gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Intervija ar VL pārstāvi Krievijas vietnē

Intervija 16. marta sakarā ar VL pārstāvi Krievijas vietnē. Krievu valodā

Зачем московским чекистам Латвия?


Интервью с представителем Visu Latvijai!

16 марта, в Латвии – День памяти. Недобитые наследники чекисткой коммунистической хунты в лице спецслужб России продолжают нагнетать в подконтрольных им СМИ истерию насчёт высосанного из своего кровавого пальца “разгула фашизма” в Латвии. АНП, как ресурс национально-демократический не мог остаться в стороне и решил таки узнать, что же на самом деле происходит сегодня в независимой, красивой, европейской Латвии. Для этого мы связались с нашими коллегой, представителем партии “Все для Латвии!” (Visu Latvijai!) и вот, что мы услышали.

1. Сегодня, в День Памяти, продолжается непонятный ажиотаж лубянских СМИ вокруг так называемого “шествия фашистов”. Чтобы понять суть происходящего,  расскажите, пожалуйста, о событиях 16 марта. Что реально происходило в 2009 году и как всё было подано СМИ?

В 2009 году 16 марта было традиционное шествие ветеранов латышского легиона СС и их сторонников от церкви до памятника Свободы. Такие шествия проводятся с 1991 года. До 1998 года они носили мирный характер и нелатвийские СМИ не обращали на него внимание. Скандалы начались в 1998 году. В российских СМИ начали искать внешнего врага. Затем в процесс начали вмешиваться так называемые “антифашисты”. Российские СМИ регулярно распространяют дезинформацию о шествии. Наглядные примеры:

1) шествие называют “Маршем”, хотя идут старые люди и не строем;

2) пророссийские СМИ говорят, что прославляется Гитлер и фашизм. – На самом же деле, в шествии никогда не прославляется нацистская Германия или Гитлер и даже не используется нацистские символы. Легионеры сами не являются сторонниками нацистов и не чувствуют симпатий к Германии или Гитлеру. Такой подход латышских ветеранов резко контрастирует с праздником 9 мая в Риге, когда используется советская символика с фотографиями Сталина, когда с речами выступают представители России;

3) Мол, весь мир возмущен поведением латышей. – На самом деле, интерес к этим событиям проявляли только российские СМИ. В прошлом году, впервые в истории, День памяти легионеров показало британское телевидение. Рассказ был достаточно нейтральным и действительно отражал реальность.

4) Будто бы латвийских легионеров признали военными преступниками. – В состав латышского легиона были включены полицейские батальоны, некоторые из которых принимали участие в репрессиях против гражданского населения. Их было несколько тысяч. В латышский легион было призвано  более чем 100 тысяч жителей Латвии. А среди легионеров военные преступники никогда уважением не пользовались.

5) СС была признана преступной организацией Нюрбергским судом.  – Это действительно было, но Нюрбергский трибунал также признал, что преступниками не являются лица, связанные с  СС по принуждению. Среди латышей и эстонцев таких было большинство. http://www.mfa.gov.lv/en/latvia/history/legion-kalnins/ А позже даже  Конгресс США признал Латышские и Эстонские СС исключением из общей массы СС.

2. Насколько сегодня Латвия независима? Как плотно Газпром опекает ваши СМИ? И насколько правы международные эксперты, когда говорят о Газпроме как о политическом инструменте воздействия Кремля? Насколько сильно вмешательство Москвы во внутренние дела Латвии?

Латвия сегодня более или менее независима, но к сожалению, большинство политических сил в настоящее время заботится о своём кармане или о интересах иностранных спонсоров. “Газпром”, несомненно, является инструментом политического влияния Кремля, но не стоит сосредотачиваться исключительно на “Газпроме”. У Кремля обширные сети влияния в Латвии, которые координируются из Российского посольства и включают в себя персон влияния в политике и бизнесе, СМИ, общественные организации, сотрудников российских спецлужб, неформальные группы и т.д.. Средства массовой информации, работающие на русскую аудиторию, явно управляются и поддерживаются Россией.

Одним из примеров такого вмешательства является внезапный запрет экспорта мяса и рыбы в Россию. Россия объявила, что продукция не соответствует стандартам. Затем объявила, что экспорт будет разрешён лишь тем компаниям, которые российские инспекторы посчитают подходящими. Эти компании до инспекций были неофициально уведомлены, что если они хотят получить разрешение на экспорт в Россию, то должны спонсировать прокремлёвские политические силы.

3. После вступления Латвии в ЕС, как изменилась жизнь граждан с экономической точки зрения и с точки зрения соблюдения гражданских свобод? Есть ли возможность у консервативных и правых партий свободно пропагндировать свои взгляды?

Основным экономическим изменением является возможность свободно путешествовать и работать (некоторые из стран ЕС имеют переходный период) на всей территории ЕС. В гражданских свободах никаких существенных изменений нет. Другое дело, что у нас практически нет независимых СМИ, где национал-консервативные силы могут в полной мере выразить свою позицию (хотя формально никаких ограничений нет). Основные средства массовой информации принадлежат прозападным, прокремлёвским или просто местными олигархам. Более или менее просто можно излагать своё мнение  в Интернете, но многие люди используют Интернет только для того, чтобы найти конкретную информацию, а общие сведения и новости извлекает из традиционных СМИ.

4. Могли бы Вы рассказать о раскладе политических сил в Вашей стране. Какие партии являются промосковскими, а какие пролатышскими, если так можно выразиться? Как Москва финансирует своих ставленников и сколько она тратит (хотя бы приблизительно)  на политические авантюры в Вашей стране? Также интересно было бы узнать, насколько правые, национально-ориентированные партии и движения представлены у Вас в Парламенте?

Основными политическими силами сейчас в Латвии являются:

1) прозападное объединение “Единство”, которое включает в себя право-либеральные партии “Новое время” и “Гражданский союз”, а также социал-демократическую партию “Общество за другую политику”;

2) партии олигархов: право-консервативная Народная партия, центристско-либеральное объединение “Латвийский путь/Латвийская Первая партия», партия «Союз зеленых и крестьян»;

3) прокремлёвский фланг – объединение «Центр согласия» и ЗАПЧЕЛ. Московские ставленники косвенно финансируются за счет связанного с Россией бизнеса, СМИ, общественных организаций. СМИ Кремля никогда не будут критиковать прокремлёвские партии и руководство России, но всегда показывают, какие они «опытные и компетентные». Неправительственные организации проводят различные конкурсы и мероприятия, где агитируются избиратели и рекламируются промосковские партии. Истинные масштабы мы не знаем, но я думаю, что Москва не будет тратить в год меньше, чем прибыль «Газпрома» в местном отделении, это составляет около 40 миллионов долларов в год;

4) из консервативного фланга националистических сил представлена в парламенте лишь ТБ/ДННЛ, но она сильно подвержена влиянию олигархов. Некоторые из национально мыслящих людей также есть в Гражданским союзе и Союзе зеленых и крестьян.

5. Расскажите, пожалуйста, о своей организации. Каковы её цели и задачи?

Я являюсь сторонником национално-консервативной партии “Все для Латвии!” (Visu Latvijai!). Партия является центристски-ориентированной, национализм определяет как поднятие семейных отношений до уровня народов. Выступает за приоритет развития образования и науки в качестве приоритета в национальных документах по вопросам развития, за патриотическое воспитание молодежи. Решительно выступает против диктата Москвы, против дальнейшей федерализации ЕС. Партия возникла из молодежной общественной организации и ее основу составляют наиболее активные молодые люди, сознательный возраст которых начался после оккупации и которые ранее не были связаны с политикой и финансовыми махинациями. «Всё для Латвии» держится отдельно во многом потому, что молодые люди не хотят мириться со слишком большими уступками в вопросах национальных интересов в угоду спонсоров. Они также не желают привлекать больше молодежи в ТБ / ДННЛ. Это наиболее наиболее популярная внепарламентская партия. Возможно, на выборах в октябре этого 2010 года она стартует в едином списке с “Единство” и ТБ / ДННЛ. Также на власть претендует социал-демократическая рабочая партия, но сейчас нет признаков того, что к выборам поднимется их рейтинг.

На вопросы Владислава Почепинского (АНП) отвечал Андрис Екабсонс.

Остаётся лишь пожелать латвийским коллегам не сдаваться, а также  успехов в отстаивании своих естественных национальных прав на своей родной земле! Российский большевизм не пройдёт! И мы сделаем всё от нас возможное, чтобы тоталитарный сапог московита никогда не ступал на землю свободных людей! За нашу и Вашу свободу!

March 16, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

Leģionāru gājiens noritējis mierīgāk nekā citus gadus

Apmēram 350 bijušie leģionāri, viņu ģimenes locekļi un atbalstītāji šodien pēc dievkalpojuma Rīgas Doma baznīcā devās gājienā uz Brīvības pieminekli. Ejot cauri Vecrīgai un Doma laukumam, viņiem pievienojās vēl vairāki simti cilvēku. Gājienā piedalījās pārsvarā vecāka gada gājuma cilvēki, taču netrūka arī vidēja vecuma cilvēku un jauniešu. Daži gājiena dalībnieki rokās nesa Latvijas un Lietuvas valsts karogus.

No rīta vēl dievkalpojuma laikā pie Rīgas Doma baznīcas policija aizturēja divus gados vecākus kungus ar plakātiem, ziņo Latvijas radio. Viens no piketētājiem skaļi klaigājis un izteicis pret ebrejiem vērstus apvainojumus. Viņš arī turēja rokās plakātu – “Ēbrēji!! Šī ir latviešu zeme!”. Otrā plakātā bija izteikts aicinājums Valsts prezidentam apmeklēt 16.marta, nevis 9.maija pasākumus.

Foto: LETA

Sākotnēji kārtības sargi mēģināja pierunāt piketētājus doties prom, bet, kad tas neizdevās, piketētāji tika aizvesti un ievietoti policijas busiņā.

Visus gājiena dalībniekus pavadīja labi ekipēti policisti, izkārtojušies divās kolonās pa abām gājiena malām. Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībniekus sagaidīja neliela Latvijas valsts karogu aleja un daži Lietuvas un Igaunijas karogi.

Vecrīgā gar iecerēto leģionāru gājiena maršrutu jau iepriekš pulcējās ievērojami policijas spēki, savukārt Brīvības piemineklis ir norobežots ar dzeltenajām barjerām, lai vajadzības gadījumā tam piekļuvi varētu nodrošināt tikai no Kaļķu ielas puses.

Leģionāru gājiens notiek stingrā policijas uzraudzībā

Pie Laimas pulksteņa bija sapulcējušies vairāki desmiti krieviski runājošu cilvēku, kas leģionāriem veltīja nicinošus saucienus un turēja rokās plakātus „Stop! leģionāru gājiens”, „Nē fašismam!”, “Ar ko lepojaties, kungi?” un „Biķernieku mežs – 46 500 nogalināto”. No gājiena dalībniekiem piketētājus šķīra policisti un norobežojošās barjeras, tādēļ nekādi incidenti neizcēlās.

Daži no piketētājiem tiek aizturēti

Neilgi pēc 11:00 Brīvības pieminekli sasniedza biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” gājiens. Ap šo laiku pie Laimas pulksteņa tika aizturēti vairāki agresīvi noskaņoti cilvēki, taču kopumā situācija pie Brīvības pieminekļa bija salīdzinoši mierīga – vairāki vecāka gada gājuma latvieši iesaistījās diskusijās ar piketētājiem, sarunas bija diezgan skaļas, taču uzbrukt viens otram klātesošie nemēģināja.

Cilvēkiem dodoties nolikt ziedus pie pieminekļa, piketētāji pie Laimas pulksteņa izkliedza dažādus saukļus, kā “nē fašismam”, “ar fašismu tālu netiksiet”, “cilvēki izbrauc no Latvijas, nevis no Sibīrijas”, uz ko kāda sieviete atbildēja ar “brauciet prom, jūs neviens te netur”, savukārt vēl kāda pensionāre pie piketētājiem vērsās ar jautājumu: “Kā var ēst Latvijas maizi un izkliegt šādus saukļus?”

“Šorīt mēs pieminam savus kritušos draugus,” – to, kāpēc ieradies nolikt ziedus pie pieminekļa, portālam TVNET teica viens no gājiena dalībniekiem, 87 gadus vecais Edgars Šeinbergs. “Mana māte tika izsūtīta uz Sibīriju, un arī mēs ar māsu esam pietiekami cietuši. Mani radi un draugi ir apslepkavoti, tāpēc man ir iemesls viņus pieminēt.”

Protestētājiem pie “Laimas” pulksteņa pievienojušies arī jaunieši, kas piesprauduši vairākas Georga lentītes. Piketētāju rindās manāms arī Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs. Viņš sarunā ar aģentūru BNS norādīja, ka Rīgā ieradies uz konferenci par holokausta jautājumiem, taču “būtu dīvaini”, ja viņš neapmeklētu šo pasākumu, kurā “tiek glorificēts fašisms”. “Man liekas, ka es stāvu pareizajā pusē,” viņš sacīja.

Piemiņas pasākums noslēdzas ar Latvijas himnu

Uzreiz pēc ziedu nolikšanas daļa leģionāru un viņu atbalstītāji pie pieminekļa dziedāja patriotiskas dziesmas un cilvēki abās barjeru pusēs sāka pamazām izklīst. Personas, kas sevi dēvē par antifašistiem, pie “Laimas” pulksteņa sākotnēji bija sagatavojušas arī skaņas pastiprinātājus un skaļruņus, taču gājiena laikā un arī pēc tam šī tehnika tomēr netika izmantota.

Ap pulksten 12:00 jaunieši, kas pie Brīvības pieminekļa bija izveidojuši aleju no karogiem, nodziedāja Latvijas valsts himnu, satina karogus un devās prom. Daļa piketētāju pārvietojās tuvāk barjerām pie kanāla tilta, turpinot izkliegt savus saukļus, savukārt citi ievietoja savus plakātus kādā automašīnā, vēl uzkavējoties gājiena vietā.

Pasākumu vērot bija ieradusies arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece un Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Valdis Voins. Pret leģionāriem  protestējošo aktivitātes šoreiz nebija tik skaļas un plašas, kādas piedzīvotas citos gados.

March 16, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

Zurofs, Kalēju iela un Arāja

E. Jaunups, Diena.lv

Sākšu ar kādu stāstu. Nezinu, vai tā ir īstenībā reiz bijis, vai izdomāts, taču runā, ka gadus desmit atpakaļ Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs esot sacēlis brēku, ka Rīgā ir Kalēju iela. Un ne mazāk pārsteigts un neapmierināts tai pat dienā juties, kad kādas nozīmīga laikraksta žurnāliste viņam nosaukusi savu uzvārdu – Arāja.

Aizvadīto svētdien patiesi šokēts jutos es. Šis pats nenogurstošais balamute lidostā „Rīga” neapmierināts un nervozs „uzbruka” žurnālistiem ar jautājumu, vai 16.martā Rīgā atkal maršēšot fašisti? Šķiet, viņa izpratne par šo vēsturisko datumu ir tikpat pilnīga, kā latviešu valodas zināšanas sākumā citētajā stāstā par Kalēju ielu.

Mums katram ir tiesības uz savu viedokli. Zurofam gadiem ilgi nenogurstoši un augstprātīgi tracināt Latvijas sabiedrību ar saviem bezjēdzīgajiem paziņojumiem, „antifašistiem” protestēt pret bijušo leģionāru gājienu, bet leģionāriem un to godinātājiem – nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Bet valsts un pašvaldības iestādēm šajā dienā ir pienākumi – nodrošināt kārtību un sabiedrības drošību. Tieši tāda – demokrātiska, iecietīga, tiesiska valsts – 1990.gadā tika atjaunota. Tāda tā arī ir jānosargā. Lielai daļai politiķu, žurnālistu un „aktīvu” sabiedrisko darbinieku to nevar uzticēt. Tie paziņo, raksta un cīnās par iespēju uzstiept savu pārliecību visai sabiedrībai. Nerēķinoties ne ar ko – ne ar citu viedokli, ne vispārpieņemtām demokrātijas vērtībām, ne veselo saprātu.

Tāpēc šis ir tas brīdis, kad gribas pateikt paldies tiesu sistēmai. Paldies!

Es neiešu šodien pie Brīvības pieminekļa, bet esmu gatavs kaut vai kauties par to, lai, tiem kas to vēlas, 16.martā būtu tāda iespēja. Šogad, nākamgad un vienmēr šajā valstī.

March 16, 2010 Posted by | 16.marts | 1 Comment

NRA raksti 16. marta sakarā

Šodien Rīgā aizturēts prokremliskās jauniešu organizācijas “Naši” līderis Marks Siriks, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts robežsardzes (VRS) preses pārstāve Kristīne Pētersone.
16.martā iespējami satiksmes ierobežojumi pie Brīvības pieminekļa Kā informē Rīgas domes pārstāvji, sakarā 16. marta pasākumiem pie Brīvības pieminekļa iespējami satiksmes ierobežojumi.
Administratīvā rajona tiesa šodien nolēma atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot 16.marta pasākumus. Līdz ar to rītdien plānotie pasākumi drīkstēs likumīgi notikt.
“Daugavas Vanagu” (DV) “jumta” organizācijas Centrālās (Pasaules) valdes (CV) priekšsēdētājs Juris Augusts lūdz 16. martā pieminēt latviešu leģionu mierīgi, ar cieņu un godu un nereaģēt uz provokācijām, kā arī pieprasa Simona Vīzentāla centram nesadarboties ar tiem, kas noliedz padomju kara noziegumus, informē DV CV.
Neatkarīgi no Administratīvās tiesas lēmuma par 16.marta pieteikto pasākumu norisi, Iekšlietu ministrijas dienesti šajā dienā strādās pastiprinātā režīmā un nodrošinās sabiedrisko kārtību. “Mēs ceram uz labāko, bet, protams, gatavojamies ļaunākajam scenārijam”, uzsver iekšlietu ministre Linda Mūrniece, aicinot pašus cilvēkus nepakļauties dažādu rīkotāju iespējamām provokācijām.
Kurā vietā pieminēt kritušos?
Diskusijā par leģionāru piemiņas dienas nepieciešamību piedalās Raivis Dzintars, partijas Visu Latvijai! līderis, un Jānis Kuzins, Latvijas antifašistiskās komitejas pārstāvis.
Rīt, 16. martā, bijušie leģionāri pulcēsies ikgadējā savu kritušo biedru piemiņas brīdī Kurzemes Brāļu kapos Lestenē.
16. martā plānotajiem pasākumiem pie Brīvības pieminekļa nav nekāda sakara ar leģionāriem un viņu piemiņu. Tā šodien medijiem pauda Rīgas mēra Nils Ušakovs. Viņš uzskata, pasākumus rīko atsevišķas sīkpartijas, kas vēlas izrādīties.
Igaunijas organizācija “Nočnoi Dozor” (“Naktssardze”), kuras aktīvisti savulaik tika apsūdzēti par masveida nekārtību organizēšanu Tallinā, nolēmusi nosūtīt uz Rīgu savus pārstāvjus, lai 16. martā sekotu leģionāru gājiena norisei, – tā ziņo interneta medijs “Regnum”.
Ventspils leģionāri godinās biedru piemiņu Lestenē
Ventspils leģionāri otrdien, 16.martā, brauks uz Brāļu kapiem Lestenē; tie, kas neaizbrauks, aizies kara biedrus pieminēt pie Baltā krusta Ventspilī, kur apbedīti leģionāri, – informē portāls ventasbalss.lv.
Svētdien, 14.martā, plkst.12 pie tirdzniecības centra “Origo” jauniešu biedrība “Vienota Latvija” kopā ar Vladimira Putina jauniešu organizāciju “Naši” dalīs rīdziniekiem Georga lentītes, sola biedrības “Vienota Latvija” līderis Eduards Svatkovs.
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā pirmdien, 15.martā, plkst.13 plānots izvērtēt Rīgas domes aizliegumu rīkot visus 16.martā pieteiktos pasākumus.
Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šodien atcēlis Administratīvās rajona tiesas 2009.gada spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas pašvaldības aizliegums biedrībai “Daugavas Vanagi Latvijā” 16.martā rīkot vairākus pasākumus.
Vērtējot Rīgas domes pieņemto lēmumu aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus, iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka šādam lēmumam nav pamatojuma.
Jaunā laika (JL) Rīgas domes (RD) frakcija pauž neizpratni par RD lēmumu aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus un cer, ka 16.marta pasākumu pieteicēji griezīsies tiesā, lai tiesas ceļā nodrošinātu savu demokrātisko tiesību ievērošanu, LETA informē JL Rīgas domes frakcija.
Rīgas domes (RD) lēmums aizliegt 16.martā pieteiktos pasākumus pilsētā ir latviešu leģionāru nerrošana un, iespējams, biedrība apstrīdēs šo lēmumu tiesā, paziņojis biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” centrālās valdes pilnvarotais pārstāvis 16. marta pasākuma organizēšanā un RD deputāts Jānis Atis Krūmiņš (PS).
Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija šodien, līdzīgi kā pagājušajā gadā, nolēma aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus pilsētā.
Nākamnedēļ Nila Ušakova (SC) vadītajai Rīgas domei būs jāatbild, vai tā atļaus kādu no trim pieteiktajiem leģionāru un tā dēvēto “antifašistu” pasākumiem Brīvības pieminekļa tuvumā 16. martā.
Dienu pirms 16.marta Rīgā plānota holokaustam un ”neonacisma atdzimšanai” veltīta plaša konference, uz kuru grasās ierasties Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs, šodien vēsta “Latvijas Avīze”.
Rīgas pašvaldībā 16. martā pieteikts vēl viens pasākums pie Brīvības pieminekļa.

March 16, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

Kurā vietā pieminēt kritušos?

Diskusijā par leģionāru piemiņas dienas nepieciešamību piedalās Raivis Dzintars, partijas Visu Latvijai līderis, un Jānis Kuzins, Latvijas antifašistiskās komitejas pārstāvis.

Pirmais ik gadu rīko skaistus piemiņas svētkus dzīvajiem un aizsaulē mītošajiem latviešu leģionāriem, otrs aktīvi piedalās 9. maija antifašistiskajos pasākumos.

Elita Veidemane: – 16. martā, latviešu leģionāru piemiņas dienā, latviešu karavīri, izgājuši cauri karogu alejai, noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, savukārt tā saucamie antifašisti, stāvēdami gar malām, tajā laikā svilpj un apsaukājas. Vajag vai nevajag 16. martā pieminēt latviešu leģionārus?

Raivis Dzintars: – Šai sarunai piekritu tikai tāpēc, ka ļoti cienu Neatkarīgo Rīta Avīzi. Citādi to nebūtu darījis, jo 16. martam tiek pievērsta pārāk saasināta uzmanība, ko noteikti nevēlas ne leģionāri, ne viņu atbalstītāji. Tas, ko vēlētos partija Visu Latvijai!, ir – bez liekas publicitātes pateikt paldies saviem karavīriem. Veids, kā to izdarīt, ir otršķirīgs, un to var noteikt vienīgi paši leģionāri, viņu tuvinieki vai atbalstītāji, nevis kaut kādas antifašistu organizācijas. Visu Latvijai! šos plānus vienmēr ir saskaņojusi ar leģionāru organizācijām, un tradīciju 16. martā iet cauri karogu alejai savulaik ierosināja latviešu karavīrs Nikolajs Romanovskis, un to mēs darīsim neatkarīgi no tā, vai kāds pa malām ālēsies. Mēs vienmēr pieminēsim cilvēkus, kuri bija gatavi atdot savu dzīvību par Latviju, un tas ir mūsu svēts pienākums – pateikt šiem cilvēkiem paldies.

Jānis Kuzins: – Mēs esam definējuši, ka neesam pret to, ka tiek pieminēti karā kritušie, jautājums tikai – kur to darīt. Leģionāri taču var braukt uz Lesteni. Mēs katru gadu esam nākuši ar iniciatīvu – nofinansēt leģionāriem autobusu, lai Lestenē pieminētu tos laikus. Brīvības piemineklim vispār nav nekāda sakara ar leģionāriem un 16. martu. Tie, kas cēla pieminekli, dzīvoja pavisam citā laikā, pēc tam nāca viena okupācija, pēc tam otra, un Brīvības piemineklis nesimbolizē ne sarkanarmiešus, ne leģionārus, un šis piemineklis tika celts pavisam citiem mērķiem. Mans vectēvs, piemēram, karoja sarkanajā armijā, taču savulaik bija viens no ziedotājiem šim piemineklim.

R.Dz.: – Man ir retorisks jautājums. Ja partija Visu Latvijai! piedāvātu, piemēram, Kabanova kungam finansēt atgriešanos etniskajā dzimtenē, interesanti, vai viņš izmantotu šo piedāvājumu? Tas pret jūsu piedāvājumu sponsorēt leģionāru nokļūšanu Lestenē.

Elita Veidemane: – Kuzina kungs, kam konkrēti jūs piedāvājāt autobusu?

J.K.: – Mēs katru gadu publiski leģionāriem to piedāvājam. Neviens gan uz šo piedāvājumu neatsaucās.

R.Dz.: – Tas ir amorāli: antifašistu biedrība, kam ar fašismu ir simtreiz lielāks sakars nekā latviešu leģionāriem, piedāvā autobusu braucienam uz Lesteni! To visu var izdarīt gan Latvijas valsts, gan leģionāru organizācijas.

J.K.: – Un kāpēc tad tās to nedara?

R.Dz.: – Kā – nedara? Dara! Mēs palīdzam leģionāriem visos iespējamos veidos, turklāt ne tikai 16. martā, bet visu laiku. Un tas, ka mēs ar šiem cilvēkiem saskaramies ikdienā, ļauj mums ar pilnu atbildību teikt, ka vienīgā viņu karošanas motivācija bija sarkanbaltsarkanais karogs. To apgalvo ne tikai leģionāri, to atzīst arī vēsturnieki. Un tāpēc uz jautājumu – kāpēc leģionāri ir pie pieminekļa? – atbilde ir vienkārša un loģiska: ikvienam cilvēkam, kam ir dārga Latvijas neatkarība, Brīvības piemineklis ir vissvētākā vieta Latvijā. Svēta ir arī Lestene, taču tikai leģionārs pats izvēlēsies, kur viņam likt ziedus – pie Brīvības pieminekļa vai Lestenē. Un tur ne Kotovam, ne Kabanovam un pat ne Kuzinam nebūs nekādas teikšanas.

J.K.: – Tad jautājums: kāda teikšana ir Raivim Dzintaram – svinēt 9. maiju vai ne? Mēs arī atbalstām savus veterānus, kopjam kapus, braukājam ar dāvanām pie veterāniem…

R.Dz.: – Braukājiet! Mums nekas nav pret to, ka jūs pieminat savus karavīrus, tikai – nepropagandējiet totalitāru režīmu, kas Latvijas valsti uz 50 gadiem faktiski bija iznīcinājis.

J.K.: – Arī Hitleram bija totalitārais režīms.

R.Dz.: – Mēs uzskatām, ka abi režīmi – Hitlera un Staļina – bija vienādi noziedzīgi. Mēs vēlamies, lai sveši un naidīgi spēki nepropagandētu lielvaru tieksmes un tendences, kas 9. maijā diemžēl notiek regulāri.

J.K.: – Tas notiek arī 16. martā.

Elita Veidemane: – Nekā tamlīdzīga. Neviens leģionārs šajā diena nekad nav nesis nacistiskās Vācijas vadoņu portrejas vai dižojies ar vācu armijas regālijām vai ordeņiem. Savukārt 9. maija pasākuma dalībnieki vicina noziedznieka Staļina bildes, sirpjāmurotos karogus un izrāda savus sarkanarmijas ordeņus. Bet runa ir par ko citu. Jūs, Kuzina kungs, teicāt, ka Brīvības piemineklim nav nekāda sakara ar latviešu leģionāriem. Bet kāds sakars ar 9. maiju ir Pārdaugavas parciņam, kur pulcējas jūsu veterāni? Vai tikai tāds, ka 80. gados tur tika uzcelts tā saucamais uzvaras piemineklis, kuru nu dēvē par nepareizi nodrāzto zīmuli?

J.K.: – Ko jūs teiktu, ja sarkanarmijas veterāni

9. maijā pulcētos pie Brīvības pieminekļa? Un ko teiks Visu Latvijai!, ja antifašistiskā komiteja šajā dienā sarīkos koncertu pie Brīvības pieminekļa – par godu tiem latviešu karavīriem, kas karoja 130. korpusā padomju armijas pusē?

R.Dz.: – Tie, kuri karoja 130. korpusā, nekad neies bļaustīties un svilpt pie Brīvības pieminekļa, un pretējās pusēs karojušie nereti ir paspieduši cits citam roku, sakot – jā, tāda ir traģiskā vēsture. Leģionāriem pretnostatījumā ir tikai huligāni un lielkrievu šovinisma propagandas pārņemti indivīdi.

J.K.: – Arī 9. maijā mēs redzam svilpotājus, kas atrodas pie uzvaras pieminekļa.

Elita Veidemane: – Diez ko tur nepasvilposi… Bet kāds tam parciņam sakars ar 9. maiju?

J.K.: – Piemineklis celts par godu padomju armijai – atbrīvotājai.

Elita Veidemane: – Pēckara gados tur notika atbaidoši pretīga eksekūcija – vācu ģenerāļu sodīšana ar nāvi pakarot. Paraugtiesa, kā mēdz teikt, pārauga paraugpakāršanā. Tiešām, īstā vieta svinēšanai.

J.K.: – Jā, tur tika sodīts augstākais nacistu ešelons. Un kara uzvarētāji līdzīgas tiesas prāvas vadīja arī citur.

R.Dz.: – Būtisks moments, ko kļūdaini izmanto tā saucamie antifašisti: mēs bijām uzvarētāji, un uzvarētājus netiesā. Tomēr Latvija šodien ir neatkarīga valsts, un arī leģionāri cīnījās par brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti, nevis par hitlerisko Vāciju, nevis Padomju Savienību, līdz ar to viņi šodien ir uzvarētāji – nevis jūs, antifašisti.

Elita Veidemane: – Kuzina kungs, vai jūs zināt, ka latviešu leģionāri tūdaļ pēc kara tika atzīti par nevainīgiem un ka viņi Nirnbergas prāvā apsargāja nacistiskos noziedzniekus?

J.K.: – Jā, tas ir zināms.

Elita Veidemane: – Tad kā jūs skaidrojat šo fenomenu – sabiedrotie attaisnoja leģionārus un uzdeva viņiem apsargāt nacistus, savukārt šodien visādi antifašisti apsaukā leģionārus par fašistiem?

J.K.: – Vienmēr jāatdala parastais karavīrs no vadības.

Elita Veidemane: – Kuri no latviešu leģionāru vadības bija noziedznieki?

J.K.: – Varbūt ne no pašiem leģionāriem, bet no tiem, kuri bija SD spēkos, Arājs, piemēram.

Elita Veidemane: – Arājs nebija leģionārs.

R.Dz.: – Jūs jau ejat pret leģionāriem, ne SD.

J.K.: – Bet mēs nesvilpojam! Nav tā, ka antifašistiskā komiteja organizētu kaut kādus svilpotājus. Mēs neesam pret to, ka kāds kaut ko svin 16. martā. Bet mēs protestējam pret to, ka leģionāri pulcējas pie Brīvības pieminekļa.

Elita Veidemane: – Bet arī jūs pieteicāt savu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa.

J.K.: – Tikai tāpēc, ka pieteica no otras puses. Ja tur nebūs leģionāru, tad tur nebūs arī antifašistu. Starp citu, kā tagad var zināt, kurš par ko karoja?

R.Dz.: – Ir pietiekami daudz liecību un dokumentu, kas apliecina leģionāru motivāciju karot. Piespiedu mobilizācija bija vēsturiska traģēdija. Bet jums kā izglītotam cilvēkam vajadzētu zināt, ka leģionāri cīnījās nevis par Hitleru, bet gan par to, lai neatgriežas Baigais gads – 1940. Savukārt tas, ko es dzirdu 9. maija pasākumos, ir vistīrākā padomju propaganda. Leģionāru pasākumos jūs neatradīsiet nevienu citu simboliku kā vien Latvijas karogu. Mūsu politiķi baidās pieminēt leģionārus, jo politiķus lielākoties interesē tas, kā piebāzt kabatas, kā paspīdēt preses priekšā, kā noslēpt kompleksus.

J.K.: – Tieši tāpat arī antifašistiskā komiteja pieminēs savus karavīrus.

R.Dz.: – Nu bet dariet to. Es saprotu, jums jātaisa savs politiskais kapitāls, bet nebāzieties iekšā 16. martā! Sviniet savus svētkus, bet netaisiet provokācijas 16. martā, tērējot nodokļu maksātāju naudu, jo dažu trako dēļ, kurus esat sakūdījuši, šajā pasākumā jāpiedalās visādām specvienībām, lai nodrošinātu mieru un kārtību.

Elita Veidemane: – Nesaprotu, kādā veidā kaut kādi antifašisti grasās noteikt, kam pulcēties vai nepulcēties pie Brīvības pieminekļa? Tā ir latviešu tautas svētvieta, un latviešu karavīriem ir tiesības iet un nolikt tur ziedus.

J.K.: – Jūs varat uzskatīt, ko vien vēlaties. Mēs svinēsim svētkus 9. maijā.

Elita Veidemane: – 9. maijs nav latviešu tautas vispārēja svētku diena. Tas ir tikai smags atgādinājums par 50 gadu ilgušo okupāciju.

J.K.: – Ja nebūtu padomju okupācija, būtu vācu okupācija.

R.Dz.: – Tas ir vairāk nekā muļķīgi – mēģināt noskaidrot, kura okupācija būtu labāka.

Elita Veidemane: – Kāpēc sevi saucat par antifašistisko komiteju? Jūsuprāt, Latvijā atdzimst fašisms?

J.K.: – Sauciet kaut vai par antinacistisko komiteju. Tagad vietām var redzēt, ka atdzimst nacisms.

Elita Veidemane: – Tad jums jābrauc uz Krieviju. Tur neonacisms zeļ un plaukst. Latvijā nacistu nav, ja nu vienīgi par tādiem varētu uzskatīt dažus nacionālboļševikus. Ja esat antifašisti, tas nozīmē, ka cīnāties pret fašistiem. Kur tad tie ir? Leģionāru gājienā ieraudzījāt?

J.K.: – Bet viņi dienēja nacistiskās armijas sastāvā! Ir daudz starptautisku organizāciju, kas uzskata: tādiem gājieniem nav jābūt.

Elita Veidemane: – Šo propagandu galvenokārt uztur Krievija. Mēs būtu pēdējie gļēvuļi, ja pateiktu: ak, jūs tā uzskatāt, nu labi, tad arī mēs uzskatīsim, ka leģionāri ir nacisti. Jau sen ir pierādīts, ka viņi tādi nav bijuši un nav arī tagad, tāpēc pietiek par to runāt. Ir tikai divas nelaimes: pirmkārt, mūsu rīcībā nav tik spēcīgu propagandas ieroču, lai to visaptveroši parādītu pasaulei, otrkārt, mūsu politiķi ir pārāk gļēvi, lai par to runātu.

R.Dz.: – Varbūt Kuzina kungu par leģionāru karošanas iemesliem pārliecinās Latvijas kompartijas centrālkomitejas locekļa Diega 1943. gada 25. aprīļa ziņojums, kurā viņš apgalvo, ka “latviešu karavīrus nevar uzskatīt par simpatizējošiem Hitleram, daudzi no viņiem domā par patstāvīgu Latviju tās iepriekšējā nozīmē”, un “šādi noskaņojumi izpaužas visā tautā”. Ja cilvēki bija gatavi ziedot dzīvību par Latviju, vai jums kā Latvijas pilsonim nešķiet, ka tas ir nepareizi – traucēt šiem cilvēkiem atrasties pie Brīvības pieminekļa 16. martā, pieminot vistraģiskākās un varonīgākās kaujas pret sarkanarmiešiem? Vai jums nav kauna tā uzvesties?

J.K.: – Nē, nu, mēs pārstāvam konkrētu veterānu grupu, kas uzskata, ka 16. martā pie Brīvības pieminekļa nedrīkst neko darīt.

Elita Veidemane: – Izskatās, ka jūs uzstājaties kā Brīvības pieminekļa aizstāvji. Kam jūs to sargājat? Vai sev? Mēs neesam to lūguši ne antifašistiem, ne citiem okupācijas atgādinātājiem. Un kāda padomju armijas veterāniem daļa gar latviešu leģionāru piemiņas dienu?

J.K.: – Vienkārša daļa: Brīvības piemineklis simbolizē brīvību ne tikai no komunisma, bet arī no nacisma.

Elita Veidemane: – Mēs jau noskaidrojām, ka leģionāri nebija nacisti.

J.K.: – Man, piemēram, nav skaidrs, kādā veidā dažādi svētki un piemiņas brīži – 16. marts vai 4. maijs – varētu palīdzēt izvest Latviju no krīzes.

Elita Veidemane: – Tiešām, kā gan 9. maija dzertiņš varētu palīdzēt Latvijai izkļūt no krīzes?

R.Dz.: – Jūs, Kuzina kungs, varētu izdarīt Latvijai daudz laba, ja caur krievvalodīgajiem medijiem mēģinātu atturēt savus antifašistus no došanās uz Brīvības pieminekli tad, kad uz turieni iet latviešu leģionāri.

Elita Veidemane: – Ja Kuzina kungs krievvalodīgajos medijos uzstāsies ar ierosinājumu neiet un nesvilpt, domāju, ka antifašisti un to līdzskrējēji viņu pašu izsvilps.

J.K.: – Ja mūsu tur nebūtu, Krievijas propagandas mašīna parādītu, ka Latvijā tiešām ir tikai nacisti. Tā kā mēs tur esam, tas nozīmē, ka ir viedokļu dažādība.

Elita Veidemane: – Viedokļu dažādība vienugad izpaudās svītrainos trakomājas tērpos ievīstījušos plānprātiņu izraisītās nekārtībās. Pasaule tiešām saprata šo viedokļu dažādību.

R.Dz.: – Pirms 16. marta mēs vienmēr aicinām žurnālistus nereklamēt partiju Visu Latvijai!, mēs gribam mierīgi nolikt ziedus un pieminēt leģionārus. Mums nav nepieciešama nedz viedokļu dažādība, nedz vienādība: mēs savu pārliecību esam pauduši, un tā nemainīsies.

March 16, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

Rīgā dibinās «Vispasaules antifašistisko fronti»

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=74697

Apgalvo, ka konference neesot apzināti pieskaņota 16. martam

Noslēdzoties Krievvalodīgo ebreju vispasaules kongresa (KEVK) rīkotajai divu dienu konferencei, kas veltīta holokausta izpētei un ”cīņai pret neonacisma izpausmēm”, tiks paziņots par Vispasaules antifašistiskās frontes dibināšanu.

Par nepieciešamību dibināt ”fronti” pirmo reizi publiski runāja pagājušā gada decembrī vērienīgā KEVK konferencē Berlīnē, kur cita starpā Baltijas valstis un Ukraina tika apsūdzētas bezdarbībā holokausta upuru piemiņas iemūžināšanā un noziegumos vainojamo tiesāšanā, kā arī ”nacistu heroizāciju”. Šoreiz Rīgā KEVK un Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (“SC”) vadītā ”Baltijas foruma” sarīkotajā konferencē “Otrā pasaules kara iznākums: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes” gan neskanēja tik asa retorika kā Berlīnē. Konference, vismaz saturiski, kā tika solīts, tiešām lielā mērā bija akadēmisks, ne politisks pasākums. Tomēr Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs neaizmirsa atkārtot pārmetumus baltiešiem un kuluāros interesējās par 16. martā gaidāmo. Oficiāli tiek deklarēts, ka konference nekādā gadījumā nav apzināti pieskaņota Leģionāru dienai ar tās gadskārtējām politiskajām kaislībām, bet gan gaidāmajai ”Lielās uzvaras 65. gadadienai”. Pasākuma apmeklētāju rindās neredzēja ne Latvijas valdības, ne arī Valsts prezidenta Valda Zatlera administrācijas ļaudis. Jānis Urbanovičs atzina, ka no amatpersonu vidus un diplomātiskā korpusa publikā spējis sazīmēt vien ASV un Krievijas vēstniecību pārstāvjus, kas arī uzstājās ar lakoniskām uzrunām.

Būtiskākais pasākumā bija KEVK prezidenta un reizē Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – locekļa Borisa Špīgela paziņojums par gaidāmo Vispasaules antifašistiskās frontes izveidošanu. Tā būšot organizācija ”vēsturiskās patiesības atjaunošanai un sistemātiski visā pasaulē cīnīšoties pret nacisma heroizāciju un Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanu”.

Uz jautājumu, vai ”fronte” cīnīsies arī pret nacisma un ksenofobijas izpausmēm Krievijā, Špīgels apsolīja, ka vispirms ķeršoties pie Krievijas skinhediem, taču cīņas lauks robežu nezināšot. ”Tā nebūs Krievijas organizācija. Ticiet man, tā būs ļoti liela un spēcīga vispasaules organizācija, kurā jau dalību pieteikušas antifašistiskas organizācijas no 18 valstīm, bet būs vēl vairāk,” viņš apgalvoja. ”Frontei” būšot tiesībsargājošs raksturs un savi pārstāvji ANO un Eiropas Padomē.

”Tur būs sekcija nacistisko kara noziedznieku meklēšanai un atklāšanai, cīņai ar tiem. Tā meklēs valstu varas struktūrās cilvēkus, kas nodarbojas ar nacisma atbalstīšanu. Tur būs komiteja, kas nodarbosies ar nacistu organizāciju finansējuma shēmu atklāšanu,” klāstīja Špīgels. Organizācija ar iegūtajiem faktiem apelēšot pie starptautiskām institūcijām, aicinot noteikt sankcijas pret tām valstīm, kas ”idealizēs nacismu un fašismu”. Iniciatīvu atbalstot ne vien KEVK, kura pasaulē apvieno ap trim miljoniem ebreju, bet arī Krievijas un Baltkrievijas valdības un Anglijas karaliene.

Špīgela teiktais par Vispasaules antifašistiskās frontes uzdevumiem atgādināja uzstādījumus, kurus pagājušā gada maijā izvirzīja Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas komisija cīņai pret mēģinājumiem ”falsificēt vēsturi Krievijas interesēm par sliktu”, un tāpat Krievijā valdošās partijas ”Vienotā Krievija” mēģinājumus ieviest kriminālatbildību par ”Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanu” pat ārzemju pilsoņiem. Uz aizrādījumu, vai jaundibināmā organizācija nav mēģinājums īstenot šos Maskavas politiskos uzdevumus globālā mērogā, Špīgels uzsvēra, ka viņš Rīgā sevi pozicionējot ne kā Krievijas politiķi, bet gan kā KEVK prezidentu. ”Bet kā politiķis es jums teikšu, ka nešaubīgi atbalstu prezidenta Medvedeva programmu, jo tā vispirms ir virzīta uz vēsturiskās patiesības atjaunošanu. Es uzsveru: patiesības!” Jau nākamajā mirklī Krievijas politiķis paziņoja, ka jaunās organizācijas uzdevums nekādā gadījumā nebūšot ”īstenot Medvedeva programmu pasaules mērogā”, lai arī Krievijas prezidents ”ļoti precīzi uztver Krievijas un pasaules sabiedrības sāpīgās vietas”. Vēl pēc mirkļa Špīgels jau atzina, ka tikai lepošoties, ja Vispasaules antifašistiskās frontes un Medvedeva komisijas uzdevumi sakritīšot. Vispasaules antifašistiskā fronte arī nodarbošoties ar jaunatnes izglītošanas darbu, stimulēšot pasaules vēsturniekus, lai radītu tādu ”20. gadsimta dokumentālo vēsturi”, kas neļaušot ”visādiem politiķiem izmantot vēstures faktus savas politiskās konjunktūras labā”.

March 16, 2010 Posted by | 16.marts | Leave a comment

   

%d bloggers like this: