Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Par vārda «okupants» lietošanu

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=69649
Inese Lībiņa-Egner, Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos.

No Valsts prezidenta kancelejas “LA” redakcija saņēmusi šādu vēstuli:

“Ņemot vērā, ka pēdējā laikā “Latvijas Avīzē” ir publicēti vairāki raksti par Valsts prezidenta viedokli vārda “okupants” lietošanā, vēlamies jūs informēt par Valsts prezidenta kancelejas atbildi šajā jautājumā Latvijas Republikas Saeimas deputātam Dzintaram Rasnačam. Ceram, ka tas arī jums sniegs precīzu skaidrojumu par Valsts prezidenta viedokli, ko viņš pauda, atbildot uz laikraksta “Telegraf” lasītāja jautājumu.” Redakcija publicē visu Dzintaram Rasnačam adresēto vēstuli.

“Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 2009. gada 11. decembrī ir saņēmusi un izskatījusi Jūsu Valsts prezidentam adresēto iesniegumu, kurā pausts Jūsu viedoklis par jēdzieniem “okupācija”, “okupants” un šo jēdzienu lietojumu. Ar šo daru zināmu, ka Jūsu iesniegums ir nodots Valsts prezidentam zināšanai.

Valsts prezidenta kanceleja pateicas Jums par viedokļa paušanu. Atbildot uz Jūsu aicinājumu Valsts prezidentam atturēties lietot apgalvojumus, kas var likt “noprast (pārprast), ka Latvijas Republikas okupācijas nav bijis un līdz ar okupācijas karaspēka izvešanu esot novērstas okupācijas sekas”, Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka Valsts prezidents nevis noliedz okupācijas faktu, bet tieši otrādi – skaidro Latvijas iedzīvotājiem, ka Latvijas okupācijas fakts ir starptautiski atzīts. Valsts prezidents V. Zatlers uzsvēris nepieciešamību vārdu “okupants” nelietot savstarpējā saskarsmē, tādā veidā radot vienas Latvijas sabiedrības daļas neiecietību pret otru, veicinot Latvijas sabiedrības sašķelšanu un savstarpēju pretnostatīšanu.

Valsts prezidenta viedoklis atspoguļots gan Jūsu iesniegumā minētajā 2009. gada 6. decembra publikācijā laikrakstā “Telegraf”, gan 2009. gada 7. decembra rakstā interneta vietnē Diena.lv.

Lai novērstu turpmākus pārpratumus, pievienoju Jums Valsts prezidenta atbildi laikrakstam “Telegraf” tā oriģinālajā formā. Papildus vēlos norādīt, ka laikraksta “Telegraf” lasītāji Valsts prezidentam Valdim Zatleram bija uzdevuši jautājumus krievu valodā, un, ņemot vērā to, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Latvijas Republikā reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem sazinās vienīgi valsts valodā, atbilde tika sniegta valsts valodā.

No laikraksta “Telegraf” saņemtais jautājums:

“Gospoģin Preziģent, ņeužeļi Vi šitaiķe, što otkaz govoriķ na jazike, kotori šitaet rodnim polovina naseļeņija Latviji, sposobstvujet integraciji obšestva? I potom, ņi oģin meždunarodni sud ne priznal fakta okupaciji Latviji, a Vi govoriķe ob etom, kak o juriģičeski ustanovļenom fakķe. Neužeļi Vi tak juridičeski bezgramotni i bazarnije razgovori šitaiķe istķinoi v posļedņei instanciji? A 29 stran, jakobi priznabšije fakt okupaciji, s izmeņeņijem konjunkturi, mogut i otkazatsa. Ih priznaņija ņi k čemu ņe objazivajut. Da i stran v mire garazdo boļše 29-ķi .”

Valsts prezidenta Valda Zatlera atbilde uz jautājumu:

“Latvijas tautai nav nepieciešama integrācija, bet gan saliedētība un kopīgā apziņa, ka valsts, tās simbolu, likumu un valodas atzīšana un apzināšana garantē personas brīvību neatkarīgi no tā, kādu tautību cilvēks pārstāv. Latviešu valoda ir valsts valoda, un tai ir jāvieno dažādas tautības Latvijā. Ir būtiski, lai mazākumtautību pārstāvji sevi apzinātos kā, piemēram, Latvijas krievi, Latvijas poļi vai Latvijas ukraiņi. Tikai to saprotot un pieņemot, sabiedrība sajutīs saliedētību. Man kā valsts augstākajai amatpersonai publiski ir jālieto valsts valoda. Bet ikdienas komunikācijā ar iedzīvotājiem es nekad neesmu atteicies lietot arī krievu valodu.

Attiecībā uz Latvijas okupācijas faktu – kā atzinusi Satversmes tiesa, PSRS rīcības tiesiskuma izvērtēšanai jāpiemēro to starptautisko līgumu tiesības, kas PSRS uzlika saistības noteiktā veidā izturēties pret Latviju. Par šādiem līgumiem uzskatāmi: Miera līgums, 1928. gada Kelloga–Briāna pakts, 1932. gada 5. februārī Rīgā starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību noslēgtais Neuzbrukšanas līgums, 1933. gada Londonas konvencija par agresijas definīciju un 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

Pētnieki atklājuši, ka laika posmā pēc Otrā pasaules kara vairāk nekā 50 valstis nav akceptējušas PSRS rīcību Baltijā par leģitīmu. 2005.gada sākumā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vērsās ar paziņojumu pie daudzu pasaules valstu vadītājiem sakarā ar Otrā pasaules kara beigu 60. gadadienu. Atbildot uz to, tika saņemtas 29 valstu vadītāju atbildes, kurās atzīts Latvijas okupācijas fakts. Nozīmīgi, ka to atzina ne vien ASV, Lielbritānija, kas to bija tradicionāli darījušas ilgus gadus, bet arī Zviedrijas premjers Jērans Peršons, Kanādas premjers Pols Martins, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers, Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens, Norvēģijas premjerministrs Hjells Magne Bunnevīks u. c.

Turklāt ir jāatzīmē, ka starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1960. gada 26. septembrī, 1963. gada 21. septembrī un pēc tam 1987. gada 28. janvārī nāca klajā ar paziņojumiem par Baltijas valstīm, nosodot PSRS rīcību, uzsverot, ka tā ir bijusi pretlikumīga, jo bija acīmredzams Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesību pārkāpums. Pēdējo rezolūciju atbalstīja visas Eiropas Padomes dalībvalstis (21 valsts).

Tas, ka 1940. gada notikumi Baltijas valstīs bijuši prettiesiski, konstatēts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumā lietā “Ždanoka pret Latviju”, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā “Kolk un Kislyiy pret Igauniju” un spriedumā lietā “Penart pret Igauniju”. Tātad PSRS prettiesiski lietoja spēku pret Latviju, t. i., veica agresiju, pārkāpjot starptautisko līgumu normas.

Ja tomēr kādam šis jautājums joprojām ir neskaidrs, ikvienam ir iespēja apmeklēt Latvijas Okupācijas muzeju Rīgā, tādējādi izmantojot izdevību izziņas procesu veikt pašam, apskatot neskaitāmas vēstures liecības, kas apliecina okupācijas fakta esamību, un tādējādi novēršot, iespējams, nepatīkamo sajūtu, ka sava vēstures izpratne jābalsta tikai uz citu personu vai valstu viedokļiem.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka Latvijā okupācija ir beigusies līdz ar padomju karaspēka pēdējā pārstāvja aiziešanu, līdz ar to mums šobrīd Latvijā vajadzētu vienoties “okupanta” vārdu vairs nelietot.”

Cieņā,

Inese Lībiņa-Egner, Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos

December 22, 2009 Posted by | Okupācija, Okupācijas sekas | Leave a comment

   

%d bloggers like this: