Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Maskavas atgādinājums «aizmāršīgajiem baltiešiem»

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50669
Gluži vai atzīmējot 5. gadadienu kopš Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Krievijas kinostudija “Studija Trešā Roma”, tā pati, kura pazīstama ar Baltiju apmelojošo filmu “Baltijas fašisms”, radījusi vēl vienu – “Baltija – kādas okupācijas stāsts”.

Ar Krievijas Ārlietu ministrijas palīdzību uzņemtā filma, kas jau pieejama internetā, pirmo reizi tika demonstrēta Maskavas telekanālā “TVC” tieši 25. marta vakarā. Atšķirībā no iepriekšējā ražojuma šoreiz režisors Boriss Čertkovs neapsūdz baltiešus nacismā, taču centies parādīt, cik laba bijusi Baltijas republikām dzīve Padomju Savienībā, kā plaukusi ekonomika un kultūra un kāds sabrukums sekojis pēc atdalīšanās no PSRS un iestāšanās ES. Medijos filmas autori apgalvo, ka to uzdevums bijis atbildēt uz jautājumu, ko pēc izstāšanās no PSRS Baltijas republikas ieguvušas un ko zaudējušas, taču precīzāks formulējums atrodams “TVC” pieteikumā: “Atgādināt aizmāršīgajiem baltiešiem, ko viņiem devusi Padomju Savienība un ko tie tagad pazaudējuši.” Moto līdzinās tāpat bijušā PSRS ministru padomes priekšsēdētāja Nikolaja Rižkova filmā teiktie vārdi: “Viņiem jāklanās līdz zemei gan Padomju Savienības, gan pirmkārt jau krievu priekšā, jo PSRS un Krievija atrāva sev kumosu un atdeva viņiem.”

Vajadzīgais efekts tiek panākts diktora tekstam mijoties ar padomju kinohronikas un mūsdienu kadriem, kā arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vairāk vai mazāk pazīstamu personu izteikumiem.

Četrdesmit četras minūtes garajā lentē vairākkārt runā komponists un Saeimas deputāts Raimonds Pauls, ekonomiste Raita Karnīte rāda krītošu grafika līkni, kā 1990. – 2005. gadā mainījies Latvijas rūpniecības apjoms, bet ekspolitiķis Alfrēds Čepānis atzīstas, ka mūsdienu Latvijā cilvēki nav pārliecināti par nākotni un daudz kas sagrauts “politisku iemeslu dēļ”. Protams, filmas autori vienkārši izmanto intervējamo kritiskākos izteikumus. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Čepānis, lūgts komentēt filmu, piektdien atzinās, ka vēl to nav redzējis, taču nešaubījās, ka intervētāji, kas pie viņa bijuši gada sākumā, jebkurā gadījumā būtu salikuši visu tā, kā to prasa pasūtījums, šajā gadījumā no Maskavas. Līdzīgi izteicās ekonomiste Karnīte.

Filmētāji cita starpā intervējuši Igaunijas prezidenta Lennarta Meri brālēnu Arnoldu Meri, bijušo Lietuvas premjeri Kazimiru Prunskieni un pat itāliešu komunistu eirodeputātu Džuljeto Kjezu, kurš klāsta, ka Baltija ir ļoti cieši saistīta ar ASV. Savukārt Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins, staigājot gar Ķemeru sanatorijas izdemolēto padomju laika korpusu, stāsta, ka Latvijas budžetā faktiski neesot ienākumu no ražošanas. Lai raksturotu Jūrmalas kūrorta panīkumu, tiek demonstrētas tukšās pludmales ziemā.

Tikmēr hokeja zvaigzne Helmūts Balderis sūdzas par latviešu politiķiem, kuri “ceļ kaut kādas bibliotēkas”. Dažubrīd kadros redzams Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns. Savukārt žurnālists un Latvijas Antifašistu komitejas pārstāvis Sergejs Malahovskis vadā filmēšanas grupu pa pamestajiem padomju laika VEF korpusiem.

Sižeti savirknēti tā, lai liecinātu par pilnīgu postu, kas sekojis aiziešanai no PSRS. Pēc stāsta par “labajiem” padomju laikiem nāk sižeti par gaidāmo Ignalinas AES slēgšanu Lietuvā un nesenajiem zemnieku nemieriem Latvijā, kur viens no akcijas dalībniekiem sūdzas par nozares katastrofālo stāvokli. No šīs daļas skatītājam jāsaprot, ka ES atnesusi Baltijai tikai izputēšanu un skarbu dzīvi, kamēr PSRS baltiešus lolojusi un investējusi miljardiem rubļu. Jāsaka, ka autori “Baltija – kādas okupācijas stāsts” demonstrēšanai izvēlējušies piemērotu brīdi, kad Baltija, īpaši Latvija, ekonomiski pārdzīvo ļoti grūtus laikus.

Producents Valērijs Šehovcevs intervijā avīzei “Izvestija” uz jautājumu, kas palīdzējis filmēšanā, atbild: “Ļoti palīdzēja Krievijas Ārlietu ministrija.” Šehovcevs noliedza, ka “Baltija – kādas okupācijas stāsts” būtu uztverama kā atbilde uz Maskavai nepatīkamus brīžus sagādājušo “Padomju stāstu”, kas esot zemas kvalitātes. Jāpiebilst, ka par “Studija Trešā Roma” jaunākā veikuma līmeni liecina gan diktora apgalvojums, ka Baltijas valstis kļuvušas neatkarīgas 1920. gadā, gan pastāvīgā Latvijas jaukšana ar Lietuvu, liekot saīsinājumu LT uz Latvijas karoga un LV uz Lietuvas.


Gulags.lv komentē:

Skatos šo izdaudzināto filmu http://rus77-79.livejournal.com/1714031.html?page=3#comments un nevaru saprast – kur tad te tas pretbaltiskums. Tas, ka pie mums notiek daudzas nejēdzības, tā taču ir un kurš no mums gan tās nenosoda. Būs laikam gribējuši rādīt, ka ne tikai Krievijā vien ir slikti.

Nu tad vēl šur tur pa starpu vecais noziedznieks pret cilvēci  Arnolds Meri, arī Rižkovs, bet kas gan tos ņems par pilnu.

Filma jau krietni pāri pusei un tad nāk  gūzma ar nodeldētajiem pretbaltiskajiem šabloniem, kam centrā, protams, krievu apspiešana. Bla,bla,bla, desmitiem reižu dzirdēts un skatīts.  Krīzes skartā Krievija nespēj pietiekoši apmaksāt studijas “Tretij Rim” darbu un saņem attiecīgas kvalitātes produktu. Pat valstu karogi sajaukti.

Recenzija šim, kā krieviski saka “Tjap-ļap” būtu nepelnīts pagodinājums. Zviedru tingelings gan pašā laikā:
http://www.youtube.com/watch?v=XYJwnCsMBfo Priecīgu skatīšanos!


Te vēl par tingelingu un Maskavas reakciju uz to:
http://www.thelocal.se/18250/20090316/
http://www.youtube.com/watch?v=Emz6AHPkMAc

March 29, 2009 Posted by | Vēsture | 1 Comment

   

%d bloggers like this: