gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kas latviešiem ir Lestene

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=49781
Lestenes Varoņu sienā iegrebti 18 tūkstošu karavīru vārdi

Neraugoties uz kārtējo reizi sacelto politisko ažiotāžu, šodien daudzi visā Latvijā savās sirdīs pieminēs tuviniekus – brāļus, tēvus un vectēvus, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās latviešu leģiona rindās. Ar viņu salauztajām dzīvēm ir iezīmēta zeme Lestenes Varoņu kapos. Tur šodien pulcēsies daudzi Latvijas ļaudis, izrādot godu tiem, kuri cīnījās un atdeva savas dzīvības par tēvzemi.

Pagājušo gadu pieredze rāda, ka, tuvojoties 16. martam, daži krievvalodīgajā presē rakstoši ļaudis allaž ir centušies noliegt latviešu tiesības aizstāvēt savu zemi ar ieročiem rokās. It kā nepietiktu ar mūžīgajiem pārmetumiem par nacisma atdzimšanu mūsu zemē, dažu (avīze “Vesti Sevodņa”, 2008. gada 13. marts) iztēle ir aizceļojusi tik tālu, ka sākusi Lestenē pat meklēt murgainas un neloģiskas okultisma himeras. Tiek saskatīts, ka sērojošās Mātes Latvijas tēlā neesot jūtama ticība, ka kādreiz varētu atdzimt tie, kuru vārdi ir izgrebti uz akmens plāksnītēm. Šādi un līdzīgi rakstu darbi liek aizdomāties, cik būtiski šodien mums pašiem ir izprast Lestenes Varoņu kapu idejisko vēstījumu.

“Lestene ir mūsu svētā zeme, kur latviešu puiši vislabāk parādīja, ka ir gatavi aizstāvēt tēvzemi, lai arī ko tas maksātu. Tur nonācis, gūstu spēku. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies izrādīt cieņu kritušajiem karavīriem, kuri bija ierauti Otrajā pasaules karā. Varoņu gara uzturēšana šobrīd ir ļoti aktuāla un nepieciešama mūsu jauniešiem. Ja mēs nepalīdzēsim viņiem saskatīt varoņus mūsu pašu tautā, viņi tos meklēs kaut kur ārpusē. Šajā jomā jau daudz kas ir nokavēts,” ir pārliecināts Jānis Atis Krūmiņš, biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” vadītājs.

Jānis Atis Krūmiņš uzsver – esot sajūta, ka leģionāri ir kā izmēģinājuma trusīši savā valstī un regulēšanu veic mūsu pašu vadības ļaudis. Lai gan Saeima 2000. gadā izsvītroja 16. martu no oficiāli atzīmējamo atceres dienu saraksta, deklarācija, kas paredzēja, ka valsts rūpēsies par latviešu leģionāriem Latvijā un ārpus tās robežām, joprojām ir spēkā. Tomēr sirmie vīri jūtas varas nodoti un aizmirsti. Pagājušā gada rudens sesijā likumdevējs jau otro reizi atteicās piešķirt latviešu leģionāriem nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu ar atrunu, ka krīzes apstākļos neesot naudas, ko piešķirt pabalstos. Politiķi ir aizmirsuši – lai gan daudzi no sirmajiem vīriem dzīvo trūkumā, viņi nealkst tik daudz pēc naudas, bet gan pēc elementāras cieņas, jo ir nesaprasti arī neatkarīgajā Latvijā. “Ja pajautāsim, ko vara šīs deklarācijas ietvaros ir veikusi leģionāru labā, nāk prātā vienīgi aicinājums 16. martā neiet pie Brīvības pieminekļa. Sak, mēs šādi rūpējamies par jums,” ironizē Latvijas “Daugavas vanagu” vadītājs.

Vēl ir daudz ko darīt

“Lestene bija nozīmīga vieta jau toreiz, kad tur risinājās cīņas, tomēr šodien tā ir vēl svarīgāka. Mūsu karavīriem šobrīd ir divas lielas svētvietas – Lestene un Rīgas Brāļu kapi. 2008. gadā kapus apmeklēja vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. No viņiem liela daļa bija skolu jaunatne. Tomēr pie kritušo karavīru piemiņas saglabāšanas esam ķērušies vismaz desmit gadus par vēlu. Daudzi kritušie ir palikuši kaut kur grāvmalās, jo ir aizgājuši aizsaulē tie, kas varēja norādīt uz viņu atdusas vietām,” uzsver Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija.

Šobrīd Lestenes Varoņu kapos guldīti jau 1050 karavīri (no viņiem aptuveni 30 vācieši, pavisam kapi paredzēti aptuveni 2000 apbedījumiem). Uz mūžīgu atdusu svētvietā gaida 22 leģionāru mirstīgās atliekas. Tās atrada pērnajā vasarā netālu no Rīgas 2. vidusskolas, kur vācu laikā atradās lazarete. Viņu vārdi vēl nav zināmi, tomēr pie kritušajiem atrada pazīšanas zīmes. Iespējams, ka viņus identificēt izdosies kādā no Vācijas arhīviem.

Ja tiks pildīta starp Latviju un Krieviju 2008. gadā panāktā vienošanās, iespējams, nākotnē varētu rasties iespēja pārvest un pārapbedīt Lestenē kaut daļu no tiem latviešu leģionāriem, kuri gājuši bojā Krievijas teritorijā, – uzsver Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvis Arnis Āboltiņš. Ir konkrētas ziņas, ka, piemēram, Novosibirskas gūstekņu nometnē apbedīti vairāk nekā simts leģionāru, tomēr līdz viņu guldīšanai Lestenē vēl tāls ceļš ejams.

Lestenes Varoņu sienā šobrīd iegrebti 18 tūkstošu karavīru vārdi. Edgars Skreija uzskata – vēl ir daudz ko darīt kritušo varoņu apzināšanas jomā, jo šis skaitlis ir pārāk mazs.

Kad paliek tikai vārds

“Lestene latviešiem ir Pietas vieta, saistīta ar varonību, pašuzupurēšanos. Veidojot Mātes Latvijas tēlu, mans galvenais mērķis bija ar formu, ar materiālu, atmetot visu lieko, atstāt vienīgi kodolu – Tēvzemes mīlestību. Kad pirms sešiem gadiem kapus atklājām, visu dienu lija. Šķita – arī Māte Latvija raud par saviem kritušajiem dēliem. Tā jau ikdienā viņa parasti izskatās tāda balta, gaiša,” stāsta memoriāla galvenā tēla autore, skulptore Arta Dumpe.

Lestenes ansambļa arhitekti Edvīns Vecumnieks un Dainis Bērziņš atceras, ka pēc sākotnējās ieceres bijis paredzēts, ka skulptūrā dominēs varoņmotīvs, tomēr vēlāk kļuvis skaidrs – Brāļu kapos ir jābūt Mātei Latvijai. “Iespējams, šajā lēmumā nozīme bija arī tam, ka sievietes figūra ir izlīdzinošāka, mierīgāka. Māte ar savu villaini ir apņēmusi savu kritušo dēlu. Mani emocionāli vienmēr ļoti saviļņo tas, kā izskatās Lestenes Varoņu siena pēc pasākumiem. Pie tajā iegrebtajiem vārdiem ir saspraustas puķes. Esmu redzējis, kā cilvēki raud, pieskaroties šiem vārdiem,” stāsta Dainis Bērziņš.

“Raugoties uz Varoņu sienā iegrebtajiem vārdiem, fiziski apzinos, cik lielu tautas daļu esam zaudējuši,” piebilst Edvīns Vecumnieks.

Kas būtu jāveic, lai Lestene kā simbols tikpat spoži saglabātos arī nākotnē? Edgars Skreija uzsver būtisko ieguldījumu, ko kapu uzturēšanā sniedz “Daugavas vanagu” nodaļas visā pasaulē. Domājot par nākotni, tomēr būtu svarīgi, lai galvenās rūpes par svētvietu uzņemtos valsts, kas gan šobrīd karavīriem vēl nav sniegusi konkrētu atbildi, aizbildinoties ar to pašu visiem zināmo līdzekļu trūkumu.


FAKTI

– Otrā pasaules kara laikā krita ap 80 tūkstošiem leģionāru.
– Padomju Krievijas gūstā nonāca apmēram 50 tūkstoši karavīru, no kuriem Sibīrijas gulagu izdzīvoja tikai apmēram 10%.
– 1940. – 1941. gadā padomju čekas (NKVD) vadītajās eksekūcijās, apcietināšanās un deportācijās bojā gāja vairāk nekā 5000 latviešu virsnieku, instruktoru un kareivju, viņu vidū arī 23 ģenerāļi un viens admirālis.

March 16, 2009 - Posted by | 2. pasaules karš, Leģions, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: