Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Vēstures žurnāli draud iznīkt

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=70422

Peļņa nekad nav bijusi akadēmisko izdevumu mērķis

Ekonomiskās krīzes apstākļos bojāeja draud ne tikai literatūras mēnešrakstam “Karogs”, kā to jau ziņojuši mediji. Drīzumā var pārstāt iznākt arī Latvijas vēstures zinātnei veltītie periodiskie akadēmiskie izdevumi.

Kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvija varēja lepoties ar trim akadēmiskiem vēstures žurnāliem:

”Latvijas Vēstures institūta žurnāls”, ”Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki” un “Latvijas Arhīvi”. Tradicionāli tie ceļojuši pie lasītāja četrreiz gadā, bet, tā kā potenciālo pircēju loks ir šaurs, lielākoties šie žurnāli tiek izdalīti par velti dažādām iestādēm. Par peļņas gūšanu nekad nav bijis runas, un peļņa nekad arī nav bijusi akadēmisko izdevumu mērķis.

”Mēs ļoti ceram, ka spēsim šogad izspiest vismaz vēl vienu žurnālu. Autori ir, raksti arī un būtu vēl. Abonējami šogad neesam, jo nevaram garantēt savu iznākšanu,” atzinās Latvijas Universitātes (LU) žurnāla ”Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki” redaktore un LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonda vadītāja Ļubova Zīle. Līdz šim žurnālu finansēja LU kopā ar Latvijas Zinātnes padomi. 2010. gadam naudas nav. Zīles kundze cer ”kādu mazumiņu” tomēr savākt. Ja izdosies, šā gada pirmais numurs iznāks martā. Ļubova Zīle pati par žurnāla un fonda vadīšanu nekādu atalgojumu nesaņem, un vienīgais algotais darbinieks (alga Ls 100 mēnesī) ir cilvēks, kas nodarbojas ar žurnāla salikšanu un citiem tehniskajiem jautājumiem.

Žurnāls ”Latvijas Arhīvi”, ko izdod Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Latvijas Arhīvistu biedrība, aizvadītajā gadā iznāca, lielākoties pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Šogad tā nebūs, jo valsts iestādes uz fonda naudu vairs pieteikties nevar. Vai ar žurnālu ”būs cauri”? ”No vienas puses, varētu sacīt, ka mēs savu darbību beidzam. No otras, mēs tomēr mēģināsim atrast naudu vismaz vienam numuram, vai iznākt kā gadagrāmata,” bilst izdevuma galvenā redaktore Valda Pētersone. Nav izslēgts, ka ”Latvijas Arhīvi” nākotnē iznāks tikai elektroniskā versijā, taču arī tam nepieciešamas zināmas finanses.

Vislielākās izdzīvošanas iespējas, šķiet, ir LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) izdotajam ”Latvijas Vēstures institūta žurnālam”. Izdevums garantētu valsts finansējumu pēdējos pāris gadus nav saņēmis, un grūtības tam nav nekas jauns. ”Pagājušajā gadā mēs iznācām daļēji uz pašu rēķina – vienkārši darbinieki paši vienojās, ka samazinās savas algas un honorārus, lai žurnāls varētu iznākt. Bet šogad būs grūtāk,” stāsta žurnāla redaktore Ineta Lipša. Cerības saistās ar valsts atbalstīto programmu ”Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”. Vienīgi nav skaidrs, vai LVI projektiem no šā ”katla” kas atleks. Situācija solās būt skaidrāka tuvāk pavasarim. ”Ja naudu mums neiedalīs, tad žurnāla nebūs,” konstatē Lipša.

Saprotams, ka neviens akadēmisks vēstures izdevums nevar sevi atpelnīt. Tāpat diskutējams ir jautājums, vai trīs šāda veida žurnāli, par kuru eksistenci liela daļa valsts iedzīvotāju varbūt nemaz nezina, Latvijai nav pārāk liela greznība. Taču vismaz vienam ”virs ūdens” noturēties vajadzētu, jo akadēmisks vēstures izdevums ir vienīgā vieta, kur arheologiem un vēsturniekiem operatīvi publicēt savus darbus, paziņot par paveikto. LU doktorantam, lai saņemtu zinātnisko grādu, nepieciešamas piecas publikācijas. Kur vēstures doktorants tās dabūs, ja tam liegs tribīni? ”Tas ir jautājums: vai esam provinciāla valsts, kur ļaudis sēž kokos un ēd sēnes, vai tomēr ES zeme, kur zinātnē, tajā skaitā vēsturē, viss notiek, kur pētījumi atbilst laika garam,” uzsver Lipša. ”Tādi izdevumi uztur vēsturisko atmiņu, veido izpratni par vēsturi. Ideoloģijā, identitātē mēs vienmēr balstāmies uz vēsturi. Varbūt kāds pētījums vēsturē valsts drošībai dod pat vairāk nekā viena prezidenta vizīte!” atgādina LVI direktors Guntis Zemītis.

January 8, 2010 Posted by | Vēsture | Leave a comment

16. marta scenārijs neskaidrs

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=70343

Pirms dot atļauju rīkot pasākumus leģionāru piemiņas dienā, Rīgas dome sola ieklausīties drošības struktūru rekomendācijās.

Līdz pavasarim – 16. martam un 9. maijam – laika vēl it kā ir daudz, un Rīgas domes amatpersonas, jautātas, vai pašvaldība šiem datumiem ir gatava, atbildes vēl ir visai aptuvenas. No domes priekšsēdētāja Nila Ušakova izteikumiem var nojaust, ka PSRS uzvaras Lielajā tēvijas karā 65. gadadiena Rīgā varētu tikt svinēta pat divas dienas, jo tā ir nedēļas nogale. Taču par 16. martu – Latviešu leģiona karavīru piemiņas dienu – īstas skaidrības vēl nav.

Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/”LC”) preses sekretārs Uģis Vidauskis sacīja, ka Rīgas dome 16. martā rīkosies atbilstoši likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasībām. Ja kāda partija, sabiedriskā organizācija vai privātpersona domē būs iesniegusi pieteikumu vai paziņojumu par saviem nodomiem, tad tos atbilstoši likumam izskatīs Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija. Tajā kopā ar izpilddirektoru darbojas domes juristi un par drošību un kārtību atbildīgas personas. Pirms lēmuma pieņemšanas tiekot ņemtas vērā drošības struktūru rekomendācijas un uzklausīti pasākuma organizatori, skaidroja U. Vidauskis. Pagaidām nekādi pasākumi nav pieteikti.

Parasti 16. martā dažādus pasākumus rīko tādas organizācijas kā Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, “Daugavas vanagi”, partija “Visu Latvijai!”, pērkoņkrustieši, Nacionālās spēka savienības un Kluba 415 biedri. No otras puses pulcējas tie, kas sevi pieskaita tā sauktajiem antifašistiem, piemēram, “PCTVL”, Latvijas Antifašistu komiteja, kuru vada Josifs Korens, tā sauktie osipovieši, kustība “Dzimtene” un citi.

Kā skaidroja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, apvienības biedri, apmēram 500 esot tādu, “kas vēl var pakustēties”, 16. martā noteikti apmeklēšot dievkalpojumu Doma baznīcā un tad iešot nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tāpēc ar Rīgas domi LNKB nekas jāsaskaņo neesot. Tāpat likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” neparedzot, ka domei būtu jāprasa atļauja 16. martā veidot karogu aleju gan pie Doma baznīcas, gan pie Brīvības pieminekļa un baltu rožu pasniegšanai bijušajiem leģionāriem, skaidroja partijas “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Tikmēr Saeimas deputāts no “PCTVL” Vladimirs Buzajevs apgalvoja, ka, ja leģionāri braucot uz Lesteni pieminēt kritušos biedrus, tur nekas iebilstams neesot. Taču, ja kaut kas tikšot organizēts pie Brīvības pieminekļa, tad tas gan varot būt iemesls pretdarbībai.

Savukārt Latvijas Antifašistu komitejas līderis Josifs Korens skaidroja, ka pērn viņu aktivitātes tikušas liegtas, taču bijusi vienošanās ar “Daugavas vanagiem”, ka neviens nevar bijušajiem karavīriem aizliegt nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Nepatīkami, Korenaprāt, bijis tas, ka tur bijuši redzami Latvijas karogi. Ja kāds domājot par vēsturisko patiesību, tad lai ir tik drosmīgs un ejot zem hitleriešu karogiem, bilda Korens. Bet, ja būšot skaidrs, ka situācija atkārtosies, “antifašisti” domāšot, ko darīt. Taču likums prasot vērsties domē desmit dienas pirms pasākuma rīkošanas, un līdz tam laika diezgan.

January 8, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

   

%d bloggers like this: