Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Represijas pret tā sauktajiem „vāciešu atbalstītājiem” Latvijā

Komunistiskā režīma represijas pret tā sauktajiem „vāciešu atbalstītājiem” Latvijā 1944. – 1945.
Ritvars Jansons, Dr.hist. (referāts nolasīts starptautiskajā konferencē „2.pasaules karš un Baltijas valstis” Latvijas Kara muzejā 2010. gada 6.maijā)

Jau Sabiedroto valstu Potsdamas konferencē 1945. gadā pusēm bija viennozīmīga nostāja, ka jāizskata nacistiskās Vācijas valsts amatpersonu un militārpersonu juridiskā atbildība par kara izraisīšanu un kara laikā pastrādātajiem kara noziegumiem.

Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, sekoja Nirnbergas tiesu procesi, kuru rezultātā nacistu kara noziedznieki tika notiesāti. PSRS jau 1944. gadā bija ieinteresēta paplašināt jēdzienu „kara noziedznieks”. Padomju diplomāts Ivans Maiskis 1944. gada 10.janvāra ziņojumā PSRS Tautas komisāru padomes (TKP) priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Vjačeslavam Molotovam piedāvāja ar jēdzienu „kara noziedznieks” apzīmēt ne tikai tās personas, kuras veica noziegumus kaujas laukā vai okupētajos rajonos, bet arī SS, SA, nacistu partijas visa sazarojuma biedrus un plašu loku no militāristu administratīvās vadības. „Kara noziedznieka” jēdziena paplašināšana ļāva Padomju Savienībai attaisnot asiņainās represijas pret savas valsts iedzīvotājiem un iezīmēja centienus izrēķināties arī ar Austrumeiropas valstu politisko eliti. PSRS jau 1944. gadā plānoja pārņemt Austrumeiropu savā kontrolē. Minēto valstu elites apsūdzēšana kolaborācijā ar Vācijas nacistiem kalpoja kā iemesls šīs elites iznīcināt. PSRS Otrā pasaules kara gados centās paplašināt arī „kara noziedznieka” jēdzienu, tajā ietverot arī tā sauktos „vāciešu atbalstītājus”. „Vāciešu atbalstītāji” bija apzīmējums, kuru PSRS pielietoja, lai masveidā represētu iedzīvotājus. Latvijā, kuru bija okupējusi PSRS, situācija represiju pielietošanā pret „kara noziedzniekiem” un „vāciešu atbalstītājiem” atbilda kopējai tendencei Padomju Savienībā. Apzīmējumu „vāciešu atbalstītājs” Latvijā ļoti bieži izmantoja tikai par ieganstu represēšanai. Saskaņā, piemēram, ar 1945. gada 11.janvāra PSRS NKVD pavēli Nr. 0016 Latvijā arestējamo personu kategorijas bija ne tikai vācu spiegi, teroristi, diversanti un Vācijas regulārās armijas militārpersonas, bet arī „vāciešu atbalstītājiem” pieskaitītie. Tie bija:

·        ar kategoriju „dažādu pretinieka organizāciju dalībnieki” apzīmētie,
·        nacistu represīvo un tiesībsargājošo institūciju darbinieki,
·        kara komandanti,
·        bijušo pašvaldību vadītāji,
·        lielāko administratīvo un saimniecisko iestāžu vadītāji,
·        „fašistisko organizāciju dalībnieki” (kuriem praksē pieskaitīja arī bijušos aizsargus, skautus, mazpulkus u.c.),
·        žurnālisti.

Galvenā atšķirība padomju Latvijā, salīdzinot ar Austrumeiropas suverēnajām valstīm, bija tā, ka represējamos drošības iestādes izvēlējās okupācijas apstākļos. Okupētās Latvijas kara noziedzniekus vai tiem mākslīgi pielīdzinātus cilvēkus tiesāja pēc okupētājvalstī spēkā esošā Krievijas Padomju federatīvi sociālistiskās republikas Kriminālkodeksa (KPFSR KK). Austrumeiropas suverēnajās valstīs kara noziedznieku tiesāšanu un vienlaikus izrēķināšanos ar „fašistu atbalstītājiem” veica jaunizveidotās tautas tiesas, izmantojot ārkārtējo likumdošanu. Taču tā bija šo valstu suverēna likumdošana un šo valstu suverēna tiesa. Masu represiju izvēršanai Austrumeiropā 1940. gadu beigās – 1950. gadu sākumā kalpoja dekrēti un likumi par valsts aizsardzību un „demokrātisku iekārtu”. Piemēram, tādi tika pieņemti 1944. un 1946. gadā Polijā, 1945. gadā Bulgārijā, bet Ungārijā 1946. gadā. Šie likumi ,pirmkārt, tika orientēti uz fašisma un kolaboracionisma apspiešanu. Latvijai, kurā līdz pat 1950. gadu vidum notika bruņota pretošanās režīmam, radniecīga situācija bija Polijā. Arī Polijā likumdošana tika vērsta pret spēkiem, kas bruņoti pretojās komunistiskās partijas monopolstāvoklim. 1940. gadu beigās – 1950. gadu sākumā Austrumeiropas suverēnajās valstīs – tāpat kā PSRS pakļautībā esošajā Latvijā, iepriekš minētie likumi tika lietoti pret plašu iedzīvotāju skaitu. Likumi tika pielietoti, lai iedzīvotāji piespiedu kārtā atzītu režīmu varu. Represēšanu suverēnajās Austrumeiropas valstīs veica drošības iestādes, kas tikai sadarbojās ar PSRS drošības iestādēm. Savukārt LPSR drošības iestādes ar likumdošanas palīdzību bija tieši pakļautas PSRS drošības iestādēm. Padomju Savienībā ilgstoši izstrādāto represiju mehānismu drošības iestādes Latvijā ieviesa jau Otrā pasaules kara pēdējos gados – 1944.-1945. gadā. Līdz ar to nekādas atlaides represiju īstenošanā netika pieļautas. Austrumeiropas suverēnajās valstīs izrēķināšanās ar „kara noziedzniekiem” plašāk bija iespējama tikai 1940. gadu beigās – 1950. gadu sākumā, kad PSRS politiskajai vadībai bija plašas iespējas iespaidot galvenās represiju veicējas Austrumeiropas valstīs – drošības iestādes. Tās minētajā laikā bija nostiprinājušas savas politiskās pozīcijas un funkcijas Austrumeiropas valstu politiskajās sistēmās.

Salīdzinot ar suverēnajām Austrumeiropas valstīm, Latvijas PSR situācija bija līdzīga kā PSRS okupētajā Vācijas Austrumu daļā. Tur -balstoties uz KPFSR KK pantiem, no 1945. gada līdz 1950. gadam PSRS drošības iestādes 154 000 vāciešu un 35 000 cittautiešu internēja speciālās nometnēs. No 1945. gada oktobra arestēja un tiesāja 82 000 vāciešus. Daudzus no viņiem aizveda un notiesāja Padomju Savienībā, piespriežot arī nāvessodus. Ir vairākas kopīgas pazīmes par PSRS vēršanos pret Austrumvācijas teritorijā aizturētiem vāciešiem un „vāciešu atbalstītājiem” Latvijā. 1945. gadā PSRS drošības iestāžu veiktā teritorijas „tīrīšana” Latvijā notika, balstoties uz tām pašām pavēlēm, kādas PSRS pielietoja okupētajā Otrā pasaules kara pretinieka – Vācijas teritorijā. Citās PSRS teritorijas daļās nenotika tik pamatīgas vairākkārtējas teritorijas „tīrīšanas” kā 1945. gadā Kurzemē. Latvijā, atšķirībā no pārējās PSRS teritorijas, 1945. gadā civiliedzīvotājus ilgstoši turēja filtrācijas – pārbaudes punktos. 1944.-1945. gadā fronšu aizmugurē represīvais iekšējais karaspēks un represīvās iestādes vērsās pret civiliedzīvotājiem nevis kā pret PSRS pilsoņiem, bet praktiski kā pret okupētas teritorijas iedzīvotājiem. Latvijas reokupācijas rezultātā tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika represēti kā tā sauktie „vāciešu atbalstītāji”. Tāda paša „vāciešu atbalstītāju” represēšana notika arī citās Baltijas padomju republikās. Tā 1944.-1945. gadā Igaunijas PSR tika arestēti 10 000 cilvēki. Viņi tika apsūdzēti par „dzimtenes nodevību” – „vāciešu atbalstīšanu”, dienestu Vācijas armijā, darbošanās nacistu okupācijas perioda pašvaldībās u.tml. Vēlākajos gados no Igaunijas – identiski kā Latvijā, deportēja viņu ģimenes locekļus.

LPSR kopēja iezīme ar Austrumeiropas suverēnajām valstīm bija vēršanās pret veco politisko eliti un iedzīvotājiem, kuri būtu bijuši spējīgi apdraudēt jauno režīmu. Sekojot PSRS piemēram, visu Austrumeiropas valstu pirmās jaunās valdības savos programatiskajos dokumentos iekļāva punktus par fašistu un kolaboracionistu tiesāšanu. Austrumeiropas valstīs jaunie režīmi ne tika tiesāja īstus kara noziedzniekus, bet arī kara noziedznieku un kolaboracionistu tiesāšanu izmantoja politiskās interesēs, lai atbrīvotos no politiskajiem konkurentiem. Izrēķināšanās ar bijušo politisko eliti notika paralēli ar jaunu kadru ielikšanai visos līmeņos. Arī Latvijā vairāki tūkstoši cilvēku tika apsūdzēti un notiesāti pēc KK 58-1a panta „dzimtenes (domāta PSRS) nodevībā” par „vāciešu atbalstīšanu”, kas gan bija tikai iegansts, lai lielāko daļu tā saukto „vāciešu atbalstītāju” pakļautu represijām. LPSR okupācijas režīms atbrīvojās gan no cilvēkiem, kuri bija pastrādājuši reālus kara noziegumus, gan no „buržuāziskajiem nacionālistiem”, kuru atrašanās nacistu okupētajā teritorijā vien jau radīja drošības iestāžu interesi. Apzīmējums „buržuāziskie nacionālisti” tika cieši saistīts ar terminu „vāciešu atbalstītāji”. Represēšana, izmantojot nacionālo pazīmi, LPSR bija atšķirīga no Austrumeiropas suverēnajām valstīm Tur represēšana notika, apsūdzībās galvenokārt izmantojot ideoloģisko faktoru.

Kopumā 1944.-1945.gadā politisku iemeslu dēļ arestēja 18 410 cilvēkus, bet uz filtrācijas nometnēm nosūtīja 58 410 tā sauktos „vāciešu atbalstītājus”. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju mazo skaitu Otrajam pasaules karam beidzoties, tajā represēto „vāciešu atbalstītāju” skaitu var salīdzināt ar Ungārijā represēto kara noziedznieku skaitu. Ungārijā, balstoties uz valdības 1945. gada 25.janvāra lēmumu par tautas tiesvedību, sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas kā kara noziedznieki tika arestēti 22 000 cilvēki, no kuriem 9000 internēja, bet tiesai nodeva 2000. Atbrīvoties no „dzimtenes nodevējiem”- „vāciešu atbalstītājiem” bija ieinteresēta gan PSRS centrālā vara, gan vietējā komunistu elite. Maskavai „buržuāziskie nacionālisti” traucēja ātrāk veikt LPSR sovjetizāciju. Vietējai kompartijas elitei represijas lielā mērā garantēja kadru tīrību republikas administratīvajā un saimnieciskajā pārvaldē un līdz ar to vieglu kadru pārvaldīšanu. Vienīgais LPSR TKP solis „vāciešu atbalstītāju” glābšanā bija Vācijas armijā dienējošo latviešu atgriešana no filtrācijas nometnēm uz Latviju 1946. gadā un viņu atbrīvošana, atbrīvošanas nepieciešamību motivējot ar darbaspēka trūkumu. Pat ja LPSR komunistu vadība būtu gribējusi iejaukties tiesāto vai izsūtīto personu liktenī, PSRS un LPSR drošības iestādes, kuras balstījās uz Vissavienības pavēlēm, direktīvām un KPFSR KK, nedrīkstēja represijas pārtraukt.

Pēc Latvijas reokupācijas 1944.-1945.gadā, atšķirībā no Austrumeiropas suverēnajām valstīm, vecā politiskā elite gandrīz nemaz nebija palikusi. No Latvijas jau 1941. gada 14. jūnijā deportēja 15 424 cilvēkus. Gandrīz visi no viņiem piederēja Latvijas elitei. Neskaitot 1941. gada 14. jūnija deportētos, 1940.-1941. gadā dažādos datumos režīms represēja vēl vismaz 7670 cilvēkus.

1944.-1945. gadā, kad gandrīz visa atlikusī Latvijas politiskā elite bija vai nu iznīcināta vai emigrējusi uz Rietumiem, par komunistisko drošības iestāžu upuriem kļuva 19-45 gadus veci vīrieši – tā sauktie „vāciešu atbalstītāji”, kuri ilgstoši bija atradušies nacistu okupētajā teritorijā. Viņi visbiežāk apsūdzēti par „dzimtenes nodevību”. Secināms, ka okupācijas režīms, izmantojot drošības iestādes, neitralizēja tos Latvijas iedzīvotājus, kuri potenciāli varēja bruņoti pretoties režīmam un līdz ar to traucēt okupācijas varas nostiprināšanos.

Ļoti interesantu tēzi izvirzījusi Latvijas vēsturniece Daina Bleiere, uzdodot jautājumu: vai gadījumā, ja Latvija formāli būtu saglabājusi neatkarību, taču varu būtu pārņēmis komunistisks režīms, Latvijas attīstība un tās sekas būtu atšķirīgas? D. Bleiere uzskata, ka šādā gadījumā pārmaiņas būtu sistēmiskas, neizbēgami saistītas ar liela mēroga represijām (varbūt pat lielākām un nežēlīgākām, nekā piedzīvotās), jo komunistiskā režīma šaurā sociālā bāze provocētu intensīvāku represiju politiku. Maskavas kontrolē  represijas tad īstenotu vietējie komunisti – identiski kā tas bija Austrumeiropas valstīs. Pēc vēsturnieces domām, tās būtu saistītas ar elites iznīcināšanu (par ko liecina visu komunistisko valstu pieredze). Manuprāt, tiešām varētu modelēt – kāda šajā gadījumā būtu bijusi represiju politika Latvijā 1940.gadu beigās – 1950. gadu sākumā. Iespējams, ka komunisti ķertos ne tikai pie bijušajā nacistu okupētajā teritorijā aizturēto „vāciešu atbalstītāju” represēšanas, bet varbūt vēl vairāk būtu notikusi inteliģences represēšana. Taču Otrā pasaules kara gados Sarkanarmijas ieņemtajā Latvijas teritorijā bez PSRS drošības iestāžu darbības vietējie komunisti nopietnu represēšanu nebūtu spējīgi veikt. Latvijā represijas notika, galvenokārt izmantojot PSRS institūcijas un resursus. Jau 1940. gadā darbību uzsākušo LPSR represīvo iestāžu atjaunošana bez ārējās palīdzības – t.sk. jaunu kadru nosūtīšanas uz Latviju no PSRS, nebija iespējama. Līdz ar to var secināt, ka Otrajā pasaules kara gados Latvijā tikai vietējo komunistu veiktās represijas nebūtu apjomīgas un netiktu represēti arī tik daudz tā sauktie „vāciešu atbalstītāji”.

May 11, 2010 - Posted by | 2. pasaules karš, represijas, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: