Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Likums pret Baltijas valstīm

Raksts no Latvijas Avīzes http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=49108


Krievijas ministrs grib ”vēstures pārskatītāju” arestus

Dienu pirms Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju politisko konsultāciju sākuma, trešdien, Maskavā notika valdošās partijas ”Vienotā Krievija” organizēta sanāksme, kurā atzinīgi novērtēta iniciatīva noteikt kriminālatbildību par Padomju Savienības lomas nacisma sagrāvē apšaubīšanu.

Plaši interpretējamā likuma ierosinātāji tieši pateikuši, ka likums jāvērš pret Baltijas valstīm.

”Baltijas valstīs tiek grauti pieminekļi Lielā tēvijas kara varoņiem. Šos jau ļoti cienījamos gados esošos varoņus sēdina cietumos. Mēs nedarām neko, bet tikmēr Baltijas valstu pieredzi jau pārņem Ukraina. Tās prezidents paziņo, ka plāno gada laikā nojaukt visus padomju perioda pieminekļus. Pirmkārt, tie ir tieši pieminekļi Lielā tēvijas kara varoņiem. Tas jāaptur,” idejas aktualizētāju, vienu no Krievijā valdošās partijas ”Vienotā Krievija” līderiem, ārkārtas situāciju ministru Sergeju Šoigu citē avīze ”Moskovskij komsomoļec”. Šoigu paziņojumu sniedza apaļā galda diskusijā ar nosaukumu ”PSRS uzvaras Lielajā tēvijas karā noliegšana – noziegums bez soda?”, ko trešdien rīkoja ”Vienotās Krievijas” struktūra ”Valstiski patriotiskais klubs”. Pirmo reizi ministrs domu par nepieciešamību pēc likuma, kas paredzētu kriminālatbildību tiem, kuri apšaubītu PSRS lomu nacisma sagrāvē, publiski pauda 24. februārī, Volgogradā tiekoties ar kara veterāniem. Tajā pašā dienā preses konferencē, kas skatāma arī telekanāla ”Zvezda” mājas lapā internetā, Šoigu konkretizēja: ”Var ilgi šausmināties, rīkot demonstrācijas pie lietuviešu, igauņu, latviešu vēstniecībām un sašust, kāpēc tiek sagrauti pieminekļi mūsu karavīriem, bet no tā nekas nemainīsies. Bet ja tas valdības galva vai pilsētas mērs zinās, ka, šķērsojot Krievijas Federācijas robežu, viņš tiks arestēts un notiesāts…”

Principiālu atbalstu ģenerāļa ierosinājumiem ir izteicis arī Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika, lai arī skaidrs, ka citas valsts amatpersonas arestēšana nebūtu iespējama, jo ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām, kuras Krievija pati atzīst.

28. februārī intervijā telekanālam ”Rossija” Šoigu skaidroja, ka attiecībā uz likumu runa nav tik daudz par PSRS uzvaras noliegšanu, cik par ”vēstures pārskatīšanu”, un atkārtoja, ka neredz jēgu protesta piketiem pie vēstniecībām un olu mešanai, jo viss turpināšoties ”aizvien ciniskāk un ciniskāk”: ”Viņi taču tiesā mūsu vēsturi. Mēs nedrīkstam to pieļaut.”

Trešdienas ”Vienotās Krievijas” pasākumā Šoigu solījās ”iet līdz galam” un mudināja partijas biedrus darboties pēc iespējas ātrāk, jo postpadomju telpā esot vērojama pieminekļu celšana ”tā saucamajiem atbrīvotājiem no okupācijas”, un tādas darbības neesot tik nevainīgas, kā pirmajā brīdī šķiet, jo ”tālāk nāk pretenzijas uz kompensāciju par zaudējumiem, ko nodarījusi šī okupācija”.

Ārkārtas situāciju ministrs pasūdzējās, ka daži mēģinot viņam ”aiztaisīt muti, sūtot dzēst ugunsgrēkus”, taču kopumā saņēma klātesošo plašu atbalstu. Pareizticīgās Maskavas patriarhijas ārējo sakaru nodaļas pārstāvis mācītājs Sergijs Zvonarevs jau ierosināja ķerties pie augsta ranga ārvalstu politiķu un valsts darbinieku saraksta sastādīšanas. Kamēr šie cilvēki atrodas augstos amatos, nebūšot mērķtiecīgi rosināt viņu saukšanu pie atbildības par PSRS lomu mazinošiem izteikumiem, taču iekļaušana ”persona non grata” sarakstā skaidri signalizēšot, ka attiecīgās amatpersonas Krievijas teritorijā nav vēlamas. Tāpat lietderīgi būšot radīt sabiedrībā neiecietību pret ”mēģinājumiem nomelnot mūsu tautas pagātni”. Savukārt politologs un domes deputāts Sergejs Markovs aicināja ”Vienoto Krieviju” morāli un finansiāli atbalstīt tos krievu vēsturniekus, ”kuri atrodas reālā vēstures kara pašā smailē”.

Krievijas prese atzīmē, ka uz kopējā fona diskusijā izcēlies Krievijas varoņa, atvaļinātā pulkveža Konstantīna Popova viedoklis: ”Bet kādēļ mēs nerunājam par pieminekļu graušanas un vandalisma gadījumiem pašā Krievijā? Es nesen biju padomju karavīru kapos Ungārijā. Tur katra kopiņa ir apkopta, noliktas puķes. Bet pie mums?”

Debates noslēdzās ar apņemšanos nekavējoties izveidot darba grupu un nodot visus ierosinājumus ”Vienotās Krievijas” frakcijai Valsts domē. Kā iespējamais likuma pieņemšanas termiņš tiek minēts gan šis gads, pat laika posms līdz 9. maijam. Pēc sanāksmes Šoigu žurnālistiem uzsvēra, ka galvenais ir ”soda nenovēršamība”. Tiesa, pat Krievijā presē izskan aizdomas, ka valstī lielu rezonansi radījušās idejas autori patiesībā vēlas novirzīt līdzpilsoņu prātus no smagajām domām par ekonomiskajām ķibelēm un piesātināt kaut daļu informācijas telpas ar sagudrotām problēmām.

Šoigu intervija televīzijā http://zvezdanews.ru/video/day_events/0027430/


March 6, 2009 Posted by | 2. pasaules karš, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: