Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Atjaunots Īles bunkurs

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=49925

Iznīcināt pārdesmit partizānus metās 760 vīru liels karapulks

17. martā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirkņa teritorijā svinīgi iesvētīja Baltijā lielāko daļēji atjaunoto nacionālo partizānu ziemas mītni – bunkuru.

Tas reizē bija cieņas un piemiņas apliecinājums tiem 15 kritušajiem latviešu un lietuviešu partizāniem, kā arī vēlāk gulaga nometnēs mocītajiem līdzbiedriem, kuri 1949. gada 17. martā šeit izcīnīja savu pēdējo kauju ar PSRS Valsts drošības ministrijas (VDM) jeb čekas karaspēku.

Kā jau iepriekš esam rakstījuši, ziemas bunkuru Īles mežos ierīkoja Zemgales partizānu grupa, ko vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja, īstajā vārdā Visvaldis Brizga. Nevienlīdzīgās cīņas iznākums partizāniem bija traģisks, bet no čekistu puses pat komisks, proti: bruņojušies ar kaujas ieročiem, granātām, benzīnu un uguni, iznīcināt meža bunkurā aplenktos pārdesmit partizānus metās 760 vīru liels čekistu organizēts karapulks!

Atmodas laikā Īles kaujā kritušo partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Virkus kapsētā Dobeles tuvumā. No šīs vietas ar ziedu nolikšanu tad arī vakar sākās traģisko notikumu atceres ceļš līdz nu jau lielā mērā atjaunotajam partizānu bunkuram, kurā kaujas laikā pavisam atradās 24 partizāni. Kā piemiņas brīdī stāstīja Īles kaujas dalībnieks Modris Zihmanis, 15 viņa biedri mira vai nu no čekistu lodēm vai pēc bunkura aizdedzināšanas nosmokot dūmos, vai arī izdarot pašnāvību. Dzīvus palikušos, tostarp arī Zihmani, gaidīja kara tribunāls un pēc tam gulags. Čekas uzbrukuma laikā bunkurā neatradās visvairāk meklētais grupas komandieris Kārlis Krauja un divi viņa līdzgaitnieki. Tos čeka izsekoja un nošāva 1950. gada ziemā Saldus pilsētā. Savas atmiņas stāstīja arī partizānu sakarnieki un atbalstītāji.

No bunkura ir atjaunota lielā dzīvojamā telpa. Tajā cieši blakus cita citai izvietotas šauras lāviņas, uz kādām partizāni gulējuši. Pēdējā laikā atjaunošanas darbus veikuši Tērvetes novada vēstures muzeja, kā arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Īles meža iecirkņa darbinieki. Viņi arī solīja bunkura pārējās daļas atjaunošanu pabeigt šovasar. Iepriekšējos gados pie bunkura ir uzstādīts Baltais krusts, atklāta piemiņas plāksne un granīta stēla.

No vēstures zināms, ka Latvijas teritorijas mežos pret padomju okupāciju mēģināja cīnīties apmēram 20 000 partizānu un viņus atbalstīja ap 80 000 civiliedzīvotāju. Partizānu karš ilga 12 gadus (1944. – 1956.). 1956. gada rudenī beidza pastāvēt pēdējā Ziemeļvidzemē vēl patvērusies nacionālo partizānu grupa.

March 18, 2009 Posted by | mežabrāļi, nacionālie partizāni, nepakļaušanās, piemiņa, piemiņas vietas, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: