija uzskata, ka bijušajai VDK ēkai Brīvības ielā 61 jeb tā sauktajai “stūra mājai” ir steidzami jāpiešķir vēstures pieminekļa statuss.

Tādā gadījumā, arī mainoties tās apsaimniekotājam vai īpašniekam, saglabātos pienākums vismaz daļu ēkas saglabāt kā autentisku liecību par komunistiskā režīma veiktajiem noziegumiem, informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

Šajā nolūkā frakcija nākamnedēļ gatavojas aicināt uz tikšanos valsts Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāju Juri Dambi.

Trešdien tiekoties ar Latvijas Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītāju Rihardu Pētersonu un AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) direktoru Māri Kaijaku, TB/LNNK deputāti secināja, ka bijušās ēkas turpmākais liktenis ir visai neskaidrs. Kā izriet no Kaijaka teiktā, ēka ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, tās atjaunošana varētu prasīt četrus līdz piecus gadus un apmēram 10 miljonus latu. Šobrīd neviena valsts institūcija par VNĪ bilancē esošo ēku nav izrādījusi interesi, arī potenciālie privātie nomnieki nesteidz pieteikties uz ēkas apsaimniekošanu.

Savukārt Pētersons atzina, ka Okupācijas muzejam teorētiski nebūtu iebildumu pret TB/LNNK frakcijas ideju daļā vēsturiskās ēkas ierīkot muzeja filiāli, kas stāstītu par PSRS represīvo struktūru veiktajiem noziegumiem, tomēr muzejs kā privāta institūcija par saviem līdzekļiem nespētu īstenot šādu projektu. Arī VNĪ atvēlēt daļu ēkas muzeja vajadzībām varētu tikai tad, ja Ministru kabinets pieņemtu lēmumu par attiecīgu ilgtermiņa finanšu saistību iekļaušanu valsts budžetā, teica Kaijaks.

“Čekas pagrabos” jau bija iekārtots muzejs vācu okupācijas laikā, tas darbojās no 1941. gada 8. decembra līdz 1944. gada 12. oktobrim. Kā pastāstīja Valentīns Silamiķelis, kas strādāja šajā muzejā, 1942. gadā vien bijušos “čekas pagrabus” apskatīja 12 400 apmeklētāji.

Pagājušā gadsimta 90. gados Rīgas dome piedāvāja bijušos “čekas pagrabus” remontēt un pielāgot Okupācijas muzeja vajadzībām. Toreiz tika lēsts, ka remonts varētu izmaksāt apmēram trīs miljonus latu.

Ēkas Brīvības ielā 61 daļa pagrabtelpu patlaban ir pielāgotas Valsts policijas izolatora vajadzībām, daļā vēsturisko pagrabu iebūvētas siltumapgādei, ūdensvadam un kanalizācijai nepieciešamās caurules.
LETA

Eksčekists vainu noliedz

LR Augstākā tiesa sāka skatīt prokuratūras protestu par attaisnojošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu bijušajam LPSR represīvo iestāžu darbiniekam Jānim Kiršteinam. Lasīt…

Tiesa atsāk skatīt genocīda prāvu

Augstākā tiesa pēc aptuveni gadu ilga pārtraukuma atsākusi skatīt krimināllietu, kurā par noziegumiem pret cilvēci apsūdzēts 79 gadus vecais Jānis Kiršteins!

Kiršteins tiek turēts aizdomās par genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem. Viņš, būdams čekas pulkvedis, pēc Otrā pasaules kara darbojies Cēsu, Madonas un Gulbenes rajonā, kur saskaņā ar apsūdzību gatavojis un parakstījis dokumentus par deportācijām, kā arī falsificējis krimināllietas.

Pagājušā gada februārī lietā tika apturēta tiesvedība, jo prokurors, kurš iepriekš prasījis apsūdzētajam piespriest reālu brīvības atņemšanu, lūdza veikt Kiršteinam tiesu medicīnisko ekspertīzi, lai pārbaudītu viņa veselības stāvokli. Tādā veidā prokurors vēlējās pārliecināties, vai reālas brīvības atņemšanas gadījumā Kiršteins spētu izturēt piespriesto cietumsodu.

LNT

Berlīnē notiek grāmatas Displaced Persons prezentācija

27. februārī Baltijas valstu un Vācijas kultūras gada Essentia Baltica 2008 ietvaros Latvijas vēstniecībā Berlīnē notiks Kristiana un Mariannes Plecingu (Christian und Marianne Pletzing) grāmatas Displaced Persons. Flüchtlinge aus den baltischen Staaten in Deutschland (DP- pārvietotās personas. Bēgļi no Baltijas valstīm Vācijā) prezentācija un diskusija.

Grāmatas prezentāciju ar uzrunu atklās Latvijas vēstnieks Vācijā Dr. Mārtiņš Virsis.
Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos apmēram desmitā daļa no Latvijas pirmskara iedzīvotāju atradās ārpus Latvijas.

Daudzi bija devušies bēgļu gaitās uz Vāciju, prom no savas dzimtenes, kurai draudēja jauna padomju okupācija.  Jaundibinātās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) bēgļu pārvalde Rietumvācijā sadarbībā ar Sarkano Krustu un angļu, amerikāņu un franču varas iestādēm izveidoja bēgļu nometnes. Rietumvalstis, kas nebija atzinušas Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai, neuzskatīja bēgļus no Baltijas par padomju pilsoņiem, bet par dzimteni zaudējušām pārvietotām personām – angliski Displaced Persons, saīsinājumā DP.

Kontaktiem: Latvijas Republikas vēstniecība Vācijas Federatīvajā Republikā
Tel.: +49 (0) 30 826 002 22, Fax: +49 (0) 30 826 002 33
E-mail: embassy.germany@mfa.gov.lv

Tālivaldis Kronbergs

Aicinājums piketēt pie tiesas nama par vārda brīvību

Aicinājums 26., 27. un 28. februārī plkst. 9.00 pulcēties pie Augstākās tiesas ēkas (Brīvības bulvārī 34) piketā, lai ar savu klātbūtni atbalstītu cilvēkus, kurus  tiesā par sava viedokļa izteikšanu par okupācijas sekām. Lasīt…

Tiesā dēļ viedokļa paušanu par okupāciju

«DDD» atkal uz apsūdzēto sola. Lasīt…

Pieteikumi pasākumiem 16.martā

Rīgas domē iesniegti jau četri pieteikumi pasākumiem 16.martā, informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis. Pieteikumu pasākumam 16.martā iesniedzis labēji noskaņotais aktīvists Igors Šiškins, kurš no plkst. 10 līdz 11 pie Okupācijas muzeja plāno rīkot “Nacionālo karavīru piemiņai” veltītu pasākumu. Pieteikumā norādīts, ka pasākumā varētu piedalīties 50 cilvēku.

Savukārt Jurijs Kotovs pieteicis gājienu no rātsnama līdz Brīvības piemineklim, kuru plānojis rīkot no plkst. 11 līdz 13.30. Pasākuma rīkošanas motivācija esot, ka “nacionālo lozungu vietā jāatceras denacionalizēto namu īrnieku un pensionāru problēmas”. Kotovs plānojis, ka gājienā varētu piedalīties 300 cilvēku.

Jau ziņots, ka pieteikumu gājienam 16.martā iesniegusi “Nacionālā spēka savienība” (NSS), kas plāno gājienu no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim no plkst. 11 līdz plkst. 12. Gājiens plānots aptuveni 300 cilvēku. NSS savu iesniegumu par gājienu domē iesniedza pagājušā gada 21.novembrī.

Otrs iesniegums par gājienu iepriekš bija saņemts no biedrības “Daugavas vanagi” Latvijā. Biedrība plāno gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim no plkst. 11 līdz plkst. 12. Gājiens plānots aptuveni 300 cilvēku.  Lasīt…

23. februāris kā svinamdiena?

….nespēju iedomāties, ka kādam krievam, armēnim vai afgānim jelkad ienāktu prātā svinēt attiecīgi vācu, turku vai krievu armijas svētku dienu, lai kā arī to nenosauktu. Man šķiet, ka karstasinīgāko tautu pārstāvji šādus svinētājus pat varētu arī nolinčot. Taču latvju meičas un bāleliņi – kāpēc nē?… Lasīt…

---

Svētku diena apmātajiem latviešiem
Izlasījis 26. februāra “Latvijas Avīzē” lasītāja vēstuli “Drausmīgs kauns – 2″ par “vīriešu dienas” slaveno atzīmēšanu latviešu vidū, uzreiz ķēros pie darbiņa. Nav laika runāt, cik pretīgi tas izskatās, tāpēc īsumā minēšu tikai faktus, kuri sen ir zināmi, bet latviešu presē tos neesmu manījis.Ja Krievijā atzīmē šādu apšaubāmu dienu, tad tas būtu jādara 28. janvārī, kad Uļjanovs (Ļeņins) 1918. gadā parakstīja dekrētu par sarkanās armijas (SA) oficiālo dibināšanu. Līdz pat 1938. gadam nevarēja tikt galā ar oficiālo datumu, jo 23. februāris savulaik tika pilnīgi voluntāri izziņots par SA gadadienu. Tam punktu pielika Staļins, 1942. gadā oficiāli pasludinot, ka 23. februārī jaunā armija esot baismīgi sagrāvusi ķeizariskās Vācijas iebrucējus pie Pleskavas un Narvas. Šādu Josifa Džugašvili dienu tad arī svin vēstulē pieminētās personas un tām līdzīgi tipiņi.Īstā patiesība bija savādāka. Tā bija boļševiku bēgšanas un kauna diena. 23. datumā kaujas norisinājās Pleskavā, kamēr 40 – 50 cilvēku “lielas” vācu vienības ar tolaik pirmajiem motocikliem ieņēma pilsētas centru. Sarkanie aulekšiem muka uz Petrogradas pusi.Vēl trakāk gāja pie Narvas, kur bēdīgi slavenā Dibenko vadībā boļševiki laidās līdz Gatčinai – Pēterpils priekšpilsētai. Ar to nebija gana. Šis pasākums ir slavens ar spirta cisternas un dzelzceļa ešelona sagrābšanu ar visām no tā izrietošajām sekām. Aizbēga līdz Samarai pie Volgas. Tiesa gan, Dibenko nošāva tikai pēc 20 gadiem, taču ar šo gājienu viņš ir palicis vēsturē.Īsumā tāda ir patiesība, ko tik traki grib atzīmēt padomijas laiku un krievu apmātie latvieši.Latvijas Avīze / 2008-03-05 / Aldis Belsons

---

Kauns!
Izsaku visdziļāko izbrīnu par telekompānijas LNT ļaudīm un viņu proponētajiem svētkiem – starptautisko vīriešu dienu šovā “Zvaigžņu lietus”.Speciāli aptaujāju latviešus, kas saistīti ar dzīvi un darbu ārvalstīs, – savu māsasmeitu, kura pašreiz dzīvo un strādā Romā, Austrālijas latvieti Gunāru Freimani un draugus Kanādā. Visi aptaujātie par tādiem svētkiem bija dziļi izbrīnīti. Neviens par tādiem svētkiem neko iepriekš nebija dzirdējis.Pensijas pielikumu krāšu ziediem un melna kostīma šūdināšanai, lai akcentētu sēras. Raidījums mani kā Latvijas pilsoni aizvainoja. no G. Ores vēstules Latvijas Avīzei

Ne tikai piemiņas, bet arī protesta diena

 Arī šogad runas par 16. martu aizsteigušās priekšā notikumiem. Vairākas nacionālās organizācijas paziņojušas, ka 16. martā Rīgā rīkos gājienu, bet politisko organizāciju apvienība “Saskaņas centrs” (“SC”) izplatījusi paziņojumu… Lasīt…

Piemin čekas upurus

Saldū godināja pirms 58 gadiem sadursmē ar PSRS Valsts drošības ministrijas (VDM) jeb čekas karaspēku bojā gājušā nacionālo partizānu Īles grupas komandiera Visvalža Brizgas (segvārds – Kārlis Krauja) un viņa līdzgaitnieku piemiņu. Lasīt…

Par totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu

Eiropas Parlamentā 19.februārī norisinājās debates par Eiropas nākotni.
………..
Debatēs uzstājās arī deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa). Viņš uzsvēra: “Mēs daudz sagaidām no Eiropas nākotnes. Taču paturēsim prātā, ka Eiropas vērtībām jāpārstāv cilvēka cieņa, tiesiskums, vienlīdzība un minoritāšu tiesības un jābalstās uz tādiem principiem kā tolerance, taisnīgums, solidaritāte.”

Ģ.V.Kristovskis atgādināja, ka viens no vienotas Eiropas idejas pamatlicējiem Roberts Šūmanis savulaik bija iecerējis apvienot eiropiešus, kurus gadsimtiem ilgi šķīra dažādi konflikti. “Viņš saprata: lai zinātu, kurp doties, ir svarīgi zināt, no kurienes nākam,” uzsvēra deputāts. Tālāk viņš vērsās pie F.Reinfelta: “Vai jūs, premjerministra kungs, zināt, ka ES nav veikusi savas nedemokrātiskās, totalitārās pagātnes izvērtēšanu?” Kā uzskatāmu piemēru Ģ.V.Kristovskis minēja aizvadītajā gadā pieņemto ES ietvarlēmumu “Par rasismu un ksenofobiju”, kur tā arī netika ietverts postkomunisma valstu pārstāvju ierosinājums iekļaut arī totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu.

“Par Nirnbergas tribunāla un nacisma noziegumu noliegšanu ES valstīm tiek rekomendēts piemērot cietumsodus, bet līdzīgi komunistiskā režīma noziegumi, to nepamatota noliegšana, pat vēl vairāk – glorificēšana, apzināti tiek aizmirsta. Kā lai jūtas miljoniem Austrumeiropas iedzīvotāju, kuri paši vai viņu piederīgie tika spīdzināti Staļina koncentrācijas nometnēs? Kā lai viņi tic ES nākotnei, ja tagadne liecina – Eiropas Savienība savos dokumentos apzināti ignorē, apiet vai pat rupji trivializē viņiem nodarītos zaudējumus, viņu sāpes?” Ģ.V.Kristovskis aicināja Zviedrijas premjeru nopietni apsvērt iespēju arī viņam iestāties par šīs problēmas novēršanu Eiropas nākotnes vārdā.

Latvijas Vēstnesis  22.02.2008

Tādas «stūra mājas» nav nekur citur

“Genocīda muzejs atstātu liecību nākamajām paaudzēm.”
Vai “stūra mājā” vajag ierīkot muzeju? Lasīt…

Tiesā Žaņa Lipkes kapa apgānītājus

Lasīt…

Leģionāru gājienu rīkos kopā

Leģionāru gājienā pie Brīvības pieminekļa šogad visas patriotiskās organizācijas dosies kopā, informēja organizācijas “Klubs 415″ pārstāvis Jānis Sils. Gājienu Rīgas domē pieteikusi leģionāru dibinātā biedrība “Daugavas Vanagi Latvijā”. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šī organizācija gājienā dosies kopā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, partiju “Visu Latvijai!” un “Klubu 415″. Gatavību piedalīties gājienā izteikusi arī karavīru folkloras kopa “Vilki”. Gājiens sāksies 16.martā plkst.11, kad tā dalībnieki no Doma laukuma dosies uz Brīvības pieminekli. Minētās organizācijas arī aicinājušas Nacionālo spēka savienību būt kopā ar pārējiem leģionāru godinātājiem.

Sarkanarmijas noziegumi

Iespaidīgs video,ko youtubē ielicis lietuvietis ar profilu LucrBor1519

---