Pētīt drīkst, bet tikai līdz arhīva durvīm

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=66744

Krievijā pret vēsturniekiem ierosināta krimināllieta

Pretēji Kremļa apgalvojumiem, ka “vēsture ir vēsturnieku ziņā”, un pavisam nesenajām Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva atziņām, ka “staļiniskajiem noziegumiem nav un nevar būt piedošanas”, darbojas spēki, kas rūpējas par to, lai “vēsture netiktu viltota” un jaunāko laiku vēstures pētnieki arhīvos neatrastu to, ko varai nevajag.

Vairāk nekā 100 Krievijas, Ukrainas, Vācijas, Izraēlas, ASV, Somijas, Lietuvas un citu valstu vēsturnieki un kultūras darbinieki – Latviju šajā sarakstā pārstāv vēstures doktors Aivars Stranga – parakstījuši aizstāvības vēstuli Krievijas vēsturniekam Mihailam Suprunam un Iekšlietu ministrijas ierēdnim Aleksandram Dudarevam. Pret Pomorskas Valsts universitātes tēvzemes vēstures katedras vadītāju vēstures doktoru Mihailu Suprunu un Arhangeļskas apgabala iekšlietu pārvaldes informācijas centra priekšnieku Aleksandru Dudarevu šā gada 13. septembrī tika ierosināta krimināllieta. Krievijas Federācijas prokuratūras Arhangeļskas apgabala izmeklēšanas komitejas īpaši svarīgu lietu izmeklētājs Ševčenko apsūdzējis M. Suprunu par mēģinājumu savtīgos mērķos vākt ziņas un veidot elektronisko datu bāzi par PSRS pilsoņiem – etniskajiem vāciešiem un poļiem –, kas, beidzoties Otrajam pasaules karam, administratīvā kārtā laikā no 1945. līdz 1956. gadam tika nometināti Arhangeļskas apgabalā. Šim nolūkam Supruns pierunājis A. Dudarevu atļaut viņam piekļūt Arhangeļskas apgabala Iekšlietu ministrijas informācijas centra arhīvā speciāli pārvietoto personu filtrācijas lietu materiāliem. Dudarevs arī devis atļauju Suprunam netraucēti šajos arhīvos strādāt.

Varas orgāni reaģējuši, atjaunojot jau pārdesmit gadus pārtrauktu praksi – ar kratīšanām un rūpīgu pašmāju un ārvalstu arhīvos tapušu pētījumu materiālu izņemšanu, un pārtraucot pētījumus, kurus atbalstīja Vācijas Sarkanais Krusts. Vēl vairāk izbrīna, ka lieta pret Suprunu un Dudarevu tika ierosināta vēl pirms pētījuma beigām, lai gan Krievijas Federācijas likumi paredz regulāru reabilitēto personu sarakstu un biogrāfisko datu publicēšanu presē. Šāda vēršanās pret vēstures pētniekiem atgādina pašus drūmākos PSRS pastāvēšanas laikus, kad tika salauzts katra varai nevēlama zinātnieka liktenis, sacīts aizstāvības vēstulē. Tāpat tur sacīts, ka “mēģinājumi reglamentēt un cenzēt vēstures pētījumus ir pretrunā ar Krievijas Federācijas konstitūciju un starptautiskajām cilvēktiesību normām”. Zinātniekiem nav vajadzīgi ierēdņu un partiju norādījumi, no kuriem ir atkarīga personiskā viedokļa izklāstīšana, pilnvērtīgas diskusijas un kas ietekmē brīvu piekļūšanu arhīvu dokumentiem. Akadēmiskās iestādes ir pietiekami zinošas un patstāvīgas, lai kā eksperti piedalītos zinātniskos disputos, kurus tikai diskriminē dažādas komisijas, kas radītas ar mērķi “cīnīties pret vēstures viltošanu”. “Patiesībā īsta tēvzemes vēstures viltošana notiek tad, ja aiz atslēgas tiek turēti vērtīgi arhīvu materiāli un notiek nesenās pagātnes mitoloģizēšana,” teikts protesta vēstulē.