Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

25.marts

Pirms 19 gadiem. 1989.gads. 25.marta atcere Rīgā. Viena no pirmajām atļautām demonstrācijām
Video


Rīgas Politiski represēto biedrības organizētais atceres pasākums pie Okupācijas muzeja sāksies no plkst.12, bet gājiens uz Brīvības pieminekli notiks plkst.12.40, kad paredzēts atskaņot Rātsnama zvanu melodijas.
Latvijas Politiski represēto apvienības organizētais 25.marta atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa notiks plkst.14. Pulcēšanās gājienam pie Laimas pulksteņa paredzēta no plkst.13.40.
Plkst.14 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā goda sardzes maiņa, kam sekos valsts himnas atskaņošana orķestra pavadībā, Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna un ziedu nolikšana.
Kā informēja Prezidenta preses dienestā, Zatlers 25.martā Okupācijas muzejā piedalīsies arī grāmatas “Sibīrijas bērni” atvēršanā.


Uz Sibīriju pēc vēstures liecībām
Pēc brauciena Edmunds Būmanis un Jānis Freimanis var būt gandarīti – liktenis viņiem devis iespēju vēlreiz skatīt tālo bērnības un skolas dienu zemi – Sibīriju.


Neizsūtīja. Vai pārdzīvotā mazāk?
Kad Laidzes pagasta iedzīvotājs Arvīds Vilis Celmiņš sāka interesēties par politiski represētās personas statusu, viņam pat sapņos nerādījās, ka ceļš līdz apliecības saņemšanai sniegsies desmit gadu garumā…


1988. gada 25. martā
Pirms 20 gadiem Latvijā pirmo reizi tika ļauts pieminēt 1949. gada marta deportāciju upurus. Pēc 1987. gada ”kalendāra nemieriem” republikas kompartijas vadība nolēma, ka masu noskaņojumu nedrīkst radikalizēt un tas jāievirza ”perestroikas” prasībām atbilstošā, kontrolētā gultnē. Deportāciju upuru piemiņai iedzīvotāju gājienu, lai noliktu ziedus pie Mātes Latvijas Brāļu kapos, organizēja radošo savienību pārstāvji. Gājiena priekšgalā varēja redzēt rakstniekus, māksliniekus, komponistus, mūziķus, arhitektus, teātra un kino darbiniekus. Pasākumu vadīja dzejnieks Jānis Peters.
Jāatzīmē, ka radikālāk noskaņotie organizācijas ”Helsinki – 86” biedri un viņu piekritēji pirms tam gatavojās likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, taču tur tam lika šķēršļus miliči. Gājiens uz Brāļu kapiem bija kā varas akceptēts kompromiss. Pamazām par 1949. gada notikumiem sāka rakstīt arī prese un runāt vēsturnieki. Tomēr izvestos saukt par upuriem neviens vēl neuzdrošinājās. Oficiāli tie vēl kādu laiku tika saukti par ”budžiem” un ”bandītu atbalstītājiem”. Bet tagad vismaz atzina, ka, ar tiem izrēķinoties, gadījies arī ”pārkāpt sociālistisko likumību”.


Ledainā elpa
Nevainīgu cilvēku deportētāju bija tūkstošiem. Daudzu vārdi nav zināmi, tikai daži — uz apsūdzēto sola

March 25, 2008 Posted by | Vēsture | 1 Comment

   

%d bloggers like this: