Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Vieta, kur pieminēt svešumā kritušos

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=69509

Nevar apzināt visus karus, kur piedalījušies latvieši

Pēc vairāku gadu diskusijām beidzot nolemts, kādi jāizskatās svešumā kritušo latviešu karavīru piemiņas vietai Rīgas Brāļu kapu otrajā depozitārijā.

Par piemiņas vietas izveidi daudzās sanāksmēs diskutējuši pārstāvji no vairākām sabiedriskām organizācijām, valsts institūcijām, vēsturnieki un privātpersonas, līdz nonākuši līdz gala variantam. Kā apgalvo Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, vienīgie, kas palikuši ar rezultātu neapmierināti, ir daļa Austrālijas latviešu, kurus pārstāv J. Vējiņš, – viņi uzskata, ka darbs ir nepilnīgs un nepabeigts, sienas tukšas…

“Sākumā bija ideja, ka uz sienām vajadzētu uzrakstīt visus karus, kuros latviešu karavīri piedalījušies, pat visus šajos karos bojā gājušos mūsu karavīrus, taču ātri vien sapratām, ka šī ideja nav izpildāma: mēs nevaram apzināt ne tikai visus karavīrus, pat ne visus karus, kuros, iespējams, piedalījies kāds latvietis, turklāt cik tālu pagātnē atkāpties – līdz viduslaikiem, vēl tālākā pagātnē? Turklāt diemžēl jāatstāj vieta arī nākotnei. Tāpēc nonācām pie mākslinieciskā simbolisma. Te varēs atnākt jebkurš un pieminēt jebkuru latviešu karavīru, kas kritis jebkurā laikā un vietā svešumā. Piedevām: depozitārijs ir maza 27 kvadrātmetru telpa un, ja to aprakstītu no vienas vietas un visur saliktu uzrakstus un simboliku, tad tas atgādinātu muzeja stendu – to arī negribējām,” skaidro G. Gailītis.

“Ja mēs depozitārija sienas sāktu aprakstīt, neizbēgami nonāktu arī līdz emocionālām un ideoloģiskām pretrunām, jo labi zinām, ka latvieši daudz ir karojoši viens pret otru,” piebilst projekta izstrādātāja arhitektu biroja “Vecumnieks & Bērziņi” vadītājs Edvīns Vecumnieks. Patiešām būtu grūti iedomāties, ka latviešu leģionāri un nacionālie partizāni būtu ar mieru atrasties uz vienas sienas ar sarkanās armijas karavīriem un sarkanajiem partizāniem…

Par projekta izstrādni Kultūras ministrija jau samaksājusi Ls 9000, bet tā realizācijai nepieciešami Ls 30 000 – Rīgas pieminekļu aģentūra šajā sakarā vērš cerīgu skatienu uz Aizsardzības ministriju, kuras nākamā gada budžetā šīs izmaksas gan nav iekļautas. Iespējams, naudu varētu sadabūt citviet vai saziedot. Praktiskie darbi pie depozitārija, kurš šobrīd ir bēdīgā stāvoklī un Rīgas Brāļu kapu izveides laikā tā arī netika līdz galam pabeigts, varētu sākties jau nākamgad.


Uzziņa

Rīgas Brāļu kapos ir četri depozitāriji: 1. – realizēts 2005. gadā un veltīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai; 2. – būs veltīts svešumā kritušajiem latviešu karavīriem; 3. – iecerēts kā pateicības vieta Rīgas Brāļu kapu atbalstītājiem; 4. – iecerēts kā moderns datorizēts arhīvs.

December 18, 2009 Posted by | piemiņa, piemiņas vietas | Leave a comment

Zurofam atbild Snaiders

Franks Gordons, Latvijas Avīze

Uzbrukumi Baltijai Vispasaules krievvalodīgo ebreju kongresā

Nenogurdināmais Efraims Zurofs nerimstas: ņemdams vārdu starptautiskā konferencē, ko Berlīnē sasaucis Vispasaules krievvalodīgo (!) ebreju kongress, viņš uztraucas par to, ka “Baltijas republikas tērē miljoniem eiro, lai pārliecinātu Eiropas Savienību par komunisma un nacisma salīdzināmību”.

Zurofs uzsver, ka Vakareiropā vietējie iedzīvotāji palīdzējuši sameklēt ebrejus, sadzīt tos dzelzceļa stacijās un nosūtīt uz nāves nometnēm, kamēr Austrumeiropā iedzīvotāji aktīvi piedalījušies ebreju masveida slepkavošanā. Zurofs piebilst, ka uz Austrumeiropu tika sūtīti ebreji no citām valstīm, lai viņus tur slepkavotu. Te vēlos atgādināt, ka Vakareiropas ebreji tika sūtīti iznīcināšanai uz Aušvicu okupētās Polijas teritorijā, tāpat kā uz Rīgu, Minsku un Lodzu, jo Hitlers un Himlers nevēlējās demonstrēt savu barbarismu “civilizētajās rietumzemēs”, kamēr Polija un okupētie PSRS novadi Lielvācijas vadības ieskatā bija barbaru telpa, kur nav ko piņķēties.

Baltijas valstis vēlas, lai Eiropas valstis noticētu: nacisms salīdzināms ar komunismu, un tādējādi komunisms būšot atbildīgs par genocīdu, tāpat kā nacisms, norāda Zurofs un izspēlē trumpi: “Daudzi Eiropā uzskata ebrejus par komunistiem. Tātad rezultātā pašus ebrejus apsūdzēs genocīdā.”

Trāpīga, argumentēta atbilde Zurofam lasāma vēsturnieka Timotija Snaidera apcerējumā “Holokausts: ignorētā realitāte”, kas publicēta žurnāla “The New York Review of Books” 2009. gada 16. jūlija numurā.

Snaiders uzsver, ka divas trešdaļas no visiem Otrā pasaules kara laikā iznīcinātajiem ebrejiem 1942. gada nogalē bija nogalināti. Pasaulē atceras pirmām kārtām to, kas 1943. un 1944. gadā notika Aušvicā, kur gāzes kamerās tika iznīcināti galvenokārt ebreji, kurus atveda no Vakareiropas.

Tas, ko tālāk raksta Snaiders, būtu, ja tā varētu teikt, Zurofam jābāž zem deguna: pat izsmeļošs Vācijas nacistu slepkavību apraksts ir nepilnīgs, ja aplūkosim zvērības, kas notika Eiropā 20. gadsimta vidū. Tā otrā valsts, kas tajā laikā slepkavoja eiropiešus masveidā, bija Padomju Savienība. Visā staļinisma periodā – no 1928. līdz 1953. gadam – padomju politikas rezultātā tika nogalināti, pēc visai konservatīviem aprēķiniem, pāri par pieciem miljoniem cilvēku. Snaiders apraksta kolektivizācijas šausmas, golodomoru Ukrainā. Tā dēvētās poļu akcijas gaitā tika nošauts 111 091 cilvēks. Snaiders gan nemin ļoti līdzīgo “latviešu akciju” Padomju Savienībā, bet “Latvijas Avīzes” lasītājiem tā ir zināma…

Kartē, kas pievienota Snaidera apcerējumam, līdzās nacistiskajām nāves nometnēm kā padomju masu slepkavību vietas atzīmētas Katiņa, Kuropati pie Minskas, Bikivņa pie Kijevas. Snaiders arī neaizmirst pieminēt vācu sievietes, ko izvaroja sarkanarmieši.

Beigās pats atļaušos atbildēt Zurofa teiktajam, ka “daudzi Eiropā uzskata ebrejus par komunistiem, tātad rezultātā ebrejus apsūdzēs genocīdā”. Jā gan, čekā un gulaga administrācijā bija arī ebreji, bet tas nebūt nenozīmē, ka “žīdi ir komunisti”, un tas, ka, teiksim, Arāja komanda sastāvēja no latviešiem, nebūt nenozīmē, ka “latvieši ir fašisti”. Punkts.

December 18, 2009 Posted by | nāves nometnes, totalitārisms, Vēsture | 1 Comment

   

%d bloggers like this: