gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kononova spriedumu gaidot

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75417

Kāda ir ECT attieksme pret vēsturi?

Kononova lietā kopš pušu uzklausīšanas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā pagājuši jau desmit mēneši, bet no sprieduma vēl ne ziņas. Iespējams, tā Latvijai ir laba zīme, spriež LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. Institūts drīzumā gatavojas publiskot pētījumu par vēstures jautājumiem Latvijas–Krievijas attiecībās, kurā būs arī N. Muižnieka rakstītā sadaļa par Latvijas un Krievijas vēstures strīdiem ECT.

Izšķirīgs spriedums

“Spriedumu Kononova lietā gaidījām jau šā gada sākumā,” atzīst Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. “No otras puses, šī ir sarežģīta lieta, un acīmredzot tiesa to cenšas ļoti rūpīgi izvērtēt,” turpina I. Reine. Lielā palāta vismaz mēnesi iepriekš brīdina attiecīgo valsti par dienu, kad gaidāms spriedums, bet no ECT puses – klusums…

Vai ieilgusī vilcināšanās Latvijai ir laba vai slikta zīme? “Es atturētos no jebkādiem komentāriem, pirms saņemts spriedums,” saka I. Reine. Tomēr neoficiāli dzirdēti arī izteikumi, ka Latvijas izredzes uz uzvaru vērtējamas augstu. “Vilcināšanās ar spriedumu liecina, cik ļoti sarežģīta ir šī lieta – gan no juridiskā, gan politiskā viedokļa. Domāju, ka tiesa nevar ignorēt arī politisko fonu,” saka Nils Muižnieks. “Likmes ir ļoti augstas. Tā ir iespēja tiesai lemt, vai cilvēku karošana sabiedroto pusē Otrajā pasaules karā attaisno jebkurus noziegumus, kas tajā laikā tika pastrādāti. Tas var mest ēnu uz sarkanarmijas tēlu, tāpat var mudināt uzdot jautājumus par citiem iespējamiem sarkanarmiešu noziegumiem. Un ne tikai sarkanarmiešu, bet arī citu Rietumu sabiedroto karaspēku noziegumiem. Un tad ir jautājums, vai tiesa gribēs to darīt?” turpina N. Muižnieks. Lai kāds būs spriedums Kononova lietā, Eiropā tas radīs lielu troksni.

Iespējams, ar Kononova lietu saistīts arī fakts, ka Krievija pēc ilga laika un pretestības piekritusi ratificēt Eiropas Cilvēktiesību hartas 14. protokolu, bez kā smagnējo ECT sistēmu nebija iespējams reformēt. “Eiropas Padomē šo soli no Krievijas ļoti gaidīja, un es nebūtu pārsteigts, ka Krievija par to izšķīrusies, lai Kononova lietas kontekstā tiesu pret sevi noskaņotu labvēlīgāk,” spriež N. Muižnieks.

Propagandas cīņa

Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietas, kas skar vēsturi, “patiesībā ir Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību kārtošana”, uzskata N. Muižnieks. Krievija vēstures karus, ko izvērš ar “tautiešu” kustības palīdzību, turpina arī ECT. Ja lietā skarta vēsture – padomju laiks, tolaik pastrādātie noziegumi vai padomju režīmu pārstāvējušo personu tiesības šodienas Latvijā, Krievija bieži vien iesaistās kā trešā puse vai aktīvi šīs tiesu lietas komentē. Te var minēt Sļivenko lietu, Sisojevas lietu, Ždanokas lietu, Larionova lietu, Tesa lietu, Andrejevas lietu, Ādamsona lietu, tāpat Kononova lietu.

Šajā propagandas cīņā lietā tiek likti gan politiķu un amatpersonu izteikumi, gan tendenciozi raksti presē. Krievu valodā rakstošie mediji V. Kononovu pataisījuši par “lielu varoni”, un vēl nesen viņš no Krievijas vēstniecības Latvijā saņēmis medaļu par godu “uzvaras” 65. gadadienai. “Ārvalstu medijos Krievija runā ar tai draudzīgu tiesnešu un juristu mutēm. Piemēram, Francijas laikrakstā “Le Monde” pat bija liels reklāmas raksts, kas aprakstījis “neticamo prāvu” pret V. Kononovu un to, kā Latvija it kā cenšoties pārrakstīt Otrā pasaules kara rezultātus,” saka N. Muižnieks. Blakusminot, laikraksts komentējis arī ECT priekšsēdētāja Žana Pola Kostas “Latvijas Avīzei” sniegto interviju ar domu: lūk, kā cienījamo tiesnesi Latvijā “spaidījuši”… Propagandas cīņā savu artavu piesviež arī tā sauktais Krievijas Demokrātijas un starptautiskās sadarbības institūts, kura Parīzes filiāli vada vēsturniece Natālija Naročņicka, Ņujorkas – Andraniks Migrajans, bijušais padomju imperiālisma ideologs.

Vēstures kari

Lai gan Baltijas valstis, Polija, Čehija un citas aktīvi virzījušas iniciatīvu par nacisma un komunisma režīma noziegumu pielīdzināšanu, Rietumos pretestība divu vēsturisko ļaunumu koncepcijai joprojām ir stipra. To intervijās man uzsvēruši arī plaši pazīstami rietumvalstu vēsturnieki: Normans Deiviss, Kristofers Bīzlijs (Lielbritānija), Nikolā Verts (Francija). Pēdējo gadu vēstures karos Krievija Rietumu neziņu un neizpratni cenšas nostiprināt ar savu propagandu un noliegt padomju okupāciju.

V. Kononova advokāts Mihails Joffe uzsvēris: šajā lietā viss grozās ap okupāciju, proti – vai Kononovs Latvijā bijis okupants vai ne. ECT mazās tiesu palātas spriedums liecina, ka četri no septiņiem tiesnešiem nekādi nespēja aptvert, ka kara noziegumus spējīgi pastrādāt arī tie, kas karojuši sabiedroto pusē, un ECT skatījumā padomju armija ir tikai un vienīgi Eiropas atbrīvotāja no “brūnā mēra”…

N. Muižnieks, runājot par gaidāmo Lielās palātas spriedumu, uzsver: pētījums liecina, ka ECT vēstures apstākļos iedziļinoties reti un ļoti negribīgi. Ždanokas lieta, kurā ECT Lielā palāta pieņēma Latvijas valstij labvēlīgu lēmumu, šajā ziņā drīzāk esot izņēmums un “tiesas spriedumā kā neapstrīdami fakti pasniegti Latvijas okupācija un aneksija, objektīvi atspoguļota kompartijas loma”. Tāpēc negriboties ticēt, ka ECT Lielā palāta Kononova lietā pieņems spriedumu, kas būs pretrunā ar Ždanokas lietā pieņemto.

***

Uzziņa

Sarkano partizānu V. Kononovu LR Augstākā tiesa 2004. gadā atzina par vainīgu kara noziegumā – deviņu civiliedzīvotāju, tajā skaitā sieviešu, slepkavībā.

V. Kononovs ECT sūdzējās par to, ka Latvijā notiesāts par nodarījumiem, par kuriem izdarīšanas brīdī neesot bijusi paredzēta kriminālatbildība ne nacionālajos, ne starptautiskajos tiesību aktos.

ECT ar vienas balss pārsvaru 2008. gadā lēma V. Kononovam par labu un Latvijas valstij lika V. Kononovam izmaksāt 30 000 eiro kompensāciju. Latvijas valsts spriedumu pārsūdzēja.

ECT Lielā palāta pušu noklausīšanos rīkoja 2009. gada maijā. Lietu iztiesā 20 ECT Lielās palātas tiesneši, ECT Lielās palātas priekšsēdētājs ir ECT prezidents Žans Pols Kosta (Francija). Lietas iztiesāšanā piedalās Grieķijas, Lielbritānijas, Dānijas, Luksemburgas, Moldovas, Vācijas, Somijas un citu valstu tiesneši. ECT joprojām nav paziņojusi Latvijas valstij, kad gaidāms spriedums.

March 27, 2010 - Posted by | kara noziegumi

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: