gulags_lv

Jaunpienesumi_vietnei_"Noziegumi_pret_cilvēci._Crimes_against_Humanity._Latvian_Site" http://lpra.vip.lv

Izvirzīta jauna versija par Staļina nāvi

Izvirzīta jauna versija par Josifa Staļina nāvi

Foto: Bundesarchiv

Padomju Savienības diktatora Josifa Staļina (attēlā) nāvē, iespējams, vainojams viņa dienvidslāvu kolēģis Josips Brozs Tito, kurš pasūtījis viņa slepkavību.

Kā savā jaunākajā, pagaidām tikai slovēņu valodā pieejamajā grāmatā apgalvo vēsturnieks Jože Pirževecs, Staļina insults varēja būt saistīts ar indi, ko viņam piegādājis slepkava, kas darbojās pēc Tito pavēles (pētījums balstīts uz arhīvu materiāliem, kas atrodas bijušās Dienvidslāvijas teritorijā).

1953. gada 28. janvāra naktī Staļins bija sapulcinājis pietuvinātos cilvēkus savā vasarnīcā, un tikšanās ilga līdz četriem rītā. Pēc tam viesi aizbrauca, un, kā viņi vēlāk liecināja, vadonim nav bijušas manāmas nekādas nespēka pazīmes. Staļins atlaidis apsardzi un pavēlējis viņu nemodināt.

Viņa istabā gaisma ieslēgta tikai pulksten 18:30, bet tajā ieiet apsardzes darbinieki sadūšojušies tikai pulksten 10 vakarā. Staļins gulējis uz grīdas urīna peļķē, un, spriežot pēc sadauzītā pulksteņa, viņš nokritis tieši pusseptiņos.

Ārstus neizsauca uzreiz, turklāt vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka tā darīts ar nodomu. Kad beidzot ieradās mediķi, viņi diagnosticēja plašu insultu. Staļins bijis daļēji paralizēts un vēmis asinis. Agonija turpinājās vairākas dienas, bet 5. martā viņš nomira.

Zināms, ka pēc Staļina pavēles tika izdarīti 22 atentāta mēģinājumi pret Tito, tostarp “ar dārglietu kastītes palīdzību, kuru atverot, izplūda neiroparalītiska gāze.”

Saskaņā ar Pirževeca rīcībā esošo informāciju Staļina nāves dienā starp viņa papīriem atrada vēstuli no Tito, kura bija teikts, ka viņam nebūs vajadzīgi tik daudzi mēģinājumi – pietikšot ar vienu.

No otras puses, ir arī pietiekami daudz pierādījumu versijai, ka Staļins nomiris dabīgā nāvē, jo viņš jau iepriekš pārcietis vairākus mazāk nopietnus insultus.

Slovēņu vēsturnieka grāmatas recenzents Noa Černi arī atsauc atmiņā izplatīto viedokli, ka Staļins savulaik noindējis Ļeņinu.

1923. gadā rakstītā vēstulē Staļins informē politbiroju, ka Ļeņins lūdzis viņam piešķirt ciankāliju, bet Staļinam, kā viņš pats rakstīja, “pietrūks spēka izpildīt Vladimira Iļjiča lūgumu,” tāpēc viņš “spiests atteikties no šīs misijas, lai cik humāna un nepieciešama tā nebūtu.”

Nesenā šai tēmai veltītā konferencē eksperti secināja, ka Staļinam bijusi izdevīga Ļeņina nāve. Ja abas versijas ir patiesas, var runāt par “zināmu augstāko taisnīgumu,” piebilst recenzijas autors.

July 12, 2012 - Posted by | Staļins

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

%d bloggers like this: