Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Atvadas no pretošanās kustības dalībnieka

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50193

Šodien (21.03.2009.) Rīgas krematorijā tiks sacīti atvadu vārdi Haraldam Ozolam – vienam no tiem vīriem, kas vācu okupācijas gados bija gatavs riskēt ar dzīvību, lai nodrošinātu latviešu pretošanās kustības sakarus ar Rietumiem.

Haralds Laimonis Kārlis Ozols aizgāja viņsaulē šā gada 12. martā Ikšķilē pēc 92 nodzīvotiem mūža gadiem. Vēsturē viņa vārds paliks saistībā ar Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes (LCP) un kureliešu darbību Otrā pasaules kara beigās vācu okupētajā Latvijā. Haralds Ozols kā bijušais Latvijas armijas sakaru bataljona speciālists un elektrouzņēmuma “Siemens” tehniķis iesaistījās LCP pretošanās kustībā, kuras mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Pēc piesliešanās LCP 1944. gada vasarā Ozola uzdevumos ietilpa nodrošināt nelegālos radiosakarus starp LCP un Zviedriju. Ar šifrētu radiotelegrammu palīdzību varēja paziņot Kurzemes bēgļu laivu ierašanās laikus un vietas, kā arī sniegt citu svarīgu informāciju par situāciju vācu okupētajā Latvijā.

Laikā no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada maijam no vācu okupētās Latvijas uz neitrālo Zviedriju tika pārraidītas vairāk nekā 100 slepenas radiotelegrammas.

1945. gada pavasarī Haraldam Ozolam ar pēdējo kuģi izdevās evakuēties uz Vāciju. Pēckara gadus Ozola kungs vadīja Kanādā, strādājot celtniecības jomā, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās dzimtenē un dzīvoja Ikšķilē. Pēc mirušā pretošanās kustības dalībnieka kremēšanas viņa pelnu urnu vasarā nolemts pārvest uz dzimtā Vijciema kapiem.

March 20, 2009 Posted by | 2. pasaules karš, nepakļaušanās, piemiņa, pretošanās | Leave a comment

Ķīpsalā būs Žaņa Lipkes memoriāls

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50110

Nākotnē tas apmeklējumu ziņā varētu kļūt par ko līdzīgu Annas Frankas muzejam Amsterdamā

Maijā Ķīpsalā sāksies leģendārā ebreju glābēja Žaņa Lipkes (1900 – 1987) memoriālā muzeja būvniecības darbi. Būves iniciatori ir Augusta Sukuta, Viktora Jansona un Māra Gaiļa dibinātā biedrība ”Žaņa Lipkes memoriāls”. Nepieciešamo finansējumu biedrības locekļi cer savākt ziedojumos.

”Ir jau jocīgi, ka sākam tādā grūtā laikā, taču visi šo projektu uztver ļoti pozitīvi,” priecājoties, ka ziedojumu vākšanā viņas vīram, ekspremjeram un uzņēmējam Mārim Gailim klājas necerēti labi, bilst arhitekte Zaiga Gaile. Viņa kopā ar arhitektēm Agnesi Elbreti un Inetu Solzemnieci ir Ķīpsalā, Mazajā Balasta ielā 8, iecerētā memoriāla projekta autore. Celtne atradīsies vietā, kur Žanis Lipke slēpa un glāba ebrejus Otrā pasaules kara laikā. Pašlaik Mazajā Balasta ielā 8 dzīvo Lipkes vedekla Ārija Lipke un mazdēls. Šķūnis ar pazemes bunkuru, kurā ebreji slēpti, saglabājies, tomēr, tā kā memoriāla pastāvēšana stipri apgrūtinātu Lipkes ģimenei normālu dzīves ritmu, tas neatradīsies gluži virs oriģinālās pagraba bedres, bet gan uz gruntsgabala līdzās.

Zaiga Gaile bilst, ka muzeja nenoliedzams pluss būs atrašanās vēsturiskajā Ķīpsalas vidē. Memoriāla celtne Ķīpsalai pagātnē raksturīgo melni darvoto šķūņu veidolā – ”Melnais šķūnis” – simbolizēs Noasa glābšanas šķirstu. Materiāls – koka karkass un darvotu dēļu segums, kā arī nedaudz stikla un metāla. Tomēr būve atbildīšot visām drošības normām. Kā teikts koncepcijā: ”Šķūņa iekšpuse ir ceļš pa labirintu un apslēptās bedres meklēšana. Apmeklētājs tiek emocionāli virzīts pa krēslainajām šķūņa perimetra ejām, tad kāpj bēniņos un nonāk pie lūkas ar paceltu vāku, kur var ieskatīties bedrē pagraba dziļumā. Bēniņu telpa ir muzeja galvenā ekspozīcijas zāle ar vizuāli cauru jumtu, pa kuru puskrēslā iespīd saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības.” Ēkā paredzētas telpas arī muzeja darbiniekiem, semināriem.

Ideju par memoriālu iniciatīvas grupa loloja trīs gadus. Tagad Žaņa Lipkes muzeja tehniskais projekts jau izstrādāts, to akceptējusi arī Rīgas Pieminekļu padome, bet Rīgas dome no pilsētas budžeta memoriāla projektēšanai devusi 11 tūkstošus latu. Celtniecības darbus pabeigs jau šogad.

Ieceres autori cer, ka Ķīpsala nākotnē apmeklējuma ziņā varētu kļūt par ko līdzīgu Annas Frankas muzejam Amsterdamā vai Ebreju muzejam Berlīnē. Atšķirībā no minētajiem šo vietu izceļ autentiskums, jo memoriāls atrodas vietā, kur notikumi vēsturiski risinājās. Jautāta, vai apmeklētāju plūsma lieki nenoslogos Ķīpsalas kluso vidi, Gaiļa kundze atbild, ka memoriāls tomēr būs neliels, ”intīms” un apmeklētājiem savus auto nāksies atstāt stāvvietā pie RTU peldbaseina.

Žanis Lipke Otrā pasaules kara laikā kopā ar sievu Johannu slēpa savas mājas šķūņa pagrabā un izglāba no nonākšanas nacistu rokās vairāk nekā 50 ebreju. Arī vēlāk pēc kara Lipke ir nodarbojies ar režīma vajātu cilvēku glābšanu, kļūstot savā ziņā par glābēja simbolu. Izraēla Lipkem piešķīrusi “Miera prāvesta” titulu.

March 20, 2009 Posted by | 2. pasaules karš, nepakļaušanās, Vēsture | 1 Comment

   

%d bloggers like this: