gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kurš uzvarēja karā?

http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/ivo-rubins/kurs-uzvareja-kara

Ja kārtības nav sabiedrībā un valstī kopumā, tad jācenšas to uzturēt vismaz sevī. Dzirkstele ir pietiekami, lai labvēlīgos apstākļos atkal iekurtu uguni. Tāpēc latvieši, kas vēl saglabājuši skaidru izpratni par savas tautas interesēm, agrāk vai vēlāk spēs atjaunot Latvijas valsti. Ne jau butaforisku veidojumu ar latviešiem nozagtu simboliku, bet valsti pēc būtības.

Vēsture ir tautas kolektīvā pieredze. Tāpat kā zaudējot atmiņu cilvēks kļūst par ūdenszāli, arī tauta bez vēsturiskās pieredzes nespēj risināt nevienu mūsdienu problēmu. Ir mums vēsturē bijuši gan partiju kašķi un valsts izzagšana, gan lielā depresija un pārvērtēts lats, gan Austrumu un Rietumu atbrīvotāji, kas aiz sevis atstāj tikai drupas. Un visām šīm problēmām vēsturē atrodami arī risinājumi.

Ir arī pietiekami daudz vēsturisku materiālu, lai nezinātāji godprātīgi iepazītos ar latviešu leģiona rašanās vēsturiskajiem iemesliem, tā darbību un rezultātiem. Bet tas, protams, nepārliecinās to sabiedrības daļu, kuras pēdējā patiesības instance ir Melu impērijas masu informācijas līdzekļi. Tāpat par teicamo kārtību leģionāru godināšanas pasākumu laikā nebūs iespējams pārliecināt tos, kas tajos nekad nav piedalījušies. Tos, kuru “viedoklis” vārds vārdā sakrīt ar LETAS radīto un citu plašsaziņas līdzekļu tiražēto mantru: “Kā iepriekš ziņots, leģionāru atceres diena 16.martā katru gadu izceļas ar sadursmēm un nekārtībām pasākuma dalībnieku starpā”.

Diez vai karavīru, kas aizstāvējis savu zemi, iespējams apvainot vairāk, kā izsakot viņam līdzjūtību, un paskaidrojot, ka savus kritušos biedrus viņam jāpiemin kapos, nevis pie tās valsts brīvības simbola, par kuras neatkarību viņš bijis gatavs ziedot savu dzīvību. Bet tieši to dara dažādi “karotāji” radio viļņu kaujas laukos un mūsu divpadsmitzvaigžņotās republikas deputāti un ierēdņi. Lai viņiem viegli koraļļi, dusot jūras dzelmē uz pašu radītā un nogremdētā Klīstošā Holandieša.

Idejai par ko cīnījās leģionāri – neatkarīgai Latvijas valstij – nav vieta kapos. Tai ir vieta Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa. Brīvā mikrofona žonglētājiem derētu atgādināt, ka viņu neveiksmīgo cīņu pret valsts izzagšanu, oligarhiem un korupciju Laumaņa bataljons atrisinātu dažu dienu laikā. Savukārt tiem deputātiem un ierēdņiem, kas vēl saglabājuši kaut nedaudz veselā saprāta, jāmēģina izprast tādus jēdzienus kā pienākums un gods. Leģiona karavīri izdarīja vairāk, nekā no viņiem varētu prasīt, kaut pavēle pretoties netika dota. Ja valsts pārvaldē strādājošie kaut nedaudz censtos viņiem līdzināties savu pienākumu izpildē, tad mēs nebūtu nonākuši tur, kur esam.

Kurš uzvarēja II Pasaules karā? Laikam jau mēs, jo tie divi totalitārie režīmi, kuru mērķis bija latviešu iznīcināšana, ir aizslaucīti vēstures mēslainē, bet mēs joprojām esam dzīvi. Un ja tas nepatīk mūsu “draugiem” austrumos un rietumos, kas mums atnesuši tik daudz kultūras, ka pašiem šeit vietas sācis trūkt, tad vēl jo labāk.

Ivo Rubīns
Latviešu nacionālistu klubs

March 13, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

   

%d bloggers like this: