gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Latviešu filma pasaulei par padomju režīma ļaunumu

Internetā jau pieejams dokumentārfilmas ”The Soviet Story” (”Padomju stаsts”) publicitātes klips


Raksts Latvijas Avīzē

“The Soviet Story” is a story of an Allied power, which helped the Nazis to kill Jews and which slaughtered its own people on an industrial scale. Assisted by the West, this power triumphed on May 9th, 1945. Its crimes were made taboo, and the complete story of Europe’s most murderous regime has never been told. Until now…
FILM SYNOPSIS
The film tells the story of the Soviet regime.- The Great Famine in Ukraine (1932/33)
– The Katyn massacre (1940)
– The SS-KGB partnership
– Soviet mass deportations
– Medical experiments in the GULAG.These are just a few of the subjects covered in the film.“The Soviet Story” also discusses the impact of the Soviet legacy on modern day Europe. Listen to experts and European MPs discussing the implications of a selective attitude towards mass murder; watch a Russian MP giving a Nazi salute in the Parliament of Russia, and meet a woman describing the burial of her new born son in a GULAG concentration camp.
The Soviet Story is a story of pain, injustice and “realpolitik”.

March 30, 2008 Posted by | deportācijas, KGB, komunisms, PSRS, represijas, totalitārisms, Vēsture | 2 Comments

Dokumenti apliecina

Tā droši vien nav nejaušība, ka tieši 25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) saņēma dāvanu no Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas — septiņos sējumos apkopotu dokumentu krājumu Staļiniskā Gulaga vēsture un enciklopēdiju Holokausts.

Notikuma nozīmīgumu akcentē fakts, ka dāvinājuma pasniegšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis un viens no pazīstamākajiem Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem Sergejs Kovaļovs.

Gulaga vēsture aptver to laika posmu, kad Josifs Staļins jau bija kļuvis par neierobežotu PSRS diktatoru, par tādu paliekot līdz pat savai nāvei. Turpmāk katrs interesents LNB varēs pats iepazīties ar Staļina radītā “šķiriskā” nāves konveijera “tiesisko” pamatojumu un funkcionēšanas priekšnoteikumiem.

Gulags vienlaikus ir gan Latvijas, gan Krievijas vēstures sastāvdaļa, kuram, kā jau kopīgai traģēdijai, it kā vajadzētu būt saprašanos veicinošam faktoram. Tikai Latvijai Gulags ir nesaraujami saistīts ar okupāciju, kuras fakta atzīšanu no oficiālās Krievijas tik drīz nesagaidīt. Kur nu vēl atvainošanos.

A. Rodins, Diena

March 30, 2008 Posted by | deportācijas, genocīds, komunisms, Okupācija, piemiņa, PSRS, represijas, Sibīrija, Staļins, Vēsture, čeka | Leave a comment

Leģionāru diena – deputātu sirdsapziņas jautājums

Nacionāli noskaņotās organizācijas izplatījušas lūgumu iekļaut 16. martu atzīmējamo dienu sarakstā kā Latviešu leģiona atceres dienu. Taču ir maz cerību, ka šim aicinājumam izdosies rast dzirdīgas ausis Saeimā. Lasīt…

March 29, 2008 Posted by | Leģions, Okupācija, piemiņa, Vēsture | Leave a comment

Valsts piemiņas dienu sarakstā – arī 16.martu

Vairākas sabiedriskās organizācijas parakstījušas aicinājumu Saeimai likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām atkārtoti iekļaut piemiņas dienu – latviešu leģiona atceres dienu 16.martā.

Atklāts aicinājums Latvijas Republikas Saeimai

Saeima savas darbības laikā ir pieņēmusi virkni dokumentu, kas skar Latvijas vēstures traģiskākās lappuses. Nozīmīgākie ir 1996. gadā pieņemtā deklarācija par okupāciju, kā arī 1998. gadā pieņemtā deklarācija par latviešu leģionāriem otrajā pasaules karā. Minētajos dokumentos norādīts gan uz Latvijas okupācijas faktu, gan arī uz daļas Latvijas pilsoņu centieniem atgūt valstisko neatkarību un aizsargāties pret atkārtotu staļiniskās Padomju savienības okupāciju. Kā viena no būtiskākajām pretestības formām minēta Latviešu leģions.

Citējam LR Saeimas pieņemto deklarāciju „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”; „Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis – ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: “Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām.””

Vēršam jūsu uzmanību uz faktu, ka 1998. gadā Saeima pieņēma lēmumu atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut 16. martu  – Latviešu leģiona atceres dienu. Šīs dienas atzīmēšana aizsākta jau 1952. gadā, kad rietumvalstīs pastāvošā, leģionāru izveidotā organizācija „Daugavas Vanagi” to pieņēma par leģionāru atceres dienu. Latvijā šī diena ir tikusi atzīmēta kopš Atmodas laika. Leģionāru atceres pasākumos ir piedalījušās arī augstākās valsts amatpersonas. Leģionā atceres pasākumi – it īpaši atceres gājiens, ir norisinājušies katru gadu, neskatoties uz valdošo politisko nostādņu maiņu un 16. marta svītrošanas no atzīmējamo dienu saraksta. Leģionāru atceres pasākumu popularitāte pieaug ar katru gadu, kas apliecina šīs dienas pieaugošo nozīmi latviešu vēsturiskajai apziņai un identitātei.

Vēlamies norādīt, ka šī diena ir būtiska lielai daļai latviešu, jo, tā kā latviešu leģionāru skaits būtiski pārsniedza 100 000 vīru, grūti atrast ģimeni, kurai neviens tuvāks vai tālāks radinieks nebūtu bijis leģiona rindās.

Ņemot vērā augšminētos faktus, aicinām Saeimu atzīmējamo dienu sarakstā atkārtoti iekļaut 16.martu  – Latviešu leģiona atceres dienu.

Jānis Krūmiņš  Daugavas Vanagi Latvijā
Edgars Skreija Latvijas nacionālo karavīru biedrība
Ojārs Stefans Latvijas nacionālo partizānu apvienība
Andris Balcers vīru kopa “Vilki”
Raivis Dzintars partija “Visu Latvijai”
Edgars Dārznieks Militārās tuvcīņas un vēstures apvienība “Tēvijas Sargi”
Jānis Sils Latviešu nacionālistu klubs 415

March 27, 2008 Posted by | Leģions, pretošanās, Vēsture | Leave a comment

«Sibīrijas bērniem» jābūt skolu bibliotēkās

Klajā nācis grāmatas “Sibīrijas bērni” 2. sējums “Mums bija tas jāizstāsta…”, kurā apkopotas intervijas ar 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izsūtītajiem ļaudīm, kuri tolaik nebija vecāki par 16 gadiem… Lasīt…


Zatlers: par komunistisko genocīdu jāstāsta arī mūsu nelabvēļiem

March 26, 2008 Posted by | deportācijas, Okupācija, PSRS, represijas, Vēsture | Leave a comment

25.marts

Pirms 19 gadiem. 1989.gads. 25.marta atcere Rīgā. Viena no pirmajām atļautām demonstrācijām
Video


Rīgas Politiski represēto biedrības organizētais atceres pasākums pie Okupācijas muzeja sāksies no plkst.12, bet gājiens uz Brīvības pieminekli notiks plkst.12.40, kad paredzēts atskaņot Rātsnama zvanu melodijas.
Latvijas Politiski represēto apvienības organizētais 25.marta atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa notiks plkst.14. Pulcēšanās gājienam pie Laimas pulksteņa paredzēta no plkst.13.40.
Plkst.14 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā goda sardzes maiņa, kam sekos valsts himnas atskaņošana orķestra pavadībā, Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna un ziedu nolikšana.
Kā informēja Prezidenta preses dienestā, Zatlers 25.martā Okupācijas muzejā piedalīsies arī grāmatas “Sibīrijas bērni” atvēršanā.

Uz Sibīriju pēc vēstures liecībām
Pēc brauciena Edmunds Būmanis un Jānis Freimanis var būt gandarīti – liktenis viņiem devis iespēju vēlreiz skatīt tālo bērnības un skolas dienu zemi – Sibīriju.


Neizsūtīja. Vai pārdzīvotā mazāk?
Kad Laidzes pagasta iedzīvotājs Arvīds Vilis Celmiņš sāka interesēties par politiski represētās personas statusu, viņam pat sapņos nerādījās, ka ceļš līdz apliecības saņemšanai sniegsies desmit gadu garumā…

1988. gada 25. martā
Pirms 20 gadiem Latvijā pirmo reizi tika ļauts pieminēt 1949. gada marta deportāciju upurus. Pēc 1987. gada ”kalendāra nemieriem” republikas kompartijas vadība nolēma, ka masu noskaņojumu nedrīkst radikalizēt un tas jāievirza ”perestroikas” prasībām atbilstošā, kontrolētā gultnē. Deportāciju upuru piemiņai iedzīvotāju gājienu, lai noliktu ziedus pie Mātes Latvijas Brāļu kapos, organizēja radošo savienību pārstāvji. Gājiena priekšgalā varēja redzēt rakstniekus, māksliniekus, komponistus, mūziķus, arhitektus, teātra un kino darbiniekus. Pasākumu vadīja dzejnieks Jānis Peters.
Jāatzīmē, ka radikālāk noskaņotie organizācijas ”Helsinki – 86” biedri un viņu piekritēji pirms tam gatavojās likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, taču tur tam lika šķēršļus miliči. Gājiens uz Brāļu kapiem bija kā varas akceptēts kompromiss. Pamazām par 1949. gada notikumiem sāka rakstīt arī prese un runāt vēsturnieki. Tomēr izvestos saukt par upuriem neviens vēl neuzdrošinājās. Oficiāli tie vēl kādu laiku tika saukti par ”budžiem” un ”bandītu atbalstītājiem”. Bet tagad vismaz atzina, ka, ar tiem izrēķinoties, gadījies arī ”pārkāpt sociālistisko likumību”.


Ledainā elpa
Nevainīgu cilvēku deportētāju bija tūkstošiem. Daudzu vārdi nav zināmi, tikai daži — uz apsūdzēto sola

March 25, 2008 Posted by | Vēsture | 1 Comment

Tik daudzi palīdzēja izdzīvot

Tuvojoties 25. martam – komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, arī es, Solomeja Spiča, vēlos pastāstīt plašākai publikai savas un savas ģimenes locekļu ciešanas 1949. gada 25. martā. To neviens nedrīkst aizmirst, kā mūsu tauta tika aplaupīta, pazemota, verdzināta un apmelota… Lasīt…

March 22, 2008 Posted by | represijas, Sibīrija, Vēsture | Leave a comment

Piemineklis – atgādinājums un mācība

Sākot ar Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, 25. martu, Okupācijas muzejā varēs aplūkot pērn starptautiskajā konkursā godalgotos piemiņas memoriāla projektus. Politiski represētie ļoti cer, ka idejas materializēsies… Lasīt…

March 22, 2008 Posted by | piemiņa, piemiņas vietas, totalitārisms, Vēsture | Leave a comment

Vērtīgu grāmatu dāvinājums no Krievijas

25. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Jaunākās periodikas lasītavā notiks sarīkojums „1949. gada 25. martu atceroties…”. Tajā pirmoreiz Latvijā tiks prezentēts Krievijas izdevniecības „POCCПЭН” septiņu sējumu izdevums „Staļiniskā GULAGA vēsture” un enciklopēdija „Holokausts”. Apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeja un LNB ekspozīciju par deportācijām, un Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīva materiāliem par kolhozu dibināšanu.

Izdevumā „Staļiniskā GULAGA vēsture” iekļauti NKVD, OGPU, PSRS Iekšlietu ministrijas arhīvu materiāli par 1930.-1950. gadu masu represijām. Grāmatā publicētie dokumenti atspoguļo staļiniskā terora izveides sistēmu, sākot no deportācijām un arestiem piespiedu kolektivizācijas laikā, Lielā terora gadiem līdz politiskām tīrīšanām un īpašas likumdošanas pieņemšanai 1940.-1950. gados. Enciklopēdija „Holokausts” ir 2001. gadā ASV izdotās grāmatas tulkojums krievu valodā. Enciklopēdijā iekļauta vienpadsmit valstu zinātnieku sagatavota informācija par holokaustu.

Izdevniecības „POCCПЭН” grāmatas, kā arī Aleksandra Jakovļeva dibinātā fonda „Demokrātija” piecdesmit četru sējumu izdevums „Krievija. 20. gadsimts. Dokumenti.” tiks dāvinātas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Sarīkojumā uzaicināti piedalīties viesi no Krievijas: Jekaterina Geņijeva, Viskrievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas ģenerāldirektore, Andrejs Sorokins, vēsturnieks un izdevniecības „POCCПЭН” ģenerāldirektors, Sergejs Kovaļevs, Krievijas biedrības „Memoriāls” priekšsēdētājs, Cilvēktiesību institūta prezidents, Andreja Saharova fonda priekšsēdētājs. Latvijas pusi pārstāvēs LR vēstnieks Krievijas Federācijā Andris Teikmanis, LR 9.Saeimas deputāte Sandra Kalniete, LR Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, dzejniece un publiciste Anda Līce un folkloras kopa Grodi.

Pasākumu organizē Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Viskrievijas Ārzemju literatūras bibliotēku.

Krievijas inteliģences pārstāvju vizīte Latvijā un dāvinājums ir iespējams pateicoties akciju sabiedrībai „Turība” un personīgi Ivaram Strautiņam.

Informāciju sagatavoja Maira Ķezbere, LR vēstniecība Krievijas Federācijā 1. sekretāre un Anda Lamaša, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Publicitātes nodaļas vadītāja


Krievijas arhīvu dokumenti tagad pieejami LNBUnikāli arhīvu dokumenti, kas atspoguļo staļiniskā terora sistēmas izveidi, deportācijas, arestus un politiskās tīrīšanas, apkopoti septiņos sējumos ar nosaukumu Staļiniskā Gulaga vēsture, kopš 25.marta ir kļuvuši pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).

25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst.16 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Jaunākās periodikas lasītavā tika prezentēts Krievijas izdevniecības “Rosspen” septiņu sējumu izdevums “Staļiniskā GULAGA vēsture” un enciklopēdija “Holokausts.

Tos LNB kopā ar citiem vēsturiskajiem materiāliem par Krievijas vēsturi XX gs. un politiku XXI gs. dāvinājusi Krievijas Valsts Ārzemju literatūras bibliotēka. LNB pārstāve Anda Lamaša uzsver, ka dāvinājumam ir milzum liela nozīme, jo līdz šim, lai iepazītos ar Krievijas arhīvos glabātajiem materiāliem par represijām, vēsturniekiem bija jādodas uz Krieviju un nereti pieeja arhīviem viņiem tika liegta. Dāvinātie sējumi šos arhīvos glabātos dokumentus padara lasāmus ne tikai vēsturniekiem, bet jebkuram interesentam. A.Lamaša uzskata, ka šajos materiālos sev būtiskus faktus noteikti varētu uziet 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā represētie un viņu tuvinieki.

Izdevumā “Staļiniskā GULAGA vēsture” iekļauti NKVD, OGPU, PSRS Iekšlietu ministrijas arhīvu materiāli par 1930.-1950.gadu masu represijām. Grāmatā publicētie dokumenti atspoguļo staļiniskā terora izveides sistēmu, sākot no deportācijām un arestiem piespiedu kolektivizācijas laikā, lielā terora gadiem līdz politiskām tīrīšanām un īpašas likumdošanas pieņemšanai 1940.-1950.gados.

Enciklopēdija “Holokausts” ir 2001.gadā ASV izdotās grāmatas tulkojums krievu valodā. Enciklopēdijā iekļauta 11 valstu zinātnieku sagatavota informācija par holokaustu.

Izdevniecības “Rosspen” grāmatas, kā arī Aleksandra Jakovļeva dibinātā fonda “Demokrātija” piecdesmit četru sējumu izdevums “Krievija. 20.gadsimts. Dokumenti” tika dāvināti LNB.

Dāvinājumam veltītajā pasākumā piedalījās Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas ģenerāldirektore Jekaterina Geņijeva, vēsturnieks un izdevniecības “Rosspen” ģenerāldirektors Andrejs Sorokins, Krievijas biedrības “Memoriāls” priekšsēdētājs Cilvēktiesību institūta prezidents un Andreja Saharova fonda priekšsēdētājs Sergejs Kovaļevs. Latvijas pusi pārstāvēja vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, Saeimas deputāte Sandra Kalniete, parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons, LNB direktors Andris Vilks, dzejniece un publiciste Anda Līce un folkloras kopa “Grodi”.

March 20, 2008 Posted by | 58.pants, komunisms, piemiņa, PSRS, represijas, Sibīrija, totalitārisms, Vēsture | Leave a comment

Impērijā latviski runāt nedrīkstēs

Ir 2054. gads. Saskaņā ar krievu autora Mihaila Jurjeva fantāziju grāmatas “Trešā impērija” nolikto lietu kārtību uz zemeslodes palikušas tikai piecas impērijas. Svarīgākā, protams, ir Krievijas impērija… Lasīt…

March 20, 2008 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

%d bloggers like this: