“Latvija ir paziņojusi ECT [....], ka Latvija izlabo Nirnbergas tribunāla kļūdas, notiesājot tādus kā Kononovs. Jo Latvija uzskata, ka uzvarētāji paši ir kara noziedznieki un Nirnbergas tribunāls, viņus nenotiesājot, pieļāvis kļūdu. Kononova notiesāšana šodien ir kļūdu labošana,” sacīja Joffe.
Pēc Kononova pārstāvja teiktā, galvenais jautājums, par kuru Latvija “cīnīsies līdz galam”, būšot apstrīdēt ECT atzinumu, ka nekāda sadarbība ar nacionālsociālismu nevar tik attaisnota, pat neskatoties uz draudiem dzīvībai. Advokāts uzskata: Latvijai atzīstot šo tēzi, tiks sagrauta tās ideoloģija, kas valstī pastāv kopš neatkarības atjaunošanas, proti, fašistiskās Vācijas pusē karojušo reabilitācija.
Joffe nevarēja pateikt, kad tieši ECT Lielā palāta skatīs šo lietu, taču pauda cerību, ka tas tiks izdarīts, Kononovam vēl dzīvam esot. Paša Kononova veselības stāvoklis neesot labs, taču viņš savam pārstāvim solījis “cīnīties līdz galam”.
Joffe norādīja, ka papildus kompensācija netikšot prasīta, taču viņš vēlas, lai ECT atzīst ne tikai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.panta pārkāpumu, bet arī citus, līdz ar to kompensācijas apmērs, salīdzinot ar ECT spriedumā noteikto, varētu pieaugt. Kononova pārstāvis gan aprēķinājis, ka ECT piespriestā morālā kompensācija Kononovam esot pati lielākā, kādu šī tiesa piespriedusi Latvijai.
Savukārt Latvijas krievu kopienas apvienotā kongresa līdzpriekšsēdētājs Viktors Guščins žurnālistus informēja, ka Eiropas Parlamentam un ECT tiks nosūtīta vēstule, kurā tiks lūgts šo lietu izskatīt pēc iespējas ātrāk, kā arī izklāstīta vēstules autoru pozīcija šajā lietā.
Kā ziņots, ECT nodevusi izskatīšanai tiesas Lielajā palātā Latvijas valdības apelācijas sūdzību par pērnā gada vasarā pieņemto spriedumu lietā “Kononovs pret Latviju”, ar kuru Latvijai uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju Kononovam. Viņš no Latvijas vēlējās piedzīt 5,187 miljonus eiro (3,63 miljonus latu).
ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Tas vēl nav stājies spēkā. Tiesa atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Tiesa nelēma par Kononova kriminālo atbildību, bet gan par to, vai saskaņā ar konvencijas 7.pantu 1944.gada 27.maijā prasītāja rīcība veidoja pāridarījumus, kas bija pietiekami saprotami un pārredzami definēti nacionālajos vai starptautiskajos likumos.
Tiesa secināja, ka tolaik bijuši tikai trīs starptautiski akti, kas Kononova rīcībā paredzēja pāridarījumus. Divi no tiem stājās spējā tikai pēc 1944.gada, bet trešo – 1907.gada Hāgas konvenciju – nebija parakstījusi ne Latvija, ne Padomju Savienība. Tāpat Hāgas konvencijā atspoguļoti miera laika noteikumi, tādēļ uz Kononovu kā toreizējo karavīru tos nevarot attiecināt.
ECT norāda: pat ja sūdzības iesniedzēja vaina bija pamatota nacionālajā likumdošanā, tad 2004.gada nacionālie likumi nevarēja kalpot par pamatu Kononova notiesāšanai. Tāpat tiesa norāda, ka tiesāt Kononovu par viņa rīcību gandrīz pusgadsimtu pēc noilguma laika beigām ir pretrunā ar pārredzamības principu. Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzējs 1944.gada 27.maijā nevarēja paredzēt, ka viņa rīcība ir kara noziegums.
LETA jau ziņoja, ka Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.
Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu. Lietā ECT kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā – viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni – Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.
Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā. Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma sakarā ar slikto veselību.
2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas sakarā ar noilguma iestāšanos.
Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākā tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.
