gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Valsts drošības komiteja un vides aizsardzības kustība Latvijas PSR 1980.gados

Ritvars Jansons

Vides aizsardzības kustība ne tikai kā ekoloģiska kustība, bet arī nevardarbīgās pretošanās forma komunistiskajiem režīmiem, pagājušā gadsimta 80. gados bija  izplatīta vairākās Austrumeiropas valstīs. Arī PSRS okupētajā Latvijas PSR aktīva un masveidīga iedzīvotāju iesaistīšanās sociāli politisku jautājumu risināšanā  1980. gados  sākās ar apkārtējās vides aizsargāšanas akcijām.

Pirmais Latvijas sabiedrības mēģinājums  aizsargāt vidi  notika  tā sauktajā “Hruščova atkušņa” periodā. 1958. gadā cilvēki sāka vākt parakstus sakarā ar paredzēto jaunās Pļaviņu HES celtniecību. Taču iedzīvotāju  iesniegumi  Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), kā arī LPSR Ministru Padomes vadībai atbalstīt Pļaviņu HES alternatīvo projektu  nonāca LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku seifos.  Nākošā plašākā  iestāšanās par apkārtējās vides aizsardzību Latvijā sākās tikai pēc Mihaila Gorbačova “perestroikas” pasludināšanas – 1986. gadā.

Latvijā  vides aizsardzības un ekoloģiskā cīņa bija savijusies ar citu sabiedrības problēmu risināšanu:

1.  Latvijas PSR bija tikai lielā PSRS ekonomiskā un arī militāri  tehnoloģiskā kompleksa sastāvdaļa. Līdz ar to nevardarbīgā cīņa par apkārtējo vidi bija arī cīņa pret PSRS neierobežoto ekonomisko un politisko kundzību Latvijā.

2. Ekoloģijas un vides jautājumu kustība lielā mērā bija saistīta arī ar nacionālajām attiecībām. Jaunu ekonomisku un infrastruktūras objektu celtniecība un veco paplašināšana Latvijā neizbēgami noveda pie jauna darbaspēka iepludināšanas Latvijā. Savukārt latviešu procentuālais īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū noslīdēja no 75,5 līdz 53,7 %. Tādi apsvērumi latviešiem bija 1958. gadā un arī 1986. gadā, kad gaisā virmoja runas par Daugavpils HES būvi.

1986. gadā parakstu vācēju pret Daugavpils HES vēstulēs lasām: ” Biju izmisumā, likās, mūsu tauta pilnīgi zaudējusi nacionālo pašcieņu un jebkādas tiesības Daugavas aizstāvībai. Es arī vācu parakstus par tās saglabāšanu, bet šai izmisīgajā cīņā reizēm bija grūti izturēt”. 1986. gadā,  lai PSRS vara nepārmestu nacionālā momenta akcentēšanu vides aizsardzības aktīvistu cīņā pret Daugavpils HES,  akcijas aizsācēji un organizētāji Dainis Īvāns un Artūrs Snips meklēja un atrada atbalstu arī pie Krievijas, Baltkrievijas publicistiem un zinātniekiem. PSRS industrializācijas aizstāvji parakstu vācējus atklāti sauca par lokālpatriotiem, bet savstarpējās sarunās par nacionālistiem. Arī vēlākajās vides aizsardzības akcijās nacionālais moments vides aktīvistu dokumentos netika akcentēts. Nacionālā jautājuma klātbūtne jūtama vides aktīvistu akcijā pret metro celtniecību Rīgā 1988. gada 27.aprīlī.  Pasākuma dalībnieki vērsās pret potenciālo migrantu ieplūdumu Latvijā. Tieši tādēļ LPSR Valsts drošības komitejā izstrādi pret 1987. gada 28. februārī nodibināto Vides aizsardzības klubu  (VAK)  veica LPSR VDK nodaļa, kuras uzdevumos ietilpa nacionālistu un to grupējumu izstrāde.

LPSR vides aizsardzības kustībā, cīnoties par ekoloģiskiem un vides aizsardzības pasākumiem, tūkstošiem cilvēki iesaistījās politiskā darbībā. Līdz ar to sākās   2 demokrātisku procedūru  –  aptauju, referendumu ieviešana “no apakšas”. Pirmoreiz iedzīvotāji saprata, ka arī viņu domām totalitārajā režīmā ir nozīme. Vides aizsardzības kustība ieguva pret režīmu vērstas nevardarbīgās pretošanās formas. Latvijas PSR nozīmīga bija ekoloģisko jautājumu risināšana dabas piesārņojuma dēļ Ekoloģiskais piesārņojums Latvijā apdraudēja jūru, upes, Sloku (celulozes rūpnīca), Olaini (ķīmiskā rūpnīca), Ventspili (ostas akvatorijs).

Salīdzinot ar 1950. gadu nogali, 1980. gados Latvijas PSR  VDK  vairs nebija galvenā iniciatore vides aizsardzības aktivitāšu apkarošanā. Latvijas Kompartija ļoti labi saprata, ka vides akcijas ļoti ātri var pāraugt plašākās protesta akcijās. Pēc 1986. gada 17.oktobrī laikrakstā “Literatūra un māksla” publicētā D.  Īvāna un A. Snipa raksta “Par Daugavas likteni domājot” un tai sekojošās parakstu vākšanas kampaņas nāca  25. novembra LKP CK aizliegums publicēt diskusijas par Daugavpils HES lietderību. LPSR VDK Daugavas parakstu neitralizēšanas kampaņā iesaistīts netika. Vienīgie zināmie VDK mēģinājumi kontrolēt Daugavas aizstāvjus bija 1987. gada 1.maijā, kad VDK uzmanīja Latvijas un Baltkrievijas studentu laivu braucienu pa Daugavu uz paredzētā Daugavpils HES celšanas vietu. Pēc notikušā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studentus izprašņāja arī vietējās VDK daļas darbinieki. Manuprāt, VDK uzmanību saasināja pasākuma nesankcionētais un neprognozējamais raksturs. Daugavas problēmas apspriešanas un  parakstu vākšanas sapulces notika uzņēmumos un kultūras namos iepriekš paredzētā laikā un ar iepriekš paredzētu darba kārtību. Tur pārspriesto VDK varēja uzzināt ar savu sapulcēs iefiltrēto aģentu,  vai pasākuma norises vietā strādājošo uzticamības  personu palīdzību. Studenti bez nesankcionētām krastu sakopšanas talkām bija paredzējuši arī nesankcionētu un neprognozējamu. 1. maija mītiņu HES celtniecības vietā. Par LKP pavēli Valsts drošības komitejai ziņu nav. Iespējams, ka tas bija telefonisks rīkojums.

Salīdzinot ar Ņikitas Hruščova valdīšanas posmu, 1970.-1980. gados LKP pavēļu devējas loma Valsts drošības komitejai ne vienmēr dokumentos saskatāma skaidri. LKP pavēlēs VDK izpaudās ne tikai kā rīkojumi rūpēties par sociālistiskās likumības ievērošanu, bet arī kā partijas ideoloģiskie uzdevumi. Ar saviem lēmumiem LKP ne vienmēr deva tiešus rīkojumus, bet arī veidoja idejiski un psiholoģiski labvēlīgu fonu VDK orientēšanai uz politiskām represijām. LKP un VDK kontroli, kā arī  izlases veida
represijas, veica arī pret VAK. Tajā 1989. gadā darbojās 4000 oficiālo biedru. Taču VAK akcijās 1988.gadā iesaistījās tūkstošiem cilvēku, kas nebija kluba biedri. 1987. gadā VAK iesaistījās arī kustībā pret Daugavpils HES celtniecību, kura tika apturēta ar PSRS Ministru Padomes lēmumu.

VAK galvenais uzdevums bija  kopējā darbībā  apvienot  cilvēkus, kuriem rūpēja ekoloģijas, visa veida kultūras pieminekļu un cilvēcisku attiecību aizsardzība, glābšana un kopšana. Lai piesaistītu cilvēkus ekoloģisku jautājumu risināšanai, VAK rīkoja pasākumus un mītiņus dažādās Latvijas vietās (Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un Olainē). Sekoja varas pretdarbība. Oficiālā un vienīgā LPSR informācijas aģentūra LATINFORM 1987. gadā aizliedza masu informācijas līdzekļiem publicēt informāciju par notikušajiem
mītiņiem un VAK darbību.

1987. gadā sākās klusējošās demonstrācijas  –  ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Latvijai būtiskās atceres dienās, kuras nebija pieņemamas varai. Tajos  piedalījās arī VAK. LPSR VDK pirms pasākumiem un pasākumu laikā cilvēkus aizturēja izlases veidā  –  atsijājot tikai aktīvākos un varai kaitīgākos. Pēc 1941. gada 14.jūnija staļinisma perioda represiju piemiņas brīža LKP CK 1.sekretārs Boriss Pugo norādīja, ka partijas un tiesībsargājošo iestāžu veiktie pasākumi nodrošinājuši sabiedrisko kārtību un novērsuši provokatīvas darbības. Partijas komitejas cīnoties, lai atmaskotu Rietumu ideoloģiskās diversijas ietekmi Latvijā. 1987. gada 23. augusta mītiņa pieminot Molotova
–  Ribentropa paktu VDK un milicija aizturēja vismaz 160 cilvēkus, tajā skaitā VAK prezidenta vietnieku Valdi Turīnu ar plakātu ”Izstāstīsim visu patiesību par Staļina noziegumiem”. VDK savā dokumentācijā norādīja, ka šāds plakāts var izprovocēt atsevišķi negatīvi noskaņotu personu pretsabiedriskas darbības.  Kā norādīja B.Pugo  – „Kompetentie orgāni veic operatīvus pasākumus pretlikumīgo darbību atklāšanai. Ar atklātajām personām veic profilaktisko un audzināšanas darbu.” Ar profilakses pārrunām VDK saprata cilvēka oficiālas brīdināšanas un audzināšanas pasākumu.

LKP un LPSR VDK represijas mēģināja veikt arī 1988. gadā. Lai nepieļautu varas nesankcionētu mītiņu pie Brīvības pieminekļa 1988. gada 25. martā, VDK jau pirms mītiņa profilakses dēļ aizturēja V. Turīnu un VAK izdevuma „Staburags” redaktoru Aivaru Jakoviču.  Jāpiezīmē, ka iepriekš minētie piemiņas pasākumi nebija VAK organizēti, bet tajā piedalījās vides aktīvisti.

Varas iestādes baidījās  arī  no VAK pasākumiem, jo tie piesaistīja simtiem un tūkstošiem cilvēku, veicinot viņu uzskatu radikalizāciju. Pret vides degradēšanu  un pieminekļu postīšanu vērstos mītiņus neļāva rīkot, vai arī mēģināja pārcelt uz nomaļākām vietām. Tā, piemēram, 1988. gada 27 .aprīļa mītiņš pret metro celtniecību Rīgā tika paredzēts Esplanādē, taču Rīgas Izpildu  komiteja to pārcēla uz Arkādijas parku. No tā aredzētais pasākums gan nezaudēja. Ap 10 000 vides aktīvistu organizētā gājienā uz parku devās cauri Vecrīgai tā tikai vēl vairāk piesaistot uzmanību. Iespaidīgā akcija piesaistīja sabiedrības uzmanību un sākās plaša sabiedriskā diskusija par metro celtniecību, kas beidzās ar vides aktīvistu uzvaru.

1988. gada 14.jūnija VAK rīkotajā mītiņā un demonstrācijā staļinisma upuru piemiņai Rīgā jau piedalījās ap 100 000 cilvēku. Tas liecināja, ka nevardarbīgās pretošanās izpausmes, kurās 1987. gadā piedalījās tikai simtiem cilvēku sāka iegūt masveidīgu raksturu. Arī pēc minētā mītiņa LKP domas, ka jāpielieto izlases veida represijas nemainījās. 1988. gada 18. jūnija plēnumā LKP CK ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs uzsvēra:”.. ja ir tādi likumpārkāpēji kā bija šajā mītiņā.., tad noteikti jāsauc pie atbildības.”

Latvijā dokumentu skaits par VDK darbību pret Vides aizsardzības klubu ir maz. Tomēr zināmas tendences par VDK interesējošām jomām vides kustībā var iegūt no SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā  esošās  LPSR VDK Automātiskās pretizlūkošanas informatīvā nodrošinājuma sistēmas „Delta Latvija”. Tajā ir  informācija par 60 000 personām, kuru  izstrādi  –  kontrolēšanu un izspiegošanu veica LPSR VDK. Par novērotajām personām datu bāzē atrodas VDK aģentu ziņojumu kopsavilkumi. No
datu bāzes var uzzināt, kādus pasākumus VDK pret izstrādājamo veica. LPSR Valsts drošības komitejā izstrādi pret VAK veica LPSR VDK 5. (ideoloģiskās pretizlūkošanas) daļas 3.nodaļa. Tās uzdevumos ietilpa nacionālistu un to grupējumu – VAK, organizāciju ”Helsinki-86”, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības u.c. kontrole. Tā kā LKP un VDK uzskatīja, ka minēto organizāciju akcijas ietekmē no Rietumvalstīm ieplūstošā ideoloģiskā diversija, VDK ideoloģiskās pretizlūkošanas nodaļas uzdevums bija minēto diversiju nepieļaut.  No VDK aģentu ziņojumu kopsavilkumiem redzams, ka VDK ļoti labi bija informēta par VAK plānotajiem un jau notikušajiem pasākumiem.

VDK pastiprināti interesēja 1988.gada 16.jūlijā Mežaparkā VAK organizētā Latvijas valsts karoga reabilitācijas akcija, pirms un pēc tās notikušie  nesankcionētie gājieni ar Baltijas valstu nacionālajiem karogiem no Esplanādes līdz Mežaparkam un no Mežaparka līdz Brīvības piemineklim.

Par VAK došanos uz režīma organizēto atbildes gājienu – padomju varas atbalsta mītiņu 1988. gada 21.jūlijā, VDK ar aģentu palīdzību informāciju ievāca jau pirms tā. VDK interesēja vai VAK neplāno izjaukt padomju mītiņu. Kā liecina aģenta ziņojuma atreferējums, VAK sapulcē tika izskatīti vairāki varianti kā reaģēt uz mītiņu  –  no dezorganizēšanas līdz ignorēšanai. Uzvarēja  viedoklis, ka uz mītiņu VAK jādodas atsevišķā gājienā ar nacionālo karogu un jāmēģina ietekmēt mītiņu VAK labvēlīgā virzienā. Tā arī notika. Aģentūra tika iefiltrēta arī 1988. gada 29. novembrī Maskavā Latvijas neformālo organizāciju organizētajā demonstrācijā Sarkanā laukuma rajonā.
Minētajā akcijā, kura akcentēja Baltijas okupāciju un prasīja Latvijas suverenitāti, piedalījās arī VAK pārstāvji. VDK savai tālākai darbībai sastādīja to Latvijas iedzīvotāju sarakstu, kuri bija piedalījušies mītiņā.

Lielu VDK interesi izraisīja arī 1988.gada vasaras aktivitātes, lai nodibinātu Neformālo Tautas fronti (NTF). NTF iniciators bija V.Turīns. VDK  bija pietiekoša informācija par NTF jau pirms tās dibināšanas. No aģentu ziņojumiem izriet, ka V.Turīns NTF darbību vēlas redzēt radikālu. Tāpat sīki atainota NTF dibināšanas sapulce 1988. gada 10.septembrī un pirms tam tajā paša vietā 17. augustā notikušā NTF sagatavošanas sapulce Mežaparkā. VDK interpretēja, ka NTF radusies pēc VDK iniciatīvas. Tāpat VDK failos palikusi arī Eduarda  Berklava 1988. gada jūlija izteikumi par cerību konsolidēt grupu “Helsinki –86″VAK, LNNK un nākotnē topošo Tautas Fronti.

Svarīga VAK darbības joma, uz kuru VDK vērsa savu aģentu uzmanību, bija arī VAK kontakti ar latviešu trimdas organizācijā un ārzemniekiem Latvijā. Tas arī saprotams, jo VDK trimdas organizācijas uzskatīja par Rietumvalstu izlūkdienestu uzdevumu izpildītājām, bet trimdas tautiešus kā ideoloģiskās diversijas nesējus Latvijā. VDK fiksēja, ka 1988. gadā Bonnā 8.pasaules  latviešu  jauniešu kongresa sagatavošanas komitejas sapulcē izteikta doma, ka, ka VAK darbība Latvijā pārmaiņas vērš uz labo pusi un ka kongresā 1989. gada pavasarī Somijā tiks apspriesti arī ekoloģiski jautājumi. Tāpat VDK uzticamības persona ziņoja, ka 1989. gada martā  Eiropas latviešu jaunatnes
apvienības (ELJA) Skandināvijas nodaļa vēlas iesaistīties organizēšanas darbā, lai Latvijā izveidotos neatkarīga jaunatnes organizācija, kurā apvienotos LTF, VAK un LNNK pārstāvji. Minētā organizācija savu darbību koordinētu ar ELJU. VDK arī vāca informāciju kā ELJAs Skandināvijas nodaļa vāca ziedojumus, lai jaunieši no Latvijas dotos uz 8. latviešu jauniešu kongresu Somijā. Būtu pētāma VDK loma, šādas apvienošanās novēršanā. Tāpat daudzi ziņojumi vēsta par trimdas latviešu kontaktiem ar VAK biedriem vai to uzstāšanos VAK sapulcēs uz kurām viņus aicinājis VAK prezidents Arvīds Ulme.

Treškārt, VDK darbinieki vērsās pret aktīvākajiem VAK biedriem, viņus pastiprināti kontrolēja arī VDK aģenti. Visvairāk ziņojumi ir par V.Turīnu. VDK Rīgas daļa viņu mēģinājusi profilaktēt. Kā liecina dokuments, VDK V. Turīnu izspiegojusi vēl pat 1988.gada oktobrī, kad jau bija zināms viņa piespiedu izbraukšanas datums no PSRS –1988. gada 6.oktobris.

VAK Valsts drošības komitejas uzmanības lokā bija pastāvīgi. Ja salīdzina VDK darbību pret VAK un Latvijas tautas fronti (LTF), spriežot pēc ziņojumu skaita, par VAK dalībniekiem  ir daudz vairāk ziņojumu. Tautas fronti izstrādāja cita LPSR VDK pretizlūkošanas daļas  -2 nodaļa. Minētā nodaļa izstrādāja arī radošo inteliģenci. VDK uzskatīja, ka Tautas frontē ir liels skaits komunistiskās partijas biedru, un līdz ar to arī viņi nodrošina LTF kontroli. Tādēļ VDK Tautas Fronte interesēja nevis kā organizācija, bet tikai atsevišķi tās biedri. Vides aizsardzības klubā kompartijas ietekme bija minimāla. Līdz ar to bija nepieciešama stingra VDK kontrole.

Ja VAK salīdzina ar organizāciju “Helsinki-86”,  helsinkieši tika intensīvāk izstrādāti un profilaktēti pirms pasākumiem, biežāk liedzot organizācijas dalībniekiem iespēju piedalīties pašu organizētos pasākumos.

Ja jāatbild uz jautājumu  –  kurš uzvarēja kuru? VDK vai 1980.gadu vides aizsardzības kustība? Skaidrs, ka  vēsturē  kā  uzvarētāji ieies vides aizsardzības kustība, VAK. VDK bija informācija par vides kustībā notiekošo. Taču perestroikas apstākļos pret vides aktīvistiem, kuri izmantoja atklātības laikam atbilstošus lozungus un pamatotus  ekoloģiskus un vides saudzēšanas argumentus, kriminālvajāšanu uzsākt nevarēja. Līdz ar to VDK darbībai pret vides aktīvistiem pamatā bija tikai informācijas iegūšanas, nevis procesus ietekmējošs raksturs. Vides aizsardzības kustībā ne tikai kā cīņa par apkārtējās dabas tīrību, bet arī  kā  nevardarbīgas pretošanās forma politiskajos procesos iesaistīja tūkstošiem cilvēku. Cilvēki, kuri sāka savas domas izteikt vides aizsardzības pasākumos, vēlāk iesaistījās arī politiskās aktivitātēs. Tās skaidri definēja Latvijas valstiskuma nepieciešamību.  Minētā kustība līdz ar to sekmēja Latvijas Republikas atjaunošanu nevardarbīgā ceļā.

May 16, 2010 - Posted by | Vēsture

1 Comment »

  1. malacis Ritvars

    Comment by lelde | December 8, 2010 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: