Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Valsts piemiņas dienu sarakstā – arī 16.martu

Vairākas sabiedriskās organizācijas parakstījušas aicinājumu Saeimai likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām atkārtoti iekļaut piemiņas dienu – latviešu leģiona atceres dienu 16.martā.

Atklāts aicinājums Latvijas Republikas Saeimai

Saeima savas darbības laikā ir pieņēmusi virkni dokumentu, kas skar Latvijas vēstures traģiskākās lappuses. Nozīmīgākie ir 1996. gadā pieņemtā deklarācija par okupāciju, kā arī 1998. gadā pieņemtā deklarācija par latviešu leģionāriem otrajā pasaules karā. Minētajos dokumentos norādīts gan uz Latvijas okupācijas faktu, gan arī uz daļas Latvijas pilsoņu centieniem atgūt valstisko neatkarību un aizsargāties pret atkārtotu staļiniskās Padomju savienības okupāciju. Kā viena no būtiskākajām pretestības formām minēta Latviešu leģions.

Citējam LR Saeimas pieņemto deklarāciju „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”; „Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis – ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: “Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām.””

Vēršam jūsu uzmanību uz faktu, ka 1998. gadā Saeima pieņēma lēmumu atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut 16. martu  – Latviešu leģiona atceres dienu. Šīs dienas atzīmēšana aizsākta jau 1952. gadā, kad rietumvalstīs pastāvošā, leģionāru izveidotā organizācija „Daugavas Vanagi” to pieņēma par leģionāru atceres dienu. Latvijā šī diena ir tikusi atzīmēta kopš Atmodas laika. Leģionāru atceres pasākumos ir piedalījušās arī augstākās valsts amatpersonas. Leģionā atceres pasākumi – it īpaši atceres gājiens, ir norisinājušies katru gadu, neskatoties uz valdošo politisko nostādņu maiņu un 16. marta svītrošanas no atzīmējamo dienu saraksta. Leģionāru atceres pasākumu popularitāte pieaug ar katru gadu, kas apliecina šīs dienas pieaugošo nozīmi latviešu vēsturiskajai apziņai un identitātei.

Vēlamies norādīt, ka šī diena ir būtiska lielai daļai latviešu, jo, tā kā latviešu leģionāru skaits būtiski pārsniedza 100 000 vīru, grūti atrast ģimeni, kurai neviens tuvāks vai tālāks radinieks nebūtu bijis leģiona rindās.

Ņemot vērā augšminētos faktus, aicinām Saeimu atzīmējamo dienu sarakstā atkārtoti iekļaut 16.martu  – Latviešu leģiona atceres dienu.

Jānis Krūmiņš  Daugavas Vanagi Latvijā
Edgars Skreija Latvijas nacionālo karavīru biedrība
Ojārs Stefans Latvijas nacionālo partizānu apvienība
Andris Balcers vīru kopa “Vilki”
Raivis Dzintars partija “Visu Latvijai”
Edgars Dārznieks Militārās tuvcīņas un vēstures apvienība “Tēvijas Sargi”
Jānis Sils Latviešu nacionālistu klubs 415

March 27, 2008 Posted by | Leģions, pretošanās, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: