Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Hronika: Cīņa par Leģiona atceri 2001.-2010.

2001. gads ir pēdējais, kad Latvijas nacionālā karavīru biedrība Nikolaja Romanovska vadībā rīko tradicionālo gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim.

2002. gadā uz LNKB tiek izdarīts milzīgs politiskais spiediens, lai gājiens nenotiktu. Biedrība pauž nožēlu par to, ka ārvalstu melu iespaidā un Latvijas neveiksmīgās ārpolitikas dēļ leģionāriem tiek atņemta iespēja brīvi izvēlēties pieminēšana formu.2002. gadā pirmo reizi gājienu piesaka LNK (tolaik – Klubs 415). Lai simboliski norādītu uz Leģiona veidošanās apstākļiem, gājiena maršruts pieteikts no Torņkalna stacijas (piemiņas vagona represētajiem) līdz Brīvības piemineklim.

Dome gājienu sākotnēji saskaņo, pēcāk atļauju atsauc. Par pieteikto gājienu slēgtā sēdē lemj arī MK. Pēc kuras īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Jānis Krūmiņš piedraud no darba atbrīvot Rīgas izpilddirektora vietas izpildītāju Zablovsku. Pamatojums – nacionālboļševiku pieteiktais gājiens “Pret fašismu”.

Gājiens tomēr notiek, publiski izziņojot Jāņa Sila pastaigu pa minēto maršrutu. Nelielās grupās ar vairāku metru distanci vienai no otras, gājiens sasniedz mērķi un notiek bez incidentiem. Šajā dienā un īsi pirms tās Drošības policija aiztur un ielaužas vairāku desmitu patriotu mājās, lai nepieļautu viņu dalību pasākumos. Jāni Silu iepriekšējā dienā pratina Drošības policija, Raivim Dzintaram liek parakstīt apliecinājumu par to, ka viņš neveiks pretlikumīgas darbības.

2003.gadā pēc DP ieteikuma Rīgas dome gājienu neļauj, tomēr, kā parasti gājiens notiek. Milzīgā mediju spiediena dēļ ļoti maz ir to, kas uzdrošinās doties gājienā. 23 Kluba biedri mēro visu ceļu no Torņkalna līdz Brīvības piemineklim individuālā kārtā, Vecrīgā gājienam pievienojas vēl daži desmiti patriotu. (pie Okupācijas muzeja savu gājiena sākumu pieteicis fonds “Latvietis”) LETAS ziņa par 2003.gada 16.martu; “Rīga, 16.marts, LETA. Šodien pie Torņakalna stacijas sapulcējušies aptuveni 20 sabiedriskās organizācijas “Klubs 415” pārstāvju, kas katrs individuāli plāno doties uz Brīvības pieminekli.Iepriekš plānotais gājiens nenotiks un organizācijas atbalstītāji ceļu līdz Brīvības piemineklim mēros katrs individuāli. “Kluba 415” valdes priekšsēdētājs Guntis Diļevs aģentūrai LETA sacīja, ka uz pasākumu ir ieradies un uz Brīvības pieminekli dosies, jo uzskata, ka latviešu leģionāri bija nacionālie karavīri, kuru likteni nevar aizmirst. Diļevs norādīja, ka Latvijai nevajadzētu pakļauties Austrumu un Rietumu spiedienam, aizmirstot savas vēstures lappuses. “Klubs 415” aktīvisti jau ir devušies Brīvības pieminekļa virzienā un daži aktīvisti nes Latvijas valsts karogus. Kopīgā gājienā uz pilsētas centru dodas 23 kustības dalībnieki. Šo soļošanu nevar uzskatīt par organizētu gājienu.”VL šajā reizē nolemj nedoties gājienā un 16.marta vakarā izplatīt bukletus par leģionu pie Brīvības pieminekļa.

2004. gads.Rīga, 10.marts, LETA. “Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks (LSDSP) šodien nolēmis nesaskaņot sabiedriskās organizācijas “Klubs 415″ pieteikto gājienu latviešu leģiona atcerei 16.martā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā.Tralmaks nav atļāvis gājienu, ņemot vērā Drošības policijas ieteikumu, kā arī sakarā ar to, ka pastāv pamatotas bažas, ka Latvijai nedraudzīgi spēki gājiena laikā varētu sarīkot provokācijas, tā apdraudot gājiena dalībnieku un citu personu drošību.” Klubs lēmumu pārsūdz tiesā, kas to atceļ, atzīstot par pretlikumīgu. Tomēr tiesa vēlēdamās būt diplomātiska, seko likuma burtam un neuzdod RD izsniegt saskaņojumu. Līdz ar to situācija izveidojas komiska – gājiena aizliegums ir atcelts bet nav arī atļaujas gājiena rīkošanai. Starp citu, RD joprojām Klubam ir parādā tiesas noteiktos demit latus – tiesas izdevumus, pieteikuma nodevu. Gājiens, kā parasti notiek un beidzas bez incidentiem. VL šajā gadā nolemj gājienā nepiedalīties un pirmoreiz veido karogu aleju pēc dievkalpojuma, kā arī doties uz Lestenes brāļu kapiem.Lai izdarītu spiedienu uz RD, Klubs iesniedz prasību RD atlīdzināt ar gājiena nesaskaņošanu nodarītos zaudējumus. Tiesa Kluba prasību noraida.

2005.gads Neatlaidība ir devusi pirmos augļus un gājiens tiek saskaņots. Lai gājienā varētu piedalīties arī vecāka gadagājuma cilvēki, maršruts tiek saīsināts. No Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. RD atļauja iedrošina lielu skaitu patriotu un šoreiz dalībnieku skaits jau mērāms simtos. LETA. “Simtiem dažāda vecuma cilvēku devušies gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli. Cilvēkiem rokās ir ziedi un Latvijas karogi. Gājienu novēro daudzi policijas darbinieki un patlaban nekādu starpgadījumu nav.” Brīvības laukumā gājienu mēģina apturēt Krievijas pakalpiņu ķēde. Policija aiztur lielu skaitu provokatoru. LETA; ” par nekārtību rīkošanu leģionāru atceres pasākumos policija pie Brīvības pieminekļa vakar aizturēja 35 cilvēkus. Aizturēto vidū bija arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” Rīgas domes deputāts Aleksandrs Giļmans un PCTVL pārstāvji Viktors Dergunovs un Vladislavs Rafaļskis, kuri saskaņā ar Rīgas vēlēšanu komisijas sniegto informāciju būs Rīgas domes nākamā sasaukuma deputāti.” Tiesvedība par iepriekšējā gada aizliegumu vēl turpinās, Klubs vēlas no RD piedzīt 100 000 latu, kurus, uzvaras gadījumā ir nodoms ziedot leģionāriem.

2006.gadā Iepriekšējā gada pasākuma vērienīgums un plašā publicitāte liek sarosīties ne vien “antifašistiem” , bet arī atsevišķām latviešu grupām. Pieteikumus rīkot gājienu vēl bez Kluba iesniegušas arī partija Nacionālā spēka savienība un indivīds Igors Šiškins. VL aicina gājienus nerīkot. Iepriekšējā gada nobiedēta RD vairs pasākumu neatļauj. Tiesā iesniegtās sūdzības tiek noraidītas un 2006.gads ieiet vēsturē ar aukstu žogu ap Brīvības pieminekli, plašiem arestiem un policistiem, kas kopā ar nacionālboļševiku ķēdēm ielenc Strēlnieku laukumu, neļaujot piemiņas pasākuma dalībniekiem atstāt laukumu. Cilvēki liek ziedus pie Okupācijas muzeja un sāk skandēt saukli “Brīvību! Brīvību!”

2007. gadā. Klubs mēģina novērst nevajadzīgu konkurenci visai tautai svarīgajā datumā, tādēļ tiek nolemts sadarboties ar NSS. Melngalvju namā notiek Leģiona vēsturei veltīta konference, kuru rīko Klubs kopīgi ar NSS. Pēc iepriekšējā gada pārcentības un asās rezonanses sabiedrībā varas elite nolemj atļaut visus 16.martā pieteiktos pasākumus. Gājiens vēlreiz var notikt legāli. Arī šogad gājienu pasteigušies pirmie pieteikt NSS. Gājiens ir tikpat vērienīgs kā 2005.gadā. VL seko tradīcijai un veido karogu aleju.Šoreiz presē mēģina radīt iespaidu, ka paši leģionāri no pasākuma norobežojas. LETA. Latviešu leģionāru organizācijas “Daugavas vanagi Latvijā” vadītājs Jānis Atis Krūmiņš plāno piedalīties leģiona atcerei veltītajā gājienā, aģentūrai LETA norādīja biedrības “Klubs 415” pārstāvis Jānis Sils.Gājienu atbalstošu pozīciju esot paudis arī politiķis bijušais leģionārs Visvaldis Lācis (ZZS), kā arī citi leģionāri, starp tiem Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) biedri, norādīja Sils.”Tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka leģionāri un viņu organizācijas norobežojas no 16.marta atceres gājiena, ko kopīgi rīko Nacionālā spēka savienība un “Klubs 415″,” sacīja Sils. NSS diemžēl svarīga šķiet tieši savas partijas reklāma, tādēļ aizsāktajai sadarbībai nav lemts turpināties.

2008.gads Lai neatkārtotos prakse par vairāku piemiņas pasākumu pieteikšanu, piemiņas gājienu piesaka leģionāru dibinātās organizācijas Daugavas vanagi Latvijā vadītājs Jānis Atis Krūmiņš. Tomēr savus pieteikumus domei iesniedz gan NSS, gan Igors Šiškins. DVL pasākums kļūst par vienīgo RD saskaņoto pasākumu. Gājiens kā parasti norisinās svinīgi un mierīgi. Kā ierasts, Brīvības laukuma malā pulcējas štata protestētāji, kas skandina savus nodriskātos saukļus.

2009. gads.DVL piesaka gājienu, kurš netiek saskaņots, tomēr policija neliek šķēršlus gājiena norisei. Lēmumu par nesaskaņošanu DVL pārsūdz tiesā un 2010.gadā tiesa lemj par labu DVL. Gājienā piedalās visi, kas sevi uzskata par nacionāli domājošiem.

2010. gads ir tikai ceturtā reize, kad gājiens var notikt oficiāli. Tiesa atzīst par nepamatotu RD aizliegumu. Gājiens par spīti štata bļāvējiem notiek cienījami un mierīgi. Gandrīz desmit gadus ilgā cīņa par leģiona atceres pasākumiem nu ir nonākusi līdz punktam, kurā ar vairākkārtējiem tiesas lēmumiem ir nostiprināta iespēja leģionārus pieminēt viņiem pienācīgas cieņas līmenī. Paldies visiem, kas šajos gados ir devuši savu artavu, lai tā notiktu! Gan organizācijām, gan atsevišķām veselīgi domājošām amatpersonām.Gandrīz droši var apgalvot, ka turpmāk gājieni notiks pilnībā legāli. Laiks sākt raudzīties tālāk – panākt 16.marta kā piemiņas dienas atkaliekļaušanu kalendārā.

Jānis Sils

March 17, 2010 - Posted by | 16.marts

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: