Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Represētie viesojas Rīgas pilī

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50490

”Es vienmēr teikšu paldies tieši jums, izsūtītajiem, par to, ka Latvija šodien ir dzīva ne tikai mūsu atmiņās, bet ir arī mūsu valsts. Jūs pierādījāt, ka Latvijas valsti iznīcināt nav iespējams,” vakar pieņemšanā represētajiem sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Prezidenta kanceleja uz pili bija aicinājusi apmēram 100 represēto, pārsvarā 1949. gada 25. martā deportēto, no visiem Latvijas novadiem. Savus ciemiņus valsts galva aicināja justies kā mājās un gaisotne stundu garās pieņemšanas laikā patiesi veidojās itin atbrīvota. Represētie grupās fotografējās kopā ar prezidentu, tērzēja un baudīja cienastu – sulas ar mazām maizītēm. Dzirdēja, ka daži no klātesošajiem sirsnīgi atcerējās kopīgās skolas gaitas izsūtījumā.

Valdis Zatlers atzinās, ka viņam no bērnības palikušas atmiņas par izsūtīto atgriešanos, taču pārnākušie par to, kas ar viņiem noticis, klusējuši. Prezidents mudināja represētos vairāk stāstīt savas atmiņas bērniem un jauniešiem: ”Pat ja mums kādi nedraudzīgi spēki saka, ka mēs pārrakstām vēsturi, tas nav iespējams. Šo vēsturi nevar ne pārrakstīt, ne izdzēst. Es vienmēr saku – stāstiet, rakstiet, ierakstiet, ievietojiet internetā. Un tad jūsu piemiņa būs iemūžināta uz visiem laikiem.”

Atbildes runā Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais lūdza prezidentu parūpēties, lai ekonomiskās krīzes un valdības maiņu apstākļos tomēr netiktu noņemts finansējums pie Okupācijas muzeja iecerētajam padomju represiju upuru memoriālam. Apvienības vārdā Valdim Zatleram tika pasniegts pateicības raksts un dāvana no Omskas latviešu biedrības – īpaši apstrādātas bērza tāss ciba.

Represētie, ar kuriem runāju, visi kā viens slavēja pašreizējā Rīgas pils saimnieka atsaucību un sirsnību, salīdzinot to ar iepriekšējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atturību. Sirmās galvas joprojām viņai piemin ikgadējo represēto salidojumu ignorēšanu Ikšķilē. ”Viņš ir lojālāks, ar draudzīgāku attieksmi, izprotošāks. Vīķe-Freiberga bija tāda tālāka,” bilda siguldietis Juris Čivčs. Pasākumu kā ”ļoti cilvēcisku” tāpat raksturoja 10 gadu vecumā no Auces deportētais Ēriks Krams.

Sibīrijā pavadīto laiku šie ļaudis atcerējās ne tikai kā pārbaudījumu, bet arī kā jaunības gadus ar visu tiem piederošo. ”Bija jau ne tikai darbs un grūta dzīve. Bija arī skola, draugi, veidojās ģimenes, dzima bērni,” atzina Krams. ”Kad 1958. gadā atgriezāmies dzimtenē, vienu brīdi pat bija tāda sajūta, ka jābrauc atpakaļ. Mājas bija atņemtas, zeme bija atņemta. Darbā neviens neņēma. Teica: meklējiet kaut kur citur. Bet tajā pašā laikā nāca iekšā iebraucēji no Krievijas un viņus ņēma,” papildināja Vilnis Rolis no Dunikas pagasta, atgādinot, ka mājās pārbraukušajiem nācies toreiz sastapties ar vietējo varasvīru noraidošo attieksmi un naidīgumu. Bet tikai niecīga daļa pēc reabilitācijas izlēma palikt uz iekārtoto dzīvi Sibīrijā. Vairākums izlēmuši braukt mājās, neskatoties ne uz ko.

March 26, 2009 Posted by | REPRESĒTIE | Leave a comment

Aicina apzināt «piekto kolonnu»

Latviešu nacionālistu klubs (LNK) internetā izplatījis aicinājumu fotografēt automašīnas, kas aprīkotas ar Padomju Savienības vai Krievijas simboliku. Tādējādi LNK grib palīdzēt apzināt tā saukto piekto kolonnu.

“Domājams, ka ikviens pēdējo mēnešu laikā būs pamanījis, ka aizvien biežāk pie automašīnu logiem, kā arī uz numura zīmju apmalēm parādās PSRS un Krievijas karogi, nosaukums vai ģerboņi. Ir nepārprotami skaidrs, ka šādā veidā šo auto īpašnieki demonstrē savu lojalitāti Latvijai naidīgai politikai,” teikts paziņojumā, kas publicēts LNK mājas lapā http://xn--nacionlisti-ojb.lv/raksts/171/politika/Akcija%3A%3A+%E2%80%9CApzin%C4%81sim+piekto+kolonnu!%E2%80%9D/

Tādēļ LNK aicina fotografēt mašīnas ar Krievijas un PSRS simboliem tā, lai būtu redzama to reģistrācijas numura zīme. Fotoattēli pēc tam tikšot publicēti internetā, kā arī nodoti valsts tiesībsargājošām iestādēm izvērtēšanai un zināšanai. Organizatori pārliecināti, ka šāda informācija “var kalpot agresīvāk noskaņoto kolonistu apzināšanai, kas ir īpaši būtiski, tuvojoties 9. maija balagānam un vēlēšanām”.

“Varbūt varētu diskutēt par to, ka Krievijā reģistrētā automašīnā ir Krievijas karogs, jo cilvēks, iespējams, vienkārši lepojas ar savu valsti. Bet PSRS simbolikas demonstrēšana liecina, ka šā cilvēka attieksme pret Latviju, visticamāk, ir naidīga,” pastāstīja LNK vadītājs Jānis Sils. Viņš arī pauda cerību, ka šī akcija no jauna aktualizēs diskusiju par padomju simbolikas lietošanas aizliegumu.

Pagaidām gan organizatori saņēmuši nelielu skaitu fotogrāfiju, bet pirmās galerijas jau šīs nedēļas beigās tikšot publicētas LNK mājas lapā. Toties diskusijas interneta komentāros sit augstu vilni. Krieviski rakstošie akcijas pretinieki gan organizatoriem, gan latviešiem kopumā velta rupjības un draudus.

“Kādi jūs esat niecības, nacisti! Vajadzēja vēl padomju laikā visus izšaut, lai pēc tam neparādītos tādi izdzimteņi kā šīs akcijas organizētāji!” krievu valodā raksta kāds komentētājs, kas parakstījies kā Denis. “Nožēlojamie latvieši, jūsu galvas smadzeņu fimoze sasniegusi apogeju. Jūs vienmēr esat bijuši slima, vārga tauta ar nožēlojamām ambīcijām un tādi arī paliksiet,” viņam piebalso kāds Jans. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī akcijas atbalstītāju rakstītos komentārus bieži vien grūti nosaukt par pieklājīgiem. J. Sils informēja, ka naida kurinātāju datoru IP adreses tiekot piefiksētas un tiks iesniegtas Drošības policijai. Jaunā Krimināllikuma redakcija par nacionālā naida kurināšanu paredz līdz pat 10 gadiem cietumsoda.

Krietni biežāk par rupjībām komentāros lasāmi gan latviešu, gan krievu valodā rakstīti aicinājumi aizmirst nacionālās nesaskaņas un tā vietā kopīgi strādāt, lai izvestu valsti no ekonomiskās krīzes. LNK līderis īsti nevēlas piekrist šādiem aicinājumiem: “Nav tā, ka mēs nedomātu par ekonomiku. Nesen paši piedalījāmies konferencē par Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu. Taču ekonomiskās problēmas nenozīmē, ka jāaizmirst morālas vērtības. Turklāt 1999. gadā tapusī integrācijas koncepcija tika balstīta uz ideju, ka Latvijā dzīvojošos apvienos tieksme pēc ekonomiskās labklājības. Taču tagad, pēc 10 gadiem, redzam, ka šis uzstādījums sevi nav attaisnojis.”

March 26, 2009 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Komunisma nosodījuma dažādās toņkārtas

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50485

Eiropai ir jānosoda totalitārā komunisma noziegumi, tāpat kā savulaik tika nosodīti nacisma noziegumi, un Eiropas Parlamentam (EP) jāpieņem attiecīga rezolūcija.

EP rezolūcija, kas nosoda komunistisko režīmu un tā noziegumus, būtu nozīmīgs solis gan vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā, gan arī vienotas vēstures izpratnes veidošanā Eiropā – šī atziņa Eiropas Parlamenta konferencē “Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem” vienoja gan ievērojamus Eiropas līmeņa vēsturniekus, gan politiķus. Vakar debatēs “Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms” eiroparlamentārieši sprieda, kādai šai rezolūcijai jābūt, diskutējot par EP četru politisko grupu iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem.

Jāatzīst, iesniegtie projekti ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Eiropas Tautas partiju grupas iesniegtais projekts ir konkrēts un ļoti tiešs. Tajā uzsvērts, ka pašreizējā attieksme, kāda pret komunisma noziegumiem valda Rietumeiropā, de facto veicina dažādu attieksmi pret komunisma un nacisma upuriem. Atzīmēts, ka komunisma noziegumu nenosodīšana miljonos Eiropas iedzīvotāju rada cinismu un postkomunistiskajās valstīs traucē veidot demokrātiskas sabiedrības. Komunisma un nacisma noziegumu pielīdzināšana, pēc deklarācijas projekta autoru domām, nav iespējama, ja jaunatne tiek turēta par tiem neziņā, un izteikts aicinājums papildināt skolas vēstures grāmatas.

Pavisam citādā toņkārtā ieturēts un, kā šķiet, ar sakostiem zobiem rakstīts EP sociālistu grupas projekts. Tajā uzsvērts, ka “pilnīgi objektīva vēstures faktu interpretācija nav iespējama”, “nevienam politiskajam grupējumam vai partijai nepieder monopola tiesības uz vēstures interpretāciju, līdz ar to tādus [paziņojumus] nevar uzskatīt par objektīviem”, tāpat, ka “oficiālu vēstures faktu interpretāciju nedrīkst uztiept ar parlamenta vairākuma lēmumu; parlaments nevar izdot likumus par to, kā vērtēt pagātni”. Sociālisti arī devuši mājienu par 20. gadsimta vēstures “divpusīgumu un sarežģītību”, rezolūcijas projektā formāli piekrītot: vienīgais, ko šajā sakarā vajadzētu darīt, – ieviest kalendārā nacisma un komunisma upuru piemiņas dienu.

25. martā pie EP sēžu zāles deputāte Inese Vaidere saviem Eiropas kolēģiem dalījusi melnas sēru lentes un informatīvas lapiņas par iedzīvotāju deportācijām Baltijas valstīs. Šādu informāciju viņa nosūtījusi arī EP deputātiem.

“Diemžēl Eiropas kopējo vērtību pamatā nav prasības vispusīgi un taisnīgi vērtēt totalitārisma noziegumus Eiropā un to sekas. Līdz ar to eiropiešus šodien vājina puspatiesības, vienpusēja interpretācija vai vēsturiskās patiesības noliegšana,” debatēs teica EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kura izveidotā darba grupa “Vienota Eiropa. Vienota vēsture” kļuvusi par stingru pamatu, lai EP vispār nonāktu līdz tik augsta līmeņa debatēm. Klasiska Eiropas morālā vājuma izpausme, pēc deputāta domām, ir 2008. gada novembrī pieņemtais Ietvarlēmums par rasismu un ksenofobiju, kas prasa kriminālatbildību tikai par nacistisko noziegumu rupju banalizēšanu, bet joprojām attaisno totalitārā komunisma noziegumus Eiropā. “Tā ir piekāpšanās noziedzīgā padomju režīma mantinieku priekšā, kas turpina rupju ideoloģisko cīņu pret Rietumeiropas vērtībām un demokrātiju,” konstatē deputāts.

March 26, 2009 Posted by | komunisms | 1 Comment

   

%d bloggers like this: