Aplausi «Padomju stāstam»
”Spēcīga vēsts. Paldies par patiesību! Tā liks cilvēkiem atmosties,” redzami aizkustināts, spiežot roku dokumentālās filmas ”The Soviet Story” (”Padomju stāsts”) autoram Edvīnam Šņorem, atzinās somu eiroparlamentārietis Āri Vatanens. Tas notika pagājušās trešdienas vakarā Briselē pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) konferenču zālē beidzās filmas pirmizrāde. Ar aplausiem, atzinīgiem vārdiem un cerībām, ka tas ir tikai sākums. Lasīt…
Vērtīgu grāmatu dāvinājums no Krievijas
25. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Jaunākās periodikas lasītavā notiks sarīkojums „1949. gada 25. martu atceroties…”. Tajā pirmoreiz Latvijā tiks prezentēts Krievijas izdevniecības „POCCПЭН” septiņu sējumu izdevums „Staļiniskā GULAGA vēsture” un enciklopēdija „Holokausts”. Apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeja un LNB ekspozīciju par deportācijām, un Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīva materiāliem par kolhozu dibināšanu.
Izdevumā „Staļiniskā GULAGA vēsture” iekļauti NKVD, OGPU, PSRS Iekšlietu ministrijas arhīvu materiāli par 1930.-1950. gadu masu represijām. Grāmatā publicētie dokumenti atspoguļo staļiniskā terora izveides sistēmu, sākot no deportācijām un arestiem piespiedu kolektivizācijas laikā, Lielā terora gadiem līdz politiskām tīrīšanām un īpašas likumdošanas pieņemšanai 1940.-1950. gados. Enciklopēdija „Holokausts” ir 2001. gadā ASV izdotās grāmatas tulkojums krievu valodā. Enciklopēdijā iekļauta vienpadsmit valstu zinātnieku sagatavota informācija par holokaustu.
Izdevniecības „POCCПЭН” grāmatas, kā arī Aleksandra Jakovļeva dibinātā fonda „Demokrātija” piecdesmit četru sējumu izdevums „Krievija. 20. gadsimts. Dokumenti.” tiks dāvinātas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Sarīkojumā uzaicināti piedalīties viesi no Krievijas: Jekaterina Geņijeva, Viskrievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas ģenerāldirektore, Andrejs Sorokins, vēsturnieks un izdevniecības „POCCПЭН” ģenerāldirektors, Sergejs Kovaļevs, Krievijas biedrības „Memoriāls” priekšsēdētājs, Cilvēktiesību institūta prezidents, Andreja Saharova fonda priekšsēdētājs. Latvijas pusi pārstāvēs LR vēstnieks Krievijas Federācijā Andris Teikmanis, LR 9.Saeimas deputāte Sandra Kalniete, LR Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, dzejniece un publiciste Anda Līce un folkloras kopa Grodi.
Pasākumu organizē Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Viskrievijas Ārzemju literatūras bibliotēku.
Krievijas inteliģences pārstāvju vizīte Latvijā un dāvinājums ir iespējams pateicoties akciju sabiedrībai „Turība” un personīgi Ivaram Strautiņam.
Informāciju sagatavoja Maira Ķezbere, LR vēstniecība Krievijas Federācijā 1. sekretāre un Anda Lamaša, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Publicitātes nodaļas vadītāja
Krievijas arhīvu dokumenti tagad pieejami LNBUnikāli arhīvu dokumenti, kas atspoguļo staļiniskā terora sistēmas izveidi, deportācijas, arestus un politiskās tīrīšanas, apkopoti septiņos sējumos ar nosaukumu Staļiniskā Gulaga vēsture, kopš 25.marta ir kļuvuši pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).
25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst.16 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Jaunākās periodikas lasītavā tika prezentēts Krievijas izdevniecības “Rosspen” septiņu sējumu izdevums “Staļiniskā GULAGA vēsture” un enciklopēdija “Holokausts.
Tos LNB kopā ar citiem vēsturiskajiem materiāliem par Krievijas vēsturi XX gs. un politiku XXI gs. dāvinājusi Krievijas Valsts Ārzemju literatūras bibliotēka. LNB pārstāve Anda Lamaša uzsver, ka dāvinājumam ir milzum liela nozīme, jo līdz šim, lai iepazītos ar Krievijas arhīvos glabātajiem materiāliem par represijām, vēsturniekiem bija jādodas uz Krieviju un nereti pieeja arhīviem viņiem tika liegta. Dāvinātie sējumi šos arhīvos glabātos dokumentus padara lasāmus ne tikai vēsturniekiem, bet jebkuram interesentam. A.Lamaša uzskata, ka šajos materiālos sev būtiskus faktus noteikti varētu uziet 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā represētie un viņu tuvinieki.
Izdevumā “Staļiniskā GULAGA vēsture” iekļauti NKVD, OGPU, PSRS Iekšlietu ministrijas arhīvu materiāli par 1930.-1950.gadu masu represijām. Grāmatā publicētie dokumenti atspoguļo staļiniskā terora izveides sistēmu, sākot no deportācijām un arestiem piespiedu kolektivizācijas laikā, lielā terora gadiem līdz politiskām tīrīšanām un īpašas likumdošanas pieņemšanai 1940.-1950.gados.
Enciklopēdija “Holokausts” ir 2001.gadā ASV izdotās grāmatas tulkojums krievu valodā. Enciklopēdijā iekļauta 11 valstu zinātnieku sagatavota informācija par holokaustu.
Izdevniecības “Rosspen” grāmatas, kā arī Aleksandra Jakovļeva dibinātā fonda “Demokrātija” piecdesmit četru sējumu izdevums “Krievija. 20.gadsimts. Dokumenti” tika dāvināti LNB.
Dāvinājumam veltītajā pasākumā piedalījās Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas ģenerāldirektore Jekaterina Geņijeva, vēsturnieks un izdevniecības “Rosspen” ģenerāldirektors Andrejs Sorokins, Krievijas biedrības “Memoriāls” priekšsēdētājs Cilvēktiesību institūta prezidents un Andreja Saharova fonda priekšsēdētājs Sergejs Kovaļevs. Latvijas pusi pārstāvēja vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, Saeimas deputāte Sandra Kalniete, parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons, LNB direktors Andris Vilks, dzejniece un publiciste Anda Līce un folkloras kopa “Grodi”.
Lasāmviela
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 11.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 12.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 13.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 14.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 15.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 16.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 17.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 18.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 19.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti – 20.sējums
«Stūra mājā» grib Genocīda muzeju
Bijušās Latvijas PSR Drošības komitejas jeb “stūra mājas” pagrabi pēc Valsts policijas izvākšanās būtu saglabājami, iespējams, Genocīda muzeja statusā, bet pašā ēkā nebūtu iekārtojama ne viesnīca, ne arī kāda izpriecu vieta. Tā vakar vienojās politiski represēto intereses pārstāvošo sabiedrisko organizāciju pārstāvji… Lasīt…
Pauls Dauge čekistu ķetnās
Naktī uz 1938. gada 3. februāri no Maskavas Tagankas cietuma uz bēdīgi slaveno Butovas poligonu čekisti aizveda nošaušanai pirmo Maskavas latviešu grupu. Tie bija cilvēki, kurus 1937. gada decembrī aizrāva “latviešu operācijas” vilnis. Kamēr Butovā skanēja šāvieni, uz pratināšanu no kameras izsauca Paulu Daugi, izcilo mediķi… Lasīt…
Ar «laimīgā padomju pilsoņa» identitāti
Ja Krievijas žurnālistiem nepieciešams komentārs kādā ar 1937./1938. gada “Lielo teroru” saistītā jautājumā, tie parasti vispirms zvana autoritātei – A.Roginskim. tālāk…
Atņemtie 15 dzīves labākie gadi
Stāstījums par zaudēto jaunību. Skumja filma-videoliecība, kur par pretošanos padomju varai 15 gadus ilgo ieslodzījumu izcietušais Jānis Zemtautis, stāsta par savu darbību, arestu un soda nometnēm.
1. daļa
2. daļa
Youtube’s 10 minūšu limita dēļ filma sadalīta 2 daļās
Svētdien jāpaceļ valsts karogs sēru noformējumā
Svētdien, 2.decembrī – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīmā genocīda upuru piemiņas diena – 70-tā gadadiena, kopš Kremlī tika pieņemts lēmums iznīcināt Padomju Savienības latviešus pēc nacionālās pazīmes kā tādus.
Materiāli par Padomju Savienības latviešu iznīcināšanu
Latvietis? Nošaut!
Svētdien Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” notika tradicionālais pasākums – “Lielā terora piemiņai”. Tas bija veltīts 1937.–1939.gada komunistiskā režīma organizētajai genocīda akcijai pret Krievijā dzīvojošo minoritāšu tautām, īpaši pret latviešiem. Tā dalībnieki lielākoties bija Politiski represēto kluba biedri.Muzeja nodaļas vadītāja Aina Burija klātesošajiem atgādināja, ka pēc PSRS Iekšlietu tautas komisāra, valsts drošības ģenerālkomisāra Nikolaja Ježova 1937.gada 30.novembra šifrotelegrammas par latviešu arestu veikšanu, 3.decembrī Krievijā sāka arestēt, bet 1937.gada 4. un 5.decembrī masveidā nogalināt latviešus.
Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide aicināja klātesošos ar klusuma brīdi godināt komunistiskā terora upurus, bet to dienu aculieciniece Termija Sproģe, kuras tēvu un māti Ļeņingradā arestēja 5.decembrī un pēc tam nobendēja, dalījās atmiņās par savu tuvinieku sāpju ceļiem. Par radinieku bojāeju Krievijā pēc čekas akcijas “Latviešu operācija” ar asarām acīs stāstīja arī Kitija Pagraba.
Pasākums izskanēja kā baiss skaidrojums par to, kāpēc decembra pirmajā svētdienā pie Latvijas mājām plīvo karogi sēru noformējumā.
3. decembris, 2007. www.liepajniekiem.lv
Krievijas nespēja izvērtēt pagātni
Atskatīties, ieraudzīt un nošausmināties. V. Sprūdes (Latvijas Avīze) saruna ar vēsturnieku Juriju Afanasjevu.
-
Komentāri
Biezpiens on Par vēstures domstarpībām bez … uldis on Izcils darbs par Krievijas… uldis on Igaunijā pieņem «bronzas nakts… uldis on Krievijas specdienestu «a… mja on Ārlietu ministrija paudusi nei… mja on Apmelojumi turpinās gulags.lv on Ārlietu ministrija paudusi nei… mja on Ārlietu ministrija paudusi nei… Uldis on Dudajeva iela un Krievijas inf… gulags.lv on Dudajeva iela un Krievijas inf… Uldis on Dudajeva iela un Krievijas inf… Jenots on Krievijas skolēniem obligāti b… Uldis on «Pie Čakstes» padomju gad… scurgePoecoca on Juščenko: Ukrainai laiks atbrī… lasītājs on Latvju karavīri 20. gadsi…
