gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Mēs gaidām patiesības augšāmcelšanos par Latviešu leģionu

Visvaldis Lācis, Latviešu 19. divīzijas virsnieka vietnieks, 9. Saeimas deputāts.

16. marta pasākumu aizliegšanu citādi kā par nodevību nosaukt nevar

Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu Latviešu leģiona dienā, 16. martā, aizliegt organizētus pasākumus. Par krievu un pārkrievoto domnieku piekrišanu šādam lēmumam jau sen vairs nav jābrīnās. Kā atzinusi Latvijas valstij lojālā krievu skolotāja Ludmila Sočņeva, impērijas atjaunošanos un Latvijas naidīgo nepilsoņu skaits Latvijā pieaug. To ir pierādījis arī 9. maijs. Bet to latviešu domnieku rīcību, kuri atbalstījuši šo aizliegumu, vairs citādi kā par nodevību nosaukt nevar. Jo patiesība par to, kas ir bijis Latviešu leģions, ir sen zināma gan Latvijā, gan Krievijā. Kā pirmais šo patiesību ir atklājis LU emeritētais profesors, Dr. hist. Heinrihs Strods. Krievijas arhīvos, kamēr tie vēl bija atklāti un pieejami, H. Strods ir atklājis, ka Kremlim jau 1943. gadā bija skaidrība par Latviešu leģionu.

Lūk, šī skaidrība: 1943. gada 24. jūnijā PSRS valsts drošības tautas komisārs V. Merkulovs rakstīja LKP 1. sekretāram Jānim Kalnbērziņam, ka “faktiski leģiona formēšana tika veikta noteiktu gadagājumu vīriešu piespiedu mobilizācijas kārtībā”.

Sarkanās armijas politiskais darbinieks vecākais leitnants Fridrihsons 1943. gada 5. septembrī ziņoja Kalnbērziņam, ka daži leģiona virsnieki aģitējot, ka “drīz vācietis un krievs būs galīgi novājināti un tad pienāks brīdis atgriezties ar ieročiem mājās un nodibināt buržuāzisku, demokrātisku Latviju. Gan jau vecie draugi angļi palīdzēšot.”

Sevišķi plašus gūstekņu pratināšanas materiālus bija ieguvis kapteinis V. Meļinovskis. 1944. gada 3. aprīlī viņš rakstīja, ka laikā, kad 2. robežapsardzības pulkam paziņots par ieskaitīšanu ieroču SS 15. divīzijā, 600 cilvēku Abrenē izbēguši. Kareivji šāvuši gaisā un klieguši: “Mēs neesam brīvprātīgie. Neiesim tālāk. Negribam svešā zemē karot par vāciešiem.”

1944. gada 10. aprīlī sarkanās armijas galvenā politiskā pārvalde slepenā dokumentā nr. 123 nosūtīja Kalnbērziņam vecākā leitnanta Koļegajeva ziņojumu: “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Padomju Savienību un starptautiskā stāvokļa vērtējums: Latvieši gatavi cīnīties kā pret krieviem, tā pret vāciešiem.” Tāpat 1944. gada aprīlī sarkanās armijas galvenā politiskā pārvalde (ģenerālis Batuševskis) nosūtīja slepenu ziņojumu, kurā teikts, ka “latvieši gatavi cīnīties kā pret krieviem, tā pret vāciešiem (..). Apmēram līdz 1943. gada novembrim”, rakstīts ziņojumā, “vācieši mobilizēja latviešus vācu armijā un nacionālajās karaspēka daļās aiz brīvprātības maskas.”

Profesors Strods savos pētījumos rietumvalstu arhīvos atklājis, ka Lielbritānijas politiskais izlūkošanas dienests 1943. gada 25. jūnijā par stāvokli vāciešu okupētajā Latvijā ziņojis, ka “latviešu tauta vēlas, lai Latvijas sūtniecība Londonā aktīvāk iestājas par Latvijas neatkarību, gan pret Hitleru, gan pret Staļinu”. Britu izlūkdienesta 1943. gada 5. jūlija ziņojumā par stāvokli Latvijā atzīmēts – “avoti apstiprina agrāko informāciju, ka visi latvieši ir noskaņoti pret vāciešiem un krieviem”. Britu izlūkdienests ziņo arī, ka Latviešu leģionam iemīļota dziesma ir: “Mēs sitīsim tos sarkanos, pēc tam tos zili pelēkos.”

Džons Kīgens bija pasaulslavenās Sandhērstas Karaliskās kara akadēmijas vecākais lektors kara vēsturē no 1960. līdz 1986. gadam. Viņš ir ļoti daudzu kara vēstures grāmatu autors, apskatot karus kopš akmens laikmeta. Viņa darbi pārtulkoti pārdesmit valodās. Savā grāmatā “Waffen SS. The Asphalt Soldiers” viņš pievēršas arī Latviešu leģionam. Kīgens norāda, ka visiem baltiešiem bija pietiekams pamats viņu vēlmei iet līdzi Vācijai karagājienā uz Krieviju. Vissvarīgākais pamatojums šai viņu rīcībai bijusi tā vēsture, kā krievi izturējās pret viņiem, krievu reokupācija ar draudošām briesmām solīja atnest daudz lielāku ļaunumu nekā vāciešu vienaldzība pret viņu nacionāliem centieniem. Kīgens uzsver, ka lielākā daļa austrumeiropiešu SS bija sabiedrības padibenes, izņemot latviešus un igauņu divīzijas, kas cīnījās, lai aizstāvētu savu tēvzemi.

Kā kompilators es esmu savācis 97 atsauksmes par Latviešu leģionu amerikāņu, kanādiešu, britu, franču, austriešu, vāciešu, zviedru, somu un krievu vērtējumā. 2006. un 2007. gadā sakopojumā šīs atsauksmes “Jumava” ir izdevusi ar nosaukumu “Latviešu leģions ārzemju vērotāju skatījumā”. Tās esmu nodevis vairākos eksemplāros arī Saeimas prokrieviskām partijām. Tādēļ tā ir nelietība, ja tās skubina uz nekārtībām 16. martā Rīgā un pret Latvijas leģionu vispār. Arī Saeima jau 1998. gadā ir pieņēmusi deklarāciju par Latviešu leģionu, un tajā ir prasība aizstāvēt leģiona karavīru godu. Diemžēl Saeima, kaut gan šis lēmums tai ir morāliski saistošs, nav pieņēmusi citu lēmumu, neko nav darījusi, lai mūsu godu aizstāvētu. Gluži otrādi, Saeima, tāpat kā sabiedriskās lietās ļoti aktīvā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, klusēja, kad “PCTVL” traču cēlāji 16. martā rīkoja nekārtības pie Brīvības pieminekļa un apkārt tam apvilka stiepļu būri.

Kad pienāks latviešiem tie laiki, kad mēs gribēsim parādīt godu tiem, kuri neitrālu ārzemju vērotāju skatījumā gāja karā par Latviju?

March 10, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

Senāts: “Daugavas vanagiem” pasākumi 16.martā tomēr jāatļauj

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās rajona tiesas 2009.gada spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas pašvaldības aizliegums biedrībai “Daugavas Vanagi Latvijā” 16.martā rīkot vairākus pasākumus.

2009.gada 13.martā Administratīvā rajona tiesa noraidīja “Daugavas Vanagu Latvijā” pieteikumu, kurā biedrība bija lūgusi atcelt Rīgas pašvaldības aizliegumu 16.martā rīkot gājienu cauri Vecrīgai uz Brīvības pieminekli. Spriedums tika apstrīdēts Senātā, kas lietu izskatīja šā gada 9.februārī.

AT Senāts šodien nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Jau ziņots, ka toreizējais “Daugavas Vanagu” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš aģentūrai LETA pērn pauda uzskatu, ka šis tiesas lēmums esot nepārdomāts.

Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija 2009.gada 16.martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības struktūru ieteikumus.

Kā iepriekš skaidroja toreizējā Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis, šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normām, kas liek ņemt vērā drošības struktūru ieteikumus un ļauj aizliegt pieteiktos pasākumus.

“Izpilddirektors nebūt nav priecīgs, ka bija jāaizliedz visi pasākumi, īpaši “Daugavas Vanagu” gājiens, bet konkrētā situācija valstī un šī nopietnā informācija no drošības iestādēm lika pieņemt šādu lēmumu,” pērn sacīja Vidauskis.

Kā norādīja izpilddirektora pārstāvis, pasākuma norise pie Brīvības pieminekļa ir drošības struktūru kompetencē – vai nu viņi visu teritoriju pie pieminekļa norobežo ar žogu, vai arī izvieto barjeras, kas novirza cilvēku plūsmas.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/307286-senats_daugavas_vanagiem_pasakumi_16marta_tomer_jaatlauj

March 10, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

   

%d bloggers like this: