gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Ieskatīties vēsturei acīs

Pirms neilga laika par politologu Edvīnu Šnori zināja ierobežots cilvēku loks… Lasīt…

June 30, 2008 Posted by | Vēsture | Leave a comment

… režisoru nogalināt, vēstniecību nodedzināt!

Kremļa “vēsturnieks” Djukovs neslēpj savu vēlmi personīgi nogalināt filmas “The Soviet Story” režisoru un nodedzināt Latvijas vēstniecību !

… после просмотра 2/3 фильма у меня было одно желание: лично убить режиссера и сжечь нахер латышское посольство.
http://a-dyukov.livejournal.com/385527.html


Bet nu pavisam jauna ziņa – The Soviet Story beidzot parādījies arī youtubē:

#1 http://www.youtube.com/watch?v=9C8_O66NB30
#2 http://www.youtube.com/watch?v=5MlPJUdpqgc
#3 http://www.youtube.com/watch?v=TTUxzgS-mpo
#4 http://www.youtube.com/watch?v=551BbbWrvHU
#5 http://www.youtube.com/watch?v=8aP1yg3Cm2I
#6 http://www.youtube.com/watch?v=dUzkI1LX6ws
#7 http://www.youtube.com/watch?v=NfN6eGeHypI
#8 http://www.youtube.com/watch?v=RxRZ2hZE118
#9 http://www.youtube.com/watch?v=BGkS8Ibv914

Parādījās un nozuda. Tagad nospiežot kādu no šiem linkiem, redzam uzrakstu: This video is no longer available due to a copyright claim by Labvakar

June 29, 2008 Posted by | 2. pasaules karš, boļševiki, deportācijas, genocīds, KGB, komunisms, nāves nometnes, Okupācija, PSRS, represijas, Sibīrija, Staļins, totalitārisms, Vēsture, čeka, čekisti | 3 Comments

Prāgas deklarācija

Jūnija sākumā Čehijā tika sarīkota konference “Eiropas sirdsapziņa un komunisms”, kurā tika pieņemta Prāgas deklarācija. Nozīmīgākie deklarācijā izteiktie aicinājumi: komunisma noziegumus atzīt par noziegumiem pret cilvēci; 23.augustu (Molotova -Ribentropa pakta parakstīšanas dienu) atzīt par komunisma un nacisma upuru piemiņas dienu; rīkot diskusijas par komunistiskās simbolikas komerciālu un politisku neatbilstošu izmantošanu. Tiek aicināts arī rīkot plašu starptautisku konferenci, kurā izvērtētu totalitārā komunisma noziegumus.
Deklarācija nosūtīta virknei valstu, to parakstīt aicināti arī šo valstu iedzīvotāji. Deklarācijas pilno tekstu angļu valodā var izlasīt
Čehijas senatora vietnē http://www.martinmejstrik.cz/article.asp?nArticleID=407&;nLanguageID=1

Deklarāciju var parakstīt, nosūtot savu vārdu, uzvārdu, nodarbošanos, adresi, valsti uz e-pastu: andrysoval@senat.cz.

June 28, 2008 Posted by | totalitārisms, Vēsture | Leave a comment

ASV Senātā iesniegta rezolūcija ar prasību Krievijai atzīt Baltijas valstu okupāciju

ASV Republikāņu partijas senators Gordons Smits un Demokrātu partijas senators Ričards Derbins iesnieguši apstiprināšanai ASV Senātā divpartiju rezolūciju, ar kuru Latviju sveiks neatkarības proklamēšanas dienā šā gada 18.novembrī.

Rezolūcija aicina ASV prezidentu 18. novembrī laist klajā uzsaukumu, kurā tiktu prasīts, lai Krievijas valdība publiski atzīst Baltijas valstu nelegālo okupāciju un uzņemas atbildību par šo okupāciju, par to informēja “Pilsoniskās savienības” preses sekretāre Dace Balode.Rezolūcija no jauna apliecina stiprās saites starp Latviju un ASV, kas balstās uz kopējiem brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību ideāliem. Rezolūcijā vienlaikus tiks uzsvērti Krievijas mēģinājumi Latviju un citas Baltijas valstis atspiest atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā, atšķelt tās no Rietumiem.

“Pilsoniskā savienība” pauž gandarījumu par šo ASV senāta iniciatīvu, uzsverot, ka šāds ASV prezidenta solis būtiski palīdzētu Latvijai tās attīstības ceļā.

June 28, 2008 Posted by | Vēsture | 1 Comment

Liktenīgais 1940. gada jūnijs

Pasaules vēsturē itin bieži ir bijuši gadījumi, kad līdzīgas ievirzes notikumu piesātinājums relatīvi īsā laikā ir tik blīvs, ka rada īstu lūzumu turpmākajā tautu vai valstu attīstībā. Pat šādā skatījumā 1940. gada jūnijs ir rets izņēmums, jo iegājis vēsturē kā mēnesis, kad strauji un negaidīti norisinājās daudzām tautām liktenīgi notikumi, kuriem lielākoties, ar dažiem izņēmumiem, bija izteikti tālejošas traģiskas vai, tieši otrādi – mobilizējošas sekas… Lasīt…

Autors: INESIS FELDMANIS, LU profesors, vēst. hab. dokt. , akadēmiķis

June 28, 2008 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Nosodīt komunismu, lai atšķirtu labu no ļauna

Latvijas eiroparlamentāriešu iniciatīva ir nesusi bagātīgus augļus: par komunistiskā režīma noziegumu nosodījumu pasaulē sāk runāt arvien plašāk.

Jau rakstījām, ka pēc Latvijas un citu valstu eiroparlamentāriešu iniciatīvas, Eiropas Parlamentā izvērsušās diskusijas par komunistiskā režīma noziegumu nosodīšanu. Arvien lielāku atbalsi gūst doma par vienotas Eiropas vēstures izpratnes radīšanu, kas iespējams, totalitārā komunisma noziegumus pielīdzinot nacisma varas noziegumiem. Te jāpiemin Ģirta Kristovska (“Pilsoniskā savienība”) Eiropas Parlamentā rīkotā konference “Vienota Eiropa, vienota vēsture”, pēc kuras šā gada aprīlī Eiropas Komisija rīkoja ekspertu diskusijas un konferenci “Totalitāro režīmu pastrādātie noziegumi”, kur arī Sandra Kalniete tika uzaicināta vadīt vienu no diskusijas daļām.

Šī baltiešu iniciatīva pasaulē gūst arvien plašāku atbalsi. Jūnija sākumā arī Čehijā tika sarīkota starptautiska konference “Eiropas sirdsapziņa un komunisms”. Tās rīkošanu uzņēmās Čehijas parlamenta Izglītības, zinātnes, cilvēktiesību un pieprasījumu komisija un Čehijas vicepremjers Eiropas jautājumos Aleksandrs Vondra, un tas notika pēc Čehijas eiroparlamentārietes Janas Hibaškovas un Čehijas senatora Martina Meistržika aicinājuma.

Konference pieņēma Prāgas deklarāciju, kurā valstis aicinātas veidot līdzīgas pozīcijas attiecībā pret komunistisko ideoloģiju un komunistiskajiem režīmiem Eiropā un pasaulē. Deklarācijā uzsvērts, ka komunistiskā ideoloģija ir tieši atbildīga par noziegumiem pret cilvēci, ka nacisma un komunisma starpā pastāv būtiskas līdzības, ka daudzi komunistiskā režīma noziegumu īstenotāji nav tiesāti un daudzas komunistiskās partijas vēl joprojām nav atvainojušās par šiem noziegumiem.

Deklarācijā arī atzīts, ka miljoniem komunisma upuru ir tiesības uz tādu pašu atbalstu un atzīšanu kā nacisma upuriem. Deklarācija pievērš uzmanību faktam, ka viena piektā daļa cilvēces joprojām cieš no komunistisko režīmu diktatūras.

Prāgas deklarācija adresēta visām Eiropas nācijām, politiskajām institūcijām, tostarp valdībām, parlamentiem, Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei un citiem. Senatora M. Meistržika birojā man apliecināja, ka sagatavotas kopumā 70 aploksnes ar deklarācijas tekstu, kas tikšot nosūtītas dažādām Eiropas institūcijām, kā arī ES valstu parlamentiem, un, cerams, pēc vairākām dienām to varētu saņemt arī Saeima.

Prāgas deklarācijā izteikti 19 dažādi aicinājumi. Būtiskākie no tiem: komunisma noziegumus tiesiski atzīt par noziegumiem pret cilvēci – gan nacionālā, gan Eiropas līmenī; aicinājums 23. augustu – Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu – atzīt par nacisma un komunisma upuru piemiņas dienu; aicinājums rīkot plašas sabiedriskas diskusijas par komunisma simbolu komerciālu un politisku neatbilstošu izmantošanu. Izteikts aicinājums Eiropas Komisijai turpināt uzklausīt totalitāro režīmu upurus. Deklarācijas parakstītāji aicinājuši arī domāt par plašas starptautiskas konferences sarīkošanu, kas veltīta totalitārā komunistiskā režīma noziegumiem, kurā piedalītos ES valstu valdību pārstāvji. Deklarācijā mudināts izveidot Eiropas Piemiņas un sirdsapziņas institūtu, kas vienlaikus būtu arī Eiropas līmeņa memoriāls totalitāro režīmu upuriem, kā arī domāt par Eiropas vēstures mācību grāmatu pārskatīšanu, lai jaunā paaudze uzzinātu, ka komunisma noziegumi bijuši tikpat necilvēcīgi kā nacisma noziegumi.

Prāgas deklarāciju parakstījušas sabiedrībā pazīstamas Čehijas, Vācijas un ASV personas – Vāclavs Havels, bijušais disidents un Čehijas prezidents; Joahims Gauks, bijušais Vācijas pilnvarotais darbam ar STASI arhīvu; Lī Edvards, Komunisma upuru piemiņas fonda prezidents. Deklarācijas parakstītāju vidū ir arī Zviedrijas parlamentārietis un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas viceprezidents Gorans Lindblads, Lietuvas eiroparlamentārietis Vītauts Landsberģis, Lietuvas parlamentārietis un Nacisma un komunisma okupācijas režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas vadītājs Emanuels Zingeris, Lielbritānijas eiroparlamentārietis Kristofers Bīzlijs, Igaunijas eiroparlamentārietis Tunne Kelams, virkne Čehijas parlamentāriešu, Baltkrievijas disidenti. Parakstījušies arī daudzi vēsturnieki, to vidū – Polijas Tautas piemiņas institūta vicedirektors Lukašs Kaminskis un Čehijas Totalitāro režīmu izpētes institūta direktors Pāvels Žačeks.

Tie ir tikai pirmie un simboliskie deklarācijas parakstītāji, stāstīja M. Meistržika biroja darbinieki. Deklarāciju parakstīt ir aicināti visi – gan amatpersonas un politiķi, uz kuru valstīm tā nosūtīta, gan šo valstu iedzīvotāji. Ar deklarācijas pilnu tekstu angļu valodā var iepazīties Čehijas senatora mājas lapā http://www.martinmejstrik.cz, to parakstīt iespējams, nosūtot savu vārdu, uzvārdu, nodarbošanos, adresi (neaizmirstot valsti) uz epastu andrysoval@senat.cz. Jāpiebilst, līdz šodienai deklarācijas parakstītāju skaits ir būtiski pieaudzis: to parakstījuši ne tikai Čehijas, bet arī ASV, Šveices, Vācijas un citu valstu iedzīvotāji.

Tečere: pienākums atcerēties un atgādināt

Būtiski, ka šī Čehijas starptautiskā iniciatīva radusi plašu atbalsi pasaulē. Izsakot nožēlu, ka aizņemtības un dažādu citu iemeslu dēļ nav iespējams piedalīties konferences darbā, atbalsta vēstuli konferencei un deklarācijas pieņemšanai nosūtījis Francijas premjerministrs Nikolā Sarkozī, bijušais ASV prezidenta Kārtera padomnieks Zbigņevs Bžežinskis, bijusī Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, kā arī Kanādas multikulturālisma un kanādiešu identitātes ministrs Džeisons Kīnijs.

“Izsaku nožēlu, ka nevaru būt kopā ar jums Prāgā rīkotajā konferencē “Eiropas sirdsapziņa un komunisms”. Tā kā tuvojas dzelzs priekškara krišanas 20. gadadiena, ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz šiem nozīmīgajiem notikumiem. Neļausim sev aizmirst, ka uzvara pār komunismu bija ne tikai fiziska, bet arī garīga uzvara. Gandrīz pēc pusgadsimtu ilgas apspiestības Centrālās un Austrumeiropas valstīs brīvība tur guva virsroku un valsts kontroles struktūras tika izformētas.

Šodien daži uzskata, ka šo gadu ciešanas var ļoti viegli aizmirst. Komunismam bija daudzi apoloģēti, kas centās mums pievērt acis uz tā radītajām šausmām un izgāšanos, un tāpat arī šodien atrodas ļaudis, kuri par pagātni runā gandrīz vai ar nostalģiju un nonievā to, kas sasniegts pēdējos divdesmit gados.

Mūsu pienākums ir atcerēties un atgādināt. Aizmirst pagātni nozīmētu apkaunot visus tos, kuri varonīgi cīnījās, lai pretotos komunisma ļaunumam, un tas radītu briesmas, ka tā kļūdas varam atkārtot.

Zinu, ka konferences dalībnieku vidū ir daudzi, kuri nežēloja sevi šajā dižajā cīņā un kas vislabāk var sniegt liecības par cilvēces neierobežoto cerību uz brīvību,” vēlot konferencei sekmīgu darbu, rakstījusi M. Tečere.

Dž. Kīnijs vēstulē uzsver, ka Kanāda atbalsta konferences mērķus un ar nožēlu atzīst, ka dažas rietumvalstis, piemēram, Kanāda, šajā laikā “nebija bez vainas” un ka daudzi masu mediju pārstāvji un zinātnieki tolaik nolieguši komunisma noziegumus un “daži tos cenšas samazināt pat šodien”. Lai par komunisma noziegumiem runātu aktīvāk, pēc Kanādas premjerministra Stīvena Hārpera lūguma, ministrs aicināts strādāt, lai tiktu radīts piemineklis komunisma upuriem un tiktu radīta arī informatīva kampaņa.

Igaunijā – jauna platforma komunisma nosodījumam

Prāgas deklarācijas popularizēšanu Igaunijā uzņēmies šīs valsts parlamentārieša un, jāuzsver, arī vēsturnieka Marta Lāra šopavasar izveidotais starptautiskais fonds komunisma noziegumu izpētei. Radīta arī fonda mājas lapa http://www.communistcrimes.org. Lai gan fonds ir tikai savas darbības sākumposmā, tā darbības vēriens pārsteidz un iedvesmo un jau tagad tas kļuvis par jaunu platformu informācijas apmaiņai par šodienas un pagātnes komunistiskajiem režīmiem.

Fonda līdzdibinātājs Damians fon Štaufenbergs (Vācija) uzsvēris: komunisma noziegumi jānosoda, lai pasaulē nezustu spēja atšķirt labu no ļauna. Pēc M. Lāra teiktā, fonds pievērsīsies ne tikai komunisma noziegumiem Igaunijā, bet visā pasaulē. Fonda mērķis ir izplatīt zināšanas un starptautiski veicināt izpratni par noziegumiem pret cilvēci, ko veikuši noziedzīgi komunistiski režīmi visur pasaulē, kā arī nosodīt komunismu līdzīgi tam, kā savulaik tika nosodīts nacisms, atbalstīt organizācijas dažādās pasaules valstīs, kuras atrodas opozīcijā un cīnās pret komunistiskiem režīmiem, piemēram, Kubā, Tibetā un citur. Šobrīd fonds meklē sabiedrotos un tos, kas gatavi sniegt ieguldījumu komunistisko režīmu noziegumu izpētē un nosodīšanā dažādās pasaules valstīs, arī Latvijā.

“Fonds pasaules informatīvajā apritē ļaus ienest būtisku informāciju ne tikai ar trīs Baltijas valstu balsu spēku, bet arī komunisma noziegumu nosodīšanas projektā iesaistīt iespējami vairāk valstu,” uzsver M. Lārs.

Viss raksts no Latvijas Avīzes

June 28, 2008 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Albertam Jekstem 100 gadi

Pirms 100 gadiem, 21. jūnijā, kad saule bija zenītā, Liepājā piedzima latviešu patriots un celmlauzis filmā un elektronikā Alberts Jekste, pazīstamās latviešu aktrises Antas Klints brālis.

Savā 79 gadu ilgajā mūžā, kas noslēdzās Monreālā Kanādā, Alberts Jekste palika uzticīgs paša deklarētam dzīves moto: ticībai, tēvzemei un arodam

…………………………..

Kārļa Ulmaņa valdības laikā sāk veidot latviešu profesionālo filmu, un Jekstem ir uzticēts radīt pirmās profesionālās skaņu studijas filmu uzņemšanai, kā arī filmu laboratorijas. Top pirmās skaņu filmas, gan dokumentālās: Dzimtene sauc, Mūsu pelēkais dārgakmens, gan kultūrfilmas: Zem baltzaļā karoga, Sirmā Rīga.

1937. gadā tiek uzņemta pirmā lielfilma Zvejnieka dēls V. Lapenieka režijā, ar aktieriem M. Zīlavu, Ņ. Melbārdi un Ž. Katlapu galvenajās lomās un J. Mediņa un J. Norviļa mūziku.

Krievu okupācijas laikā 1940. gadā viss tiek nacionalizēts, bet Jekstem atļauj vadīt Rīgas mākslas filmu studiju, kura darbinieku skaits tolaik ir ap 300. Tiek pabeigta mākslas filma Kaugurieši Voldemāra Pūces režijā un ar Bruno Skultes mūziku. Filmas pirmizrāde Splendid Palace par kauguriešu izvešanu uz Sibīriju notiek 1941. gada 17. jūnijā, tikai trīs dienas pēc latviešu tautas pirmajām lielajām deportācijām un izraisa milzīgas dusmas varas iestādēs.

Drīz jau kara fronte tuvojas Rīgai un sākās komunistu varas atkāpšanās. Rīgas filmu studijas darbinieki sekmīgi paslēpj vērtīgākās filmu tehnikas iekārtas no izlaupīšanas un iznīcināšanas. Naktī no 30. jūnija uz 1. jūliju filmu grupa pāriet uz Latvijas Radiofonu un sāk savest kārtībā komunistu izpostīto raidītāju. Jau no rīta Alberts Jekste no atjaunotā radio ziņo, ka Rīga ir brīva, un aicina klausītājus izkārt sarkanbaltsarkanos karogus. Visas Latvijas himnas skaņuplates ir sabojātas, tādēļ pirmā dziesma, kas atskan radio viļņos, ir Tev mūžam dzīvot, Latvija. Pēc tam atrada un nospēlēja Dievs, svētī Latviju.

Alberts Jekste turpina vadīt Latvijas Radiofonu līdz 1941. gada oktobrim vācu okupācijas laikā. Tomēr šajā laikā arvien lielāks kļūst spiediens no vācu okupācijas varas, aug arī nesaskaņas starp pašiem latviešiem un apsūdzības par māksliniekiem, kas sadarbojušies ar iepriekšējo komunistu varu. Jekste aiziet no radio, tiklīdz tas tiek pārdēvēts par Hauptsender Riga. Tomēr vāciešiem ar to nepietiek un 1942. gada 19. maijā Jeksti apcietina, un viņš nonāk Salaspils koncentrācijas nometnē.

1943. gada jūnijā Albertu Jeksti atbrīvo, bet uz laiku izsūta no Latvijas. Kara juku laikos ar pirmskara vācu vadošo filmu producentu palīdzību izdodas denacionalizēt filmu produkcijas daļu un nodibināt latviešu uzņēmumu Rīgas filma. Firmas uzticīgie darbinieki paspēj kara beigās evakuēt gan aparatūru, gan uzņemto dokumentāciju par komunistu varas briesmu darbiem okupācijas laikā. Pats Alberts Jekste nonāk latviešu leģionā un kā kara ziņotājs piedalās cīņās no Volhovas līdz Liepājai. Kara pēdējās dienās Vācijā pāriet Elbas upei, lai nonāktu amerikāņu pusē. Vienā diennaktī kājām nosoļoti 72 km, līdzi nesot kaut ko īpaši vērtīgu no Latvijas – latviešu pamatskolu grāmatu komplektu. Tiek atrasta ģimene, sieva Irma ar mazajām meitām Dzintru un Zani.

Pēc kara angļu zonā bēgļu nometnē Blombergā Jekste ar filmu kolēģiem atkal ķeras pie filmu produkcijas atsākšanas, vispirms dokumentējot latviešu bēgļu dzīvi un darbus. Informatīvā filma Kas mēs esam un ko mēs spējam tiek izsūtīta uz dažādām iespējamām bēgļu emigrācijas zemēm. Nometnēm likvidējoties, Jekste ar saviem kolēģiem turpina iesākto darbu Hamburgā. 1950. gada rudenī Kanādas Ņūfaundlendas premjers Smolvuds apmeklē filmas grupu un vēlāk ierosina visus pārcelties uz Ņūfaundlendu. Lai gan daļa filmas darbinieku emigrē uz citām ASV un Kanādas pilsētām, neliels Rīgas filmas kodols ar kuģi 1952. gadā nonāk Kanādas austrumos, Sentdžonas pilsētā Ņūfaundlendā. Darbs Kanādā sekmīgi turpinājās, līdz 1957. gadā Monreālā tiek nodibināts Jekstes uzņēmums Atlantic Films, Ltd., kas ne vien veiksmīgi izgatavo 20 dokumentālās filmas, bet attīsta jauninājumus filmu tehnoloģijā. Īpaši pieminamas inovācijas zenona gaismas projekcijai, kas izmantotas pasaules izstādēs Kanādā, Japānā, ASV un Austrālijā un ir priekšgājējs t. s. IMAX sistēmai.

Albertam Jekstem vienmēr ir rūpējis tautas liktenis. 1954. gadā Jekste panāca vienošanos ar ASV Ārlietu ministriju, ka viņš kopā ar filmu uzņēmumu Warner Bros. izgatavos filmu My Latvia no līdzatvestajiem dokumentālās filmas materiāliem, kas parādīs lielo ļaunumu, ko komunisms izdarījis viņa zemē. Filmu pārtulkoja 22 valodās, un to plaši izmantoja ASV Informācijas aģentūra visā pasaulē. (1. daļa; 2.daļa) ASV septiņu miljonu tirāžas lielais žurnāls Life Jekstes filmai veltīja trīs lapaspušu garu reportāžu. 

Lai atzīmētu Latvijas neatkarības 50 gadus, 1968. gadā Jekste piedāvāja kopā ar Amerikas Latviešu apvienību izgatavot filmu atskatu par latviešu trimdinieku dzīvi kopš izceļošanas no Vācijas bēgļu nometnēm, to nobeidzot ar lielajiem dziesmu svētkiem Klīvlandē. Filmu sekmīgi izrādīja visos latviešu centros brīvajā pasaulē.

Jau 1953. gadā Alberts Jekste nodibināja pie Amerikas Latviešu apvienības pirmo studentu stipendiju, nosaukdams to savas vecākās meitas Dzintras vārdā. Otra meita Zane līdz dzīves beigām aktīvi turpināja sava tēva iesākto darbu, cieši sadarbojoties ar atjaunotās Latvijas filmu talantiem. Jekstes nacionālais gars turpinās arī trešā paaudzē. Mazmeita Daina Freivalde-Bloka šobrīd vada Vašingtonas latviešu skolu, bet otra mazmeita Inga Freivalde mēģina saglābt māju Krišjāņa Valdemāra ielā 51 Liepājā, kurā dzima Alberts Jekste un viņa māsa Anta Klints.

Alberta Jekstes mūžs saistījās ar Latvijas valsts centieniem. Viņa lauks bija komunikācija, pirmāk VEF un Rīgas filma, bet vēlāk citi uzņēmumi, kas pauda Latvijas vārdu pārējai pasaulei.

***

ALBERTS JEKSTE

– Dzimis 1908. gada 21. jūnijā Liepājā, miris 1987. gada 14. novembrī Monreālā.

– Latvijas radiobūves pionieris, kinocelmlauzis
– Izveidojis pirmo profesionālo skaņu studiju filmu uzņemšanai Latvijā
– 1940. gadā vadījis Rīgas mākslas filmu studiju
– Pēc vācu karaspēka ienākšanas atjauno un līdz 1941. gadam vada Latvijas Radiofona darbu
– 1942. gada maijā nonāk Salaspils nometnē
– Pēc kara angļu zonā kopā ar kolēģiem dokumentē latviešu bēgļu dzīvi, veidojot informatīvo filmu Kas mēs esam un ko mēs spējam, kas tiek izsūtīta uz dažādām iespējamām bēgļu emigrācijas zemēm
– 1954. gadā panāk vienošanos ar ASV Ārlietu ministriju, ka sadarbībā ar Warner Bros. tiek izveidota filma My Latvia. Tā samontēta no līdzatvestajiem dokumentālajiem materiāliem un atmasko komunisma atnesto ļaunumu. Par šo darbu raksta prestižais žurnāls Life

Pilns raksts NRA

June 28, 2008 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Gulags.lv iet brīvdienās līdz Jāņiem

June 3, 2008 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: