Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Krievija sēro par rakstnieka Aleksandra Solžeņicina nāvi

Aleksandru Solžeņicinu dažkārt salīdzināja ar Ļevu Tolstoju. Viņu liktenī patiešām var saskatīt diezgan daudz līdzību, jo abi jau dzīves laikā tika pasludināti par literatūras klasiķiem ne tikai Krievijas, bet arī visas pasaules mērogā. Mūža nogalē abi kļuva par vientuļniekiem, nereti mēdza šokēt sabiedrību ar saviem izteikumiem. Viņus uzskatīja par reakcionāriem, kas nav spējīgi izprast, kā mainījusies pasaule, kamēr viņi mēģināja uz papīra izklāstīt savas domas par “Krievijas sakārtošanu”. Taču tādēļ vien viņu slava nav kļuvusi mazāka. A.Solžeņicins zināmā mērā pat pārspēja Ļ.Tolstoju, jo tieši viņš uzrakstīja grāmatu, kas iedragāja komunistiskā režīma pamatus.

Vārda spēks

“Padomju Savienība sākās ar grāmatu, ko sarakstīja Kārlis Markss, un beidzās, pateicoties Solžeņicina grāmatai Gulaga arhipelāgs,” uzskata rakstnieks Grigorijs Čhartišvili, kurš vairāk pazīstams kā Boriss Akuņins. Tā nav tikai tēlaina metafora. A.Solžeņicins patiešām atklāja pasaulei patiesību par dzīvi Padomju Savienībā, atmaskoja komunistiskā režīma patieso dabu. Taču vēl svarīgāk bija tas, ka viņš atvēra acis PSRS pilsoņiem, kuri līdz tam kautrīgi novērsās, aizbildinoties ar nezināšanu. Skaidrs, ka pēc Gulaga arhipelāga vairs nevarēja nezināt. A.Solžeņicinu lamāja spalvasbrāļi, viņam bija veltīti īpaši PSRS kompartijas Politbiroja lēmumi, viņu izdzina no dzimtenes un atņēma pilsonību. A.Solžeņicina grāmatas tika aizliegtas, bet aizliegtais auglis vienmēr ir saldāks, tāpēc šīs grāmatas sāka lasīt pat tie, kam līdz tam nekad nebūtu ienācis prātā paņemt tās rokās.

Krievijas dižgars

Aleksandrs Solžeņicins dzimis 1918.gada 11.decembrī Kislovodskā. Otrā pasaules kara laikā komandēja artilērijas vienību, ieguva kapteiņa pakāpi. 1945.gadā tika arestēts par “pretpadomju propagandu”. Viņam piesprieda astoņu gadu ieslodzījumu “pāraudzināšanas nometnē”.

1962.gadā žurnāls Novij mir publicēja A.Solžeņicina stāstu Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē, kas viņu padarīja slavenu. Drīz vien viņš krita varas iestāžu nežēlastībā, tika izslēgts no Rakstnieku savienības, viņa darbu publicēšana tika aizliegta. 1970.gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā, bet viņš nevarēja ierasties uz tās saņemšanu. Pēc tam, kad Rietumos tika publicēts viņa darbs Gulaga arhipelāgs, A.Solžeņicins tika izraidīts no PSRS. Viņš pārcēlās uz dzīvi ASV. Dzimtenē viņš atgriezās tikai pēc PSRS sabrukuma.

1918.gadā dzimušais A.Solžeņicins pārcieta XX gadsimta lielākās šausmas: Otro pasaules karu, ieslodzījumu Gulaga nometnēs, smagu slimību, izraidīšanu no dzimtenes un dzīvi trimdā. Kara laikā viņš bija padomju armijas virsnieks, viens no tiem, ar kuru rokām un asinīm tika sakauta nacistiskā Vācija. Pateicības vietā viņš no Staļina režīma saņēma arestu par “pretvalstisku propagandu”, izsūtījumu un ieslodzījumu darba nometnē. Jābūt ļoti stipram cilvēkam, lai pārciestu šādu netaisnību bez ieslīgšanas aklā naidā. A.Solžeņicinam tas izdevās. Viņš vienmēr spēja nošķirt valsti no tās vadoņiem. Vēlāk trimdā Rietumos viņš ieguva visu, par ko vien var sapņot (slavu, bagātību, brīvību), taču sapņoja tikai un vienīgi par atgriešanos dzimtenē.

Lasīt visu rakstu

August 5, 2008 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: