Okupācijas laikā nodarīto zaudējumu aprēķināšana ilgs līdz 2010.gadam

Ziņojumu par Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā plānots pabeigt 2010.gadā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdes laikā informēja zaudējumu aprēķināšanas komisijas vadītājs Edmunds Stankēvičs.

Komisijas deputāti vērsa uzmanību, ka, aprēķinot zaudējumus, jāņem vērā arī netieši zaudējumi – gan staļinisma represiju upuri trīsdesmitajos gados Krievijā, gan 1944.gadā un 1945.gadā emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, gan pēc deportācijām Krievijā palikušie Latvijas iedzīvotāji, portālu “Delfi” informēja Saeimas Preses dienests.

Šobrīd apzinot zaudējumus komisija gan aprēķina konkrētus zaudējumus, gan tos apraksta.

Grūtības aprēķinot zaudējumus sagādā ne tikai apgrūtināta piekļuve informācijai Krievijā, bet arī kvalificētu pētnieku trūkums, minēja Stankēvičs. Turklāt nākošgad par gandrīz 70 tūkstošiem latu samazināsies komisijai paredzētais finansējums un būs 120 tūkstoši latu.

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti norādīja, ka sarunās ar Krieviju ir jāvienojas arī par vieglāku mūsu vēsturnieku piekļuvi arhīviem Krievijā. Savukārt komisijas deputāte Sandra Kalniete (PS) vērsa uzmanību, ka lietderīgi būtu par totalitārisma upuru kapu un arhīvu izpētes jautājumiem mūsu valsts amatpersonām runāt oficiālo vizīšu laikā, apmeklējot valstis, kurās atrodas arhīvi, izsūtījuma vietas un apbedījumu vietas.

Arī starptautiskā līmenī jādiskutē par totalitārisma noziegumiem un to ietekmi uz mūsu valsts vēsturi. Svarīgi vienoties par kopīgu Eiropas Savienības nostāju par totalitārā komunisma režīma upuru statusu un piemiņu, akcentēja komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Eglītis (TP)

---

Traucē Krievijas attieksme un naudas trūkums

Taupības režīms sāpīgi skars arī valdības izveidoto komisiju PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanai. Komisijas vadītājs Edmunds Stankēvičs vakar informēja Saeimas Ārlietu komisijas deputātus par paveikto un izteica cerības uz viņu atbalstu.

“Pašlaik komisijā norisinās darbs pie dažādu arhīvu kartotēku izpētes, apkopošanas un datorizēšanas, sagatavota un izdota grāmata “Aizvestie”, tapis pētījums par Latvijas armijas iznīcināšanu, un turpinām aprēķināt padomju režīma nodarīto kaitējumu videi. Turpinām vākt datus par muzeju fondu zaudējumiem,” dažus no darbiem deputātiem uzskaitīja E. Stankēvičs. Neesot aizmirstas arī represijas garīgajā sfērā, tādēļ komisija gatavojas tulkot un publicēt padomju laika cenzūras rokasgrāmatu.

Savukārt deputāti vērsa uzmanību, ka, aprēķinot zaudējumus, jāņem vērā arī netieši zaudējumi – gan staļinisma represiju upuri trīsdesmitajos gados Krievijā, gan 1944. un 1945. gadā emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, gan pēc deportācijām Krievijā palikušie Latvijas iedzīvotāji. E. Stankēvičs sarunā ar parlamentāriešiem uzsvēra, ka valdībai iesniegtais komisijas darba grafiks paredz līdz 2010. gadam aprēķināt, tieši cik lielus zaudējumus padomju okupācijas režīms ir nodarījis Latvijai.

Taču inflācija, ekonomiskā krīze un Krievijas nevēlēšanās dalīties ar arhīvu informāciju sarežģī komisijas darbu un apdraud spējas iekļauties noteiktajos termiņos. Komisijas nolīgtajiem pētniekiem Krievijas arhīvos netiek izsniegti pat lietu saraksti un apraksti, nemaz nerunājot par pašiem dokumentiem. Tajā pašā laikā Krievijas vēsturnieki Latvijas arhīvos ir laipni gaidīti. Savukārt kapavietu meklēšanu apgrūtina arī naudas trūkums, jo trūkst līdzekļu komandējumiem un ekspedīcijām. Taču Sibīrijā un vispār attālākos Krievijas rajonos vietējās pašvaldības ir krietni pretimnākošākas.

Visbeidzot grūtības zaudējumu aprēķināšanā sagādā arī kvalificētu pētnieku trūkums. Jautāts, vai komisija savā darbā saņem pietiekamu politisko atbalstu, E. Stankēvičs piesardzīgi atbildēja, ka vienmēr var cerēt uz vēl lielāku atbalstu. Viņš arī pauda pateicību valdībai, ka komisijai vispār ir piešķirts finansējums, jo sākotnēji esot bijusi pat ideja no valsts budžeta tai nedot vispār neko. Šogad komisijas darbībai tika piešķirti 190 tūkstoši latu, bet nākamgad plānots šo finansējumu samazināt par gandrīz 70 tūkstošiem latu.

Lietuvā darbs pie šādas datu apkopošanas un zaudējumu aprēķināšanas jau ir pabeigts. Kaimiņi secinājuši, ka padomju okupācijas radītie zaudējumi mērāmi vismaz 800 miljardu dolāru apjomā. Taču skaidri pamatoti un pierādīti ir tikai 20 miljardi dolāru. Šādu kompensācijas prasību viņi ir pieprasījuši no PSRS saistību mantinieces – Krievijas Federācijas. Savukārt igauņi ir gājuši citu ceļu un aprēķinu vietā veikuši lielākoties aprakstošus pētījumus. Rezultātā tapusi “Baltā grāmata”, kurā apkopoti igauņu pārdzīvojumi okupācijas jūgā. Modelējot situāciju, kā Igaunija būtu attīstījusies, ja PSRS režīms to nebūtu skāris, secināts, ka 2003. gadā Igaunijas IKP būtu 37 miljardi eiro (faktiski tas tolaik bija aptuveni 8 miljardi).

Latvijā PSRS okupācijas režīma radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija tika izveidota 2005. gada 5. augustā. Tajā darbojas vairāki atzīti vēsturnieki. Bez zaudējumu aprēķināšanas komisijas mērķos ietilpst arī Latvijas iedzīvotāju (īpaši jaunatnes) un starptautiskās sabiedrības informēšana par padomju režīma nodarīto postu.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=38255