gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Stāsti par staļinisma represētajiem mūziķiem un viņu ģimenēm

3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris, centrā kapelmeistars Ernests  Kuškevics un orķestra vecākais, klarnetists Artūrs Krenbergs 20. gs.  20. gadu pirmā puse

Trešdien, 24. martā, pulksten17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā notiks pasākums Staļinisma represētie mūziķi: Artūrs Krenbergs un Aleksandrs Saliņš.

Kapelmeistars Krenbergs. Artūrs Krenbergs – pūtēju orķestra mūziķis un Latvijas armijas kapelmeistars, kura muzikālo talantu mantojusi arī viņa mazmeita, izcilā flautiste Dita Krenberga. Stāsts par traģiskajiem Artūra Krenberga apcietināšanas un bojāejas apstākļiem un viņa biogrāfijas restaurēšanu, sadarbojoties ģimenei un muzejam. Skanēs unikāls 1939. gada Rīgas prefektūras pūtēju orķestra skaņu ieraksts ar A. Krenbergu pie diriģenta pults. Dita Kreinberga pieminēs vectēvu gan nelielā sarunā, gan muzikālā priekšnesumā.

Tundrā ar akordeonu. Diriģents, pedagogs un komponists Aleksandrs Saliņš, viņa muzikālā dzimta un mazmeitas – pianiste, Latvijas Nacionālās operas koncertmeistare Ieva Šmite-Misiņa un Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāja Gundega Šmite. Atmiņās par Aleksandru Saliņu dalīsies viņa sieva Anitra Pārupe.

Tiks lasīti Sibīrijā rakstīto vēstuļu fragmenti un Aleksandra brāļa, trimdas dzejnieka, Gunara Saliņa dzeja. Nelielā ekspresizstādē varēs aplūkot 50 gadus glabāto vēstuļu oriģinālus, ko Anitra Pārupe novēlējusi muzejam, . A.Saliņa skaņdarbi skanēs gan ieskaņojumā, gan dzīvajā izpildījumā: muzicēs Rīgas Doma kora skolas vokālās nodaļas audzēkne Vizma Zvaigzne, pie klavierēm – Ieva Šmite-Misiņa. Savukārt Gundegas Šmites klavieru miniatūru Smejošās dzirksteles atskaņos A. Saliņa ilggadīgās darba vietas – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas – audzēkne, topošā pianiste Aurēlija Šimkus. Vizuāli stāstu papildinās fotogrāfijas un citi materiāli no A. Saliņa ģimenes arhīva.

Apmeklētāji varēs iepazīties arī ar šokējošiem dokumentiem no krimināllietām, ko Valsts drošības komiteja ierosinājusi pret abiem mūziķiem. tapušajām krimināllietām.

Pasākums veltīts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai. „Ik gadu marta pēdējā nedēļā Rakstniecības un mūzikas muzejā atceras tos Latvijas mūziķus, kurus skārušas staļiniskās represijas – tā ir tradīcija. Ir apzināti vairāki desmiti represēto mūziķu, tomēr daudz kas vēl palicis neizpētīts. Vācot informāciju un materiālus, atklājām, ka vairākiem no viņiem ir spilgts muzikāls turpinājums nākamajās paaudzēs. Tāpēc šoreiz par talantu, mērķtiecīgiem centieniem to iznīcināt un neiznīdējamo, apbrīnojami spēcīgo muzikālo gēnu, ar ko Latvija var lepoties,” stāsta Rūta Līcīte, Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratore.

Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Dažas latviskas vērtības un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums). Politiski represētajām personām ieeja brīva.

http://rmm.lv/?p=1689#more-1689

March 20, 2010 Posted by | represijas, REPRESĒTIE | Leave a comment

Dokumentālā filma “Nometinājumā”

Andrejs Edvīns Feldmanis, Latvijas Okupācijas muzeja Video un kinofonofoto krātuves vadītājs

Pēdējais ešelons 1949. gada 25. marta deportācijā no Latvijas ceļā devās 30. martā. Kopskaitā 33 ešeloni ar 42 125 cilvēkiem piestāja lielākās vai mazākās stacijās Omskas, Tomskas un Amūras apgabalos. Ceļā piedzima 19 bērni un nomira 229 dažāda vecuma cilvēki.

Izsēdinātie ar savu trūcīgo līdzpaņemto iedzīvi un pārtiku turpināja ceļu buļļu, traktoru un auto vezumos. Viņi tika aizvesti un nometināti trūcīgos kolhozos un sovhozos. No pavēlēs rakstītā šodien varam uzzināt, ka vietējiem iedzīvotājiem likts izremontēt un pielāgot vai arī no jauna uzcelt pajumti atbraukušajiem. Taču piešķirtie līdzekļi tika arī veikli izsaimniekoti un nozagti. Atbraucējus ar vietējās varas pavēlēm lika izmitināt pie tā jau trūcīgajiem vietējiem iedzīvotājiem.

Tūkstošiem nepamatoti izsūtītie sāka dramatisku cīņu par izdzīvošanu. Sekoja smags darbs bez atlīdzības, daudzviet bads, slimības, tuvinieku nāve, padomju varas funkcionāru nelabvēlīgā attieksme un pazemojumi. Tomēr, neskatoties uz baisajiem apstākļiem, izsūtītie nepadevās – centās uzturēt latviskumu, saglabāt ticību, mēģināja iegūt izglītību.

Ar lielu prieku un cerībām latvieši nometinājumā uzņēma ziņu par Staļina nāvi 1953. gadā. Pēc vadoņa aiziešanas Padomju Savienībā krasi mainījās komunistiskā ideoloģija. Centīgais un godīgais izsūtīto darbs padomju varas kalpībā mainīja arī vietējo iedzīvotāju un varas pārstāvju attieksmi. Tas bija neticams cieņas apliecinājums, kas pakāpeniski daudzos nostiprināja domu par neatgriešanos.

Par to visu stāsta Latvijas Okupācijas muzeja dokumentālā filmu cikla “1949. gada 25. marta deportācija Latvijā” 2. daļa “Nometinājumā”. Filmai ir divas daļas: pirmā veidota, balstoties uz cietušo liecībām, otrā – Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošanas sektora vecākās referentes Ivetas Šķiņķes stāstījums par 1949. gada 25. marta deportāciju un nometinājumu, kas balstīts vēstures dokumentos.

Nākamgad Latvijas Okupācijas muzejs cer uzņemt šī filmu cikla 3. daļu – “Mājupceļš”.

Filmas režisors ir Andris Feldmanis. Tā sagatavota kā tematisks mācību līdzeklis Latvijas jaunāko laiku vēstures mācīšanai skolās. Filmas pirmizrāde notiks 2010. gada 25. martā pulksten 14 kinoteātrī “K.Suns” Elizabetes ielā 83/85, Rīgā.

Okupācijas muzeja Video un kinofonofoto krātuve

Video un kinofonofoto krātuvi Latvijas Okupācijas muzejs sāka veidot 1994. gada 14. martā. 1996. gada 29. oktobrī notika pirmais videoieraksts. Šiem videoierakstiem krātuves darbinieki devuši apzīmējumu – videoliecība.

Liecību sniedzējs ir cilvēks, kura dzīves gājumu krasi ietekmējusi totalitārā sistēma kādā okupācijas varas laika posmā (1940-1990). Par tādu var būt bijusī represētā persona (apcietināta, izsūtīta), trimdinieks Latvijas Otrā pasaules kara beigu posmā (1943-1945), represijām pakļautais tepat, Latvijā, bez deportēšanas un tiesāšanas, kāda nozīmīga Latvijas vēstures notikuma aculiecinieks.

Līdz 2010. gada 1. janvārim ir nofilmētas 1846 videoliecības. Kopā tās veido 3207 stundas. Lai ar šo krājumu iepazītos, tam būtu jāvelta 134 diennaktis. Sava lielā apjoma un nozīmīguma dēļ videoliecību kolekcija iekļauta Nacionālajā muzeju krājumā.

Muzejs par okupāciju ir uzņēmis piecas dokumentālās filmas: “Mīlestības altāra gleznotājs” – par mākslinieku naivistu, bijušo leģionāru Kārli Keri; “Kūjenieks Jānis Pūķis” – par tagadējo ielu muzikantu, 1941. gadā izsūtīto bērnu Jāni Pūķi; “Baldiņa senās spēles” – par seno koka spēļu amatnieku, 1949. gadā izsūtīto bērnu Aldoni Baldiņu; “Mēs bijām brīvi Latvijas pilsoņi” – videoliecības par 18. novembra pieminēšanu un atzīmēšanu padomju laikos. Filma ir veltījums Latvijai tās 90 gadu jubilejā; “Prom no mājām” – 1. filma ciklā “1949. gada 25. marta deportācija Latvijā” – liecinieku stāstījums par izvešanas dienu līdz viņu nonākšanai vagonos.

Minētās filmas iespējams iegādāties Latvijas Okupācijas muzeja grāmatu galdā.

March 20, 2010 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: