Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Neatkarību glāba arī zemnieki

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=71136

Godina lauksaimnieku lomu 1991. gada barikādēs

Atgādinot Zemkopības ministrijas, tolaik, 1991. gadā, Lauksaimniecības ministrijas, izšķirošo ieguldījumu atjaunotās Latvijas valsts neatkarības nosargāšanā janvāra barikāžu dienās, vakar ministrijā tika atklāta piemiņas plāksne.

Pirms 19 gadiem, veidojot barikādes ap valsts iestāžu ēkām un citām stratēģiski nozīmīgām galvaspilsētas vietām, pārsvarā tika izmantotas lauksaimniecības, mežsaimniecības un meliorācijas mašīnas. Tieši Lauksaimniecības ministrijas augstceltnē Republikas laukumā bija vieta, no kurienes tolaik tika vadīta smagās tehnikas sadale objektu bloķēšanai. Barikāžu veidošana aizsākās jau 1991. gada 13. janvārī tūdaļ pēc asiņainajiem Viļņas notikumiem. ”Tehnika nāca. Brauca arī pēc pašu iniciatīvas, jo bija dzirdējuši aicinājumu radio. Koordinācijas grupa pārvērtās par tehnikas izvietošanas koordinācijas grupu. Tieši lauku cilvēki ar savu idejisko pārliecību un arī etnisko vienotību bija tie, kas vienmēr bija vienotāki. Par to arī pārliecinājāmies janvāra notikumos,” uzrunājot vairākus desmitus barikāžu notikumu līdzdalībnieku ministrijas pirmā stāva foajē, trešdien uzsvēra tā laika lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģeris. Toreiz noderīgākās izrādījās lielās saimniecības, kurām bija lieljaudas tehnika. Aktīvi, protams, bija arī jaunsaimnieki, taču to rīcībā bija daudz pieticīgāku izmēru traktori. Tie nespētu aizkavēt omoniešu un armijas tehniku.

Ielūkojoties 1991. gada 25. janvāra ”Lauku Avīzē”, lasām: ”Rīgu un Latviju glāba zemnieks. Tā tehnika te ap Vecrīgu Doma laukumā, Zaķusalā, pie Ministru padomes, uz tiltiem un citos aizsargājamos objektos galvenokārt ir no laukiem. No uzņēmumiem un lielsaimniecībām. Jau trešo dienu šeit, koordinācijas centrā, atrodas gan Lauksaimniecības ministrijas mehanizācijas un enerģētikas galvenās pārvaldes priekšnieks Aivars Zosuls, gan viņa vīri, viens otru nomainot. Jo telefons joprojām skan gandrīz nepārtraukti un lauku ļaudis no visas republikas interesējas, kas vēl darāms.” Rīgā tajā laikā dežurēja apmēram 500 smagās tehnikas vienību, vairākums no laukiem.

D. Ģēģeris uzrunā atzīmēja Zosuļa kunga nopelnus, paskaidrojot, ka viņš uz svinīgo brīdi nav varējis ierasties veselības problēmu dēļ. Tehnikas mobilizēšanas jautājumos tāpat daudz darījis nu jau aizsaulē aizgājušais satiksmes ministrs Jānis Janovskis. Tas nebūt nebija ”romantisks” pasākums, kā mūsdienās to dažkārt attēlo: ”Tie cilvēki, kas uzdrošinājās un cīnījās par Latvijas neatkarību, nezināja, kāds būs rezultāts. Tā bija riskēšana ar sevi un saviem ģimenes locekļiem.” Barikāžu koordinācijas centrs atradies ministrijas 16. stāvā, stūra kabinetā ar skatu uz ostu. Omonieši toreiz tā arī neuzzināja, tieši kur, kaut gan interese bijusi.

Tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atcerējās, ka viņa postenis barikāžu dienās atradies pie Centrālā pasta ēkas Stacijas laukumā. Savukārt 1991. gada janvāra notikumu pētnieks Tālavs Jundzis atzīmēja, ka toreiz bijusi ne vien varonīga tauta, bet pat ”varonīgas ministrijas”. Klātesošie aicināja lepoties ar 1991. gada janvāri Latvijas vēsturē, jo tāda nevardarbīgās pretošanās forma kā barikāžu organizēšana, sasaucot tehniku, pasaulē bija bezprecedenta gadījums un vēlāk kalpojusi par paraugu arī citiem. ”Aizvien vairāk ir tādu, kas zina par to laiku pastāstīt, bet aizvien mazāk ir to, kuri patiešām zina, kā tas īsti notika,” mudinot vairāk dalīties atmiņās, piebilda D. Ģēģeris.

Vakar barikāžu laika atceres 19. gadadiena beidzās ar vairākiem pasākumiem – ar svētbrīdi Rīgas Doma baznīcā, ar Valsts prezidenta Valda Zatlera viesošanos Barikāžu muzejā un piemiņas ugunskura iedegšanu Doma laukumā, ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, godinot milicijas leitnanta Vladimira Gomonoviča, inspektora Sergeja Konoņenko, režisora un kinooperatora Andra Slapiņa, operatora Gvido Zvaigznes, skolnieka Edija Riekstiņa un autovadītāja Roberta Mūrnieka piemiņu, ar nogalināto pieminēšanu viņu atdusas vietās. Daudzviet visā Latvijā satikās barikāžu dalībnieki, lai atcerētos pārdzīvoto.

January 21, 2010 - Posted by | Atmodas_laiks, PSRS sabrukšana

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: