gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kārlis Ulmanis, 1940. gads un jauna vēsturnieka izrakums

Izlasīju rakstu “Komunistu sponsors” 14. februāra “Sestdienas” numurā, kur izklāstīts, ka jaunais vēsturnieks Gatis Krūmiņš ir uzracis vienu dokumentiņu, kas liecina, ka Kārlis Ulmanis 1940. g. 12. jūlijā ir ziedojis Ls 5000 Latvijas komunistu partijai. Nodomāju, ka to papīriņu neviens vien no vecajiem vēsturniekiem jau vairākas reizes ir grozījis pirkstos, tikai sapratis, ka tas nav graša vērts. Gribu autoram jautāt: kad jūs beidzot liksiet tam godavīram mieru?

Interesanti bija visus šos gadus vērot veco vēsturnieku domu evolūciju Ulmaņa lietā. Vēsturnieku lielākās daļas attieksme pret Ulmani un ulmaņlaikiem ar gadiem mainījās, kļuva arvien konsekventāka. Tā – vecie vēsturnieki, bet viens otrs no jaunajiem un it īpaši laji, vēl pēc inerces turpina Ulmani knābāt, pieļaujot vislielāko kļūdu – to laiku notikumus mērot ar šodienas mērauklu. Arī Gatis Krūmiņš. Un vispār no cienījamā vēsturnieka prātojumiem un slēdzieniem redzams, ka viņam ir vāja informācija par to, kas un kā notika 1940. gadā. Krūmiņš raksta: “(..) Taču iestāšanās Pad. Sav. notika praktiski bez asinsizliešanas. Tātad nav īsti izvērtēts kolaboracionisma, sadarbības līmenis – kā Latvijas valdošā elite, Kārlis Ulmanis & Co to organizēja. Tas, kā mēs uzņēmām PSRS agresiju, nav izvērtēts paškritiski.” Komentāri lieki, vienīgi definīcija “bez asinsizliešanas” lai paliek uz Krūmiņkunga sirdsapziņas.

Kas attiecas uz pašu ziedojumu, tad, kā redzams, Krūmiņkungam nav ne mazākās jausmas, kā Pad. Sav. notika ziedojumi. Kaut vai tam pašam MOPRam (palīdzības sniegšana pasaules revolucionāriem). Iedod tev listi vai papīru ar ierakstītu summu un ar pirkstu parāda, kur parakstīties. Un nedomā neparakstīt. (Ar Ulmani droši vien tas nenotika tik primitīvi.)

Var tikai apbrīnot Krūmiņkunga informācijas trūkumu un naivumu, rakstot, ka: “… Kalnbērziņš, Lācis un Kirhenšteins nespētu kontrolēt situāciju valstī, pat visu PSRS armiju izvedot ielās, ja nebūtu saņēmuši Latvijas Republikas varas institūciju atbalstu.” Kādas vairs varas iestādes? Visa vara tika atņemta momentā. Turklāt tikai ar to vienu krievu armijas daļu, kas atradās Latvijā jau no 1939. gada, pietiktu, lai vienā dienā “ievestu kārtību”. Un čekistu Latvijā arī bija jau pilns, un viņu rokas uz latviešu “atšaušanu” jau bija ievingrinātas 1937. un 1938. gadā lielā terora laikā.

Krūmiņkungu pārņemot savādas izjūtas: “Kas liedza augstām amatpersonām atkāpties no amata, īpaši pēc 21. jūnija?” Šis jautājums nedodot mieru vēsturniekiem – tā Krūmiņa kungs. Bet tas, ka jau pirmajās okupācijas nedēļās visās organizācijās sākās “tīrīšanas”, tas vēsturniekiem liekas normāli?

Raksta beigās vēsturnieka Strangas 1940. gada apstākļu reāls vērtējums: “Bet ko bija darīt? Iesi uz ielas, bļausi: “Krievija šauj nost!” Kur tad bēgt? 65% Latvijas iedzīvotāju bija zemnieki. Kur viņi bēgs ar saviem lopiem? (..) Ja krievi redzētu, ka kāds ar prāmi bēg uz Somiju, viņi taču to nogremdētu. (..) Kur mēs varējām aizbēgt?”

Ar to tad arī Strangas kungam vajadzēja sākt, nevis ar sava doktoranta uzslavēšanu par apšaubāma kompromata uzrakšanu.

Ilmārs Knaģis


Ilmāra Knaģa ekspedīcijas

Kārlis Ulmanis – joprojām bīstams un nīstams

February 26, 2009 - Posted by | Okupācija, Vēsture

2 Comments »

  1. […] Kārlis Ulmanis, 1940. gads un jauna vēsturnieka izrakums (gulags.lv 26.02.2009.) […]

    Pingback by Populārzinātniskās publikācijas | Gatis Krūmiņš | November 30, 2013 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: