gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Žurnāliste Šāberte uzrakstījusi grāmatu par lidotāju Herbertu Cukuru

Ilgus gadus Latvijas Radio strādājusī žurnāliste Baiba Šāberte uzrakstījusi grāmatu par Herbertu Cukuru. Grāmata “Ļaujiet man runāt! Herberts Cukurs” tiks atvērta šonedēļ Kara muzejā. Tā izdota izdevniecībā Jumava.

Vēstures un rītdienas kontekstā ir lietderīgi noskaidrot, vai lidotāja varmācīgā nāve bija atsevišķs pārpratums, kāds gadās arī visprofesionālākajiem specdienestiem, vai mērķtiecīgas un ilglaicīgas politikas sastāvdaļa, raksta autore B.Šāberte.

Latviešu aviācijas pionieris H.Cukurs dzimis 1900.gada 17. maijā Liepājā, mehāniskās darbnīcas īpašnieka un amatnieka Jāņa Cukura ģimenē. Viņš bija latviešu aviators un žurnālists, 1930.gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Nacistu okupācijas laikā viņš darbojās Arāja komandā. 1946.gadā pārcēlās uz dzīvi Latīņamerikā, kur 1965.gadā tika nogalināts, vēsta grāmatas izdevēji.

Grāmatas autore Baiba Šāberte Dienai saka – šajā darbā apkopoti vispretrunīgākie viedokļi par H.Cukuru – «Sākot no Zurofa līdz pilnīgi pretējiem».

Grāmatas autore esot meklējusi informāciju vēstures avotos, arhīvos, gan arī tikusies ar vēsturniekiem, H.Cukura laikabiedriem Liepājā un H.Cukura bērniem. Viņi arī iedevuši B.Šābertei gan H.Cukura jaunības dienu fotogrāfijas, gan viņa pēdējo fotouzņēmumu, kas ir izmantoti grāmatā. Grāmatas autore saka – jaunus atklājumus šajā grāmatā negaidīt, taču tajā būšot apkopota visa pieejamā informācija par H.Cukuru.

«Viņš nebija balts un pūkains, tas ir pilnīgi skaidrs. Jo balti un pūkaini ir tikai eņģeļi. Balts un pūkains nevar būt apsēsts, bet viņš bija apsēsts ar debesīm,» Dienai par H.Cukuru saka B.Šāberte. Viņa saka – par grāmatas galveno varoni bijuši visdažādākā informācija – «gan, ka viņš ir bijis viens no aktīvākajiem likvidatoriem, gan arī, ka viņš nav izšāvis nevienu šāvienu. Ja runa ir par geto likvidēšanu».

Jaunajā grāmatā esot fotogrāfija, kurā redzami H.Cukura ģimenes locekļi un kāda sieviete, kas nebija piederīga ģimenei – Mirjama Kaicnere, pēc tautības bijusi jūdiete. «Šī sieviete kopā ar Cukura ģimeni aizbrauca uz Brazīliju, un viņa vēl ilgāku dzīvi nodzīvoja nekā pats Cukurs, ja vien viņa vēl tagad nav dzīva. Ir informācija, ka viņa nav vienīgā, kurai palīdzēja izglābties cilvēks vārdā Herberts un uzvārdā Cukurs,» stāsta B.Šāberte.

Pirms pieciem gadiem Simona Vīzentāla centrs Latvijas Ģenerālprokuratūrai iesniedza «plašu liecību», kas apliecinot Herberta Cukura aktīvu līdzdalību tā sauktās Arāja komandas noziedzīgajās darbībās Otrā pasaules kara laikā. Diena arī rakstīja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa, veicot pirmstiesas izmeklēšanu un materiālu pārbaudi tai piekritīgajos kara un genocīda nodarījumos, līdz šim jau divkārt – 1996. un 2002.gadā – izvērtējusi materiālus par H.Cukura līdzdalību kara un genocīda noziegumu izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā.

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zurnaliste-uzraksta-gramatu-par-herbertu-cukuru


DIENA IEPRIEKŠ RAKSTĪJA  Nav tiesāts, tomēr nav arī nevainīgs.


Prezentēs grāmatu par Herbertu Cukuru

TVNET   2010. g. 4. martā

5. martā plkst. 15 Kara muzeja lielajā zālē apgāds “Jumava” un žurnāliste Baiba Šāberte aicina uz grāmatas – par slaveno latviešu lidotāju Herbertu Cukuru “Ļaujiet man runāt. Herberts Cukurs!” prezentāciju.

Grāmatā diametrāli pretēji stāstīts par cilvēku, kura vārds ir Herberts Cukurs; fiksēti viedokļi, kam gan ir segums, gan tā nav; fakti un faktoīdi, jo 21. gadsimtā lasītājs pats spēj analizēt informācijas kopumu un izdarīt secinājumus.

Vēstures un rītdienas kontekstā ir lietderīgi noskaidrot, vai lidotāja varmācīgā nāve bija atsevišķs pārpratums, kāds gadās arī visprofesionālākajiem specdienestiem, vai mērķtiecīgas un ilglaicīgas politikas sastāvdaļa.

Latviešu aviācijas pionieris Herberts Cukurs dzimis 1900. gada 17. maijā Liepājā, mehāniskās darbnīcas īpašnieka un amatnieka Jāņa Cukura ģimenē. Bija latviešu aviators un žurnālists, 1930. gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Nacistu okupācijas laikā ― ritošā sastāva pārraugs Arāja komandā. 1946. gadā pārcēlās uz dzīvi Latīņamerikā, kur 1965. gadā tika cietsirdīgi nogalināts.

Producents Roberts Klimovičs: “Šis darbs ir adresēts katram, kam ir licies, ka Herberts Cukurs bija žīdu nīdējs. Gluži tāpat kā katram, kurš ir pārliecināts, ka viņš bija varonis. Tā ir ne tikai oda Latvijas aviācijai, bet arī palīdz saprast, ka Herberts Cukurs bija sava laika astronauts, jo viņa sasniegtais toreiz līdzinās lidojumam kosmosā ar pašbūvētu lidaparātu šodien.”

March 3, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: