Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Latviešu kapi Krievijā joprojām aizmirsti

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=64235

Biedrība ”Brāļu kapu komiteja” gatava uzņemties rūpes par karu vai represiju dēļ mirušo Latvijas izcelsmes karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumu apzināšanu un iekārtošanu Krievijā, taču reāls darbs varēs sākties, kad valsts piešķirs finansējumu.

Lai pilnvarotu Brāļu kapu komiteju attiecīgajam uzdevumam, 10. septembrī izsludināti grozījumi likumā ”Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Tas ir tikai pirmais solis. Grozījumi tālāk jāskata un jāpieņem Ministru kabinetā un Saeimā, kā arī jāpiešķir komitejas lūgtais gada finansējums – 19 500 latu datu bāzes veidošanai un darbam arhīvos. Ekspedīciju rīkošanai Krievijā latviešu apbedījumu vietu apzināšanai ar to nepietiek. ”Lai rīkotu ekspedīcijas, summai vajadzētu būt desmit reižu lielākai,” sacīja Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis.

”Cilvēki joprojām interesējas par bojāgājušajiem, bet mums nav atbildes, ko viņiem dot,” jautājuma aktualitāti apstiprina Latvijas – Krievijas jauktās komisijas par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā priekšsēdētājs no Latvijas, Aizsardzības ministrijas ģenerālinspekcijas vadītājs Jānis Aivars Baškers.

Sakustēšanās Krievijā bojāgājušo latviešu piemiņas saglabāšanas virzienā sākās septembra sākumā, kad Rīgā atkal sanāca minētā Latvijas – Krievijas komisija. Kā paskaidroja Baškers, runa nav tikai par Otrajā pasaules karā un 1940./41. gada un pēckara represijās bojāgājušajiem, bet arī tiem, kas krita Pirmajā pasaules karā un tam sekojošajā Pilsoņu karā, par Krievijas latviešiem, kuri nogalināti 1937./38. gada represijās. Latvijas pusei tāpat piekrīt Otrā pasaules kara gados latviešu strēlnieku vienībās karojošo apbedījumu vietas. Tas pats attiecas uz latviešu sarkano strēlnieku kapiem Krievijā. Savukārt Krievijai piekrīt Pirmajā pasaules karā kritušo kapi Latvijā.

”Mums jāmeklē un jāiekārto savējo kapi Krievijā, bet tos uzturēt apņemas Krievija,” skaidroja Upmanis. Tas pats attiecas uz Krievijai piekrītošajiem kapiem Latvijas teritorijā. Latvija Krievijai jau nodevusi sarakstu ar 449 apbedījuma vietām, savukārt no Krievijas saņemta informācija par nedaudz vairāk  kā 110 apbedījuma vietām. Baškers pavēstīja, ka pēdējās tikšanās reizē krievu komisijas locekļi atveduši informāciju par agrāko karagūstekņu nometņu kapsētām Novosibirskas, Kirovas un Vologdas apgabalos. Krievijai ir līgumi par apbedījumu uzturēšanu ar aptuveni 15 valstīm un minētie kapi jau sakārtoti pēc Ungārijas un Polijas ierosmes, taču zināms, ka tajos apglabāti arī latvieši. Tādos gadījumos Latvijai pienāktos gādāt par atbilstošas piemiņas plāksnes novietošanu.

Eižens Upmanis norāda, ka nedrīkst paļauties tikai uz Krievijas delegātu atsaucību. Lielākas cerības ir uz pašu spēkiem, meklējot ziņas arhīvos, anketējot represētos. Par leģionāru apbedījuma vietām  ziņas tāpat var iegūt no atbilstošām Vācijas iestādēm. Tādējādi jau sastādīts iespējamo apbedījuma vietu saraksts, kas iesniegts Krievijai un ko tā apsolījusies pārbaudīt. Tiesa, ir pagājuši desmitiem gadu, daudzas kapsētas Krievijā vairs nav atrodamas – tās apaugušas ar mežu un mainījies pat reljefs. Tomēr Upmanis uzskata, ka atrast latviešu kapus nav tik neiespējami, jo vismaz par daļu karavīru, tajā skaitā karagūstekņu, un politiski represēto apbedījuma vietām arhīvos pastāv dokumentācija – kapu shēmas, saraksti ar apbedīto vārdu, uzvārdu, tautību, dienesta pakāpi, miršanas datumu. Vislielākā skaidrība ir ar padomju pusē karojušās 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas karavīru kapiem. Informāciju par tiem Krievija gatava dot vispirms. Bet arī tur nav visu kritušo sarakstu. Visgrūtāk ir ar izsūtīto kapiem. Tie pārsvarā bija civilkapi pie sādžām vai citām apdzīvotām vietām, kuras daudzos gadījumos vairs neeksistē, tāpat kā piebraucamie ceļi. ”Jebkurā gadījumā vienmēr būs tā, ka krieviem būs vienkāršāk pētīt un rīkoties savējo kapos šeit, nekā mums tur,” rezumē Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs.

Neviens pagaidām nav šaubījies par komitejas kompetenci gaidāmajai misijai, jo tā guvusi bagātīgu pieredzi Pirmā un Otrā pasaules karu kapu vietu apzināšanā Latvijā, taču, kamēr nav finansējuma, Upmaņa vārdiem sakot: ”Lieta nav nopietna.” ”Ja Latvija ir parakstījusi un ratificējusi līgumu, tad tai kā valstij, kas atbildīga savu pilsoņu priekšā, ir jārod iespēja vismaz maziem soļiem iet uz priekšu,” viņš uzsvēra.

Nākamā Latvijas – Krievijas jauktās komisijas tikšanās paredzēta nākamgad. Būtu tikai loģiski, ja uz šo laiku būtu lielāka skaidrība gan par Brāļu kapu komitejas statusu, gan finansējumu.

September 28, 2009 - Posted by | piemiņa, piemiņas vietas, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: