Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Skats vēstures aizkulisēs

zubkova.jpg


Esam jau pieraduši, ka no lielās kaimiņvalsts izdevniecībām šurp ved pārsvarā, mazākais, nepatiesus Baltijas valstīm naidīgus vēstures un politikas sacerējumus vai arī – tieši un tīši melīgus, tādus, kas latviešu lasītājam spēj izraisīt sašutumu, ja ne vairāk.

Taču notiek arī nedaudz izņēmumu. Pie tādiem var pieskaitīt Jeļenas Zubkovas grāmatu sērijā “Staļina vēsture” ar nosaukumu “Baltija un Kremlis” (2008)Tūdaļ jāpiebilst, ka tai ir starptautiska Redakcijas padome un sponsori arī ārzemju fondos. Autore uzsver, ka pētījums veikts ar ārzemju fondu atbalstu, tāpēc saturs stipri atšķiras no Krievijas saņemtās literatūras ar citādu, objektīvāku skatījumu un ievirzi. “Baltija un Kremlis” ir atbilstošs nosaukums, jo J. Zubkova apraksta, kā Kremlis pieņēmis mums liktenīgos lēmumus, apraksta padomju komunistiskā režīma elites darbošanos, iekšējo cīņu un konfliktus, sadarbību ar Maskavas eliti. Aprakstīts, cik viltīgi Kremlis organizējis Baltijas valstu okupāciju, izvēlējies pārvaldītājus uz vietām, kā pārņēmis varu un licis smagi vilties pat vietējiem komunistiem, pat pagrīdes cīnītājiem, kas nav šķituši ne pietiekami partijiski bezierunu izpildītāji.J. Zubkova uzsver, cik viltīgi tika izmantota Latvijas inteliģence varas sagrābšanas nomaskošanai. Izrādās, ka Igaunijas vietējiem komunistiem maz uzticējās, ievedot sovjetizētājus no t. s. vecajām padomju republikām. Interesanti, ka pat prof. A. Kirhenšteins Kremļa uzraugam šķitis nepartijiski domājošs, neuzticams un “nesaprotošs”. Autore piezīmē, ka V. Munters sarunās ar Kremļa varenajiem nemaz nav bijis tik piekāpīgs. J. Zubkova reālistiski analizējusi staļinismu un Baltijas valstu sovjetizāciju no 1940. līdz 1953. gadam, tas ir, līdz Staļina nāvei, līdz kurai notikusi visvarmācīgākā, represīvākā Baltijas sovjetizācija, cīņa ar bruņoto pretošanos vēl Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Autori nav iespaidojis “politkorektums”, un tāpēc viņa citastarp norāda, ka līdzās Molotova–Ribentropa paktam jāatgādina arī Staļina–Rūzvelta darījumi. 1943. gada decembrī Teherānā notika Staļina, Rūzvelta un Čerčila apspriede. Tur sarunājās Rūzvelts un Staļins.

“Rūzvelts. Savienotajās Valstīs var tikt pacelts jautājums par Baltijas republiku iekļaušanu Padomju Savienībā, un es uzskatu, ka pasaules sabiedriskā doma uzskatīs par vēlamu, lai kaut kad nākotnē kaut kādā veidā tiktu izteikts šo republiku tautu uzskats par šo jautājumu (t. i., “iekļaušanu” PSRS. – Red.). Tāpēc es ceru, maršals Staļins ievēros šo vēlējumu. Man personīgi nav nekādu šaubu par to, ka šo valstu tautas nobalsos par pievienošanos Padomju Savienībai tikpat vienprātīgi, kā tās darīja 1940. gadā.
Staļins. Lietuvai, Igaunijai un Latvijai nebija autonomijas līdz revolūcijai Krievijā. Tolaik cars bija Savienoto Valstu un Anglijas sabiedrotais, un neviens neizvirzīja jautājumu par šo valstu izvešanu no Krievijas sastāva. Kāpēc šo jautājumu cilā patlaban?
Rūzvelts. Lieta tāda, ka sabiedriskā doma nezina vēsturi. Es vēlētos parunāt ar maršalu Staļinu par iekšējo stāvokli Savienotajās Valstīs. Nākamajā gadā… notiks vēlēšanas… Amerikā apmetušies seši septiņi miljoni poļu tautības pilsoņu, un tāpēc es, praktisks cilvēks būdams, nevēlētos zaudēt šīs balsis.
Savienotajās Valstīs mīt arī zināms skaits lietuviešu, latviešu un igauņu. Es zinu, ka Lietuva, Latvija un Igaunija pagātnē, un pavisam nesen kļuva par Padomju Savienības daļu, un, kad krievu armijas atkal ieies šajās republikās, es par tām nekarošu ar Padomju Savienību. Bet sabiedriskā doma var pieprasīt tur rīkot plebiscītu (tautas nobalsošanu. – Red.).
Staļins. Kas attiecas uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tautu gribas izteikšanu, tad mums būs ne mazums gadījumu šo republiku tautām dot iespēju izteikt savu gribu.
Rūzvelts. Man tas noderētu.
Staļins. Saprotams, tas nenozīmē, ka plebiscītam šajās republikās jānotiek kaut kādas starptautiskas kontroles formā.
Rūzvelts. Saprotams, nē. Būtu derīgi piemērotā momentā paziņot par to, ka savā laikā šajās republikās notiks vēlēšanas.
Staļins. Saprotams, ka to varēs izdarīt.”

J. Zubkovas grāmata noteikti ir labs palīgmateriāls tiem, kas vēsturi negrasās aizmirst. Grāmatai visas Krievijas mērogā tikai 2000 eksemplāru metiens.

no Latvijas Avīzes


Эта книга о том, как Латвия, Литва и Эстония стали “Советской Прибалтикой” – о механизмах принятия решений по советизации балтийских республик и о людях, которые стояли за этими решениями. Когда у Сталина возник замысел проекта советизации Прибалтики? Как менялись методы инкорпорации Прибалтики в советскую систему? Как складывались отношения между Кремлем, представителями балтийских элит и населением? Ответы на эти и многие другие вопросы дают новые документы из федеральных архивов России, на которых основано это исследование. Tālāk…

March 14, 2008 Posted by | Okupācija, PSRS, Staļins, Vēsture | Leave a comment

Par okupācijas noliegšanu nesodīs

Saeima kārtējo reizi noraidīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (“TB”/LNNK) ierosinājumu noteikt Krimināllikumā atbildību par publisku okupācijas fakta noliegšanu vai aicinājumu noliegt okupācijas faktu. Lasīt…

March 14, 2008 Posted by | Okupācija, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: