Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Krievijas arhīvs liedz dokumentus par izsūtītajiem

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=49497


Krievijas amatpersonu politizētā attieksme pret vēsturi sagrāvusi Latvijas Valsts arhīva (LVA) cerības iegūt jaunus materiālus par 1941. un 1949. gadā izsūtīto latviešu gaitām Krasnojarskas novadā.

Neskatoties uz iepriekšējo vienošanos, arhīvs Krievijā atteicies piegādāt agrāk apsolītas dokumentu kopijas. Latvijas Ārlietu ministrija atzīst, ka šis nav pirmais gadījums, un sola strādāt, lai ”tiktu skaidrībā”.

Mutisku vienošanos par atsevišķu Krasnojarskas arhīvu aģentūras krājumā esošu materiālu kopēšanu un pārsūtīšanu LVA pagājušajā gadā panāca arhīva darbinieks Ritvars Jansons, kurš vairākas dienas pavadīja Krasnojarskā, atlasot nepieciešamos dokumentus. Tā bija ar statistiku un informāciju par nometinātajiem saistīta dokumentācija, tostarp Krasnojarskas novada partijas komitejas sarakste par 1941. gadā nometināto izmitināšanu, darba apstākļiem, izglītību. Dodoties mājup, Jansons saņēma solījumu, ka kopijas pēc iespējas ātri tiks atsūtītas pa pastu. Tad arī notiktu apmaksa. Tomēr viss beidzies ar oficiālu Krasnojarskas arhīvu aģentūras direktores V. Puškarevas faksu LVI direktorei Dainai Kļaviņai: ”Sakarā ar to, ka pašreizējā brīdī arhīva aģentūras glabātavas ir slēgtas remonta dēļ, sagatavot dokumentu kserokopijas nav iespējams.” Krasnojarskas novads ir viens no tiem Sibīrijas nostūriem, kurp staļinisko represiju laikā tika nosūtīti vairāki tūkstoši latviešu. Saskaņā ar LVA izveidoto datu bāzi 1941. gada represiju vilnī no Latvijas Krasnojarskas novadā nometināti 8347 latvieši, bet 1949. gadā – 24 latvieši.

”Protams, tā ir atruna, turklāt diezgan smieklīga,” par saņemto faksu saka Kļaviņas kundze. Pat ja kādā no arhīva daļām patiešām notiek remonts, tas nepadara dokumentus nepieejamus kopēšanai! Ja sabojājies kserokss, dokumentus var pārfotografēt. Turklāt parasti grūtību gadījumā klientam paziņo termiņu, līdz kuram kavēšanās gaidāma. Nekā tāda šoreiz nav. Viss liek domāt, ka Krasnojarskas arhīvu aģentūras vadītājas Puškarevas rīcību vadījuši politiski vai ”tālāk no grēka” motīvi. Ielūkojies iestādes interneta mājas lapā, nekādas atsauces par remontu, kura dēļ būtu slēgtas lasītavas vai ieviesti citi ierobežojumi, neatradu. Ritvars Jansons norāda, ka par remontu nekas nebija zināms arī viņa uzturēšanās laikā Krasnojarskā. Toties bijusi jūtama aģentūras vadītājas nelabvēlīgā attieksme. Vienošanās par kopiju pārsūtīšanu notikusi ar citiem arhīva darbiniekiem. ”Acīmredzot tur jau darbojas ”jaunā domāšana”. Patīkami tas nav,” slikto vēsti komentē Daina Kļaviņa. Pēc LVA vadītājas domām, krasnojarskiešu rīcību var uztvert arī kā mājienu, ka vismaz tuvākajā laikā latviešu vēsturniekiem šis Sibīrijas nostūris paliks slēgts un braukt uz turieni nav jēgas. Jāatgādina, ka Jansonam komandējums Krasnojarskā pagājušajā gadā bija jāpārtrauc ātrāk, nekā plānots, jo viņu apsūdzēja vīzu režīma pārkāpumos. Protams, daudz kas atkarīgs no attiecīgā apgabala arhīva vadības personiskās attieksmes. Pagājušā gada pavasarī LVA darbinieki pētnieciskos nolūkos apmeklēja Omskas un Tomskas arhīvus un tur attieksme bijusi labvēlīga.

Vēsturnieks Ritvars Jansons, kurš gan vairs nestrādā LVA, spriež, ka notikušais jāskata pēdējā laikā Krievijā vērojamo tendenču kontekstā. Laikam kāds vēlas ”vēstures pārrakstītāju” un ”PSRS uzvaru Lielajā tēvijas karā apšaubītāju” birku pielikt arī Sibīrijā nometināto latviešu gaitu pētniekiem. Šajā situācijā LVA ir bezspēcīgs. Atliek vien mēģināt kaut kā ietekmēt notikumus ar Ārlietu ministrijas (ĀM) starpniecību. Latvijas ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis nebija informēts par konkrēto gadījumu, taču atzina, ka līdzīgas sūdzības ministrijā ienākušas arī agrāk. Šā iemesla dēļ arhīvu sadarbības jautājums cita starpā pārrunāts pagājušās nedēļas beigās Maskavā Latvijas un Krievijas ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās. Kā teikts oficiālajā paziņojumā, ”puses vienojās, ka būtu svarīgi organizēt Latvijas un Krievijas arhīvu pārstāvju tikšanos, lai izdiskutētu pastāvošos jautājumus un vienotos par turpmāko kopējo sadarbību”. ”Mēs gribam tikt skaidrībā par noteikumiem arhīvu lietās. Lēni tas iet, un viegli arī nav,” atzinās Teikmanis. ”Mierīgi, bet virzāmies uz priekšu,” piebilda ĀM amatpersona, viešot cerības, ka pieminētā abu valstu arhīvu pārstāvju tikšanās varētu notikt jau pārskatāmā nākotnē.


Gulaga.lv piezīme: Daudz materiālus joprojām var iegūt noKrasnoyarsk Memorial society Interneta vietnes. (Krievu valodā, daļa arī arī vācu un angļu valodās)

March 12, 2009 Posted by | gulags, Sibīrija, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: