Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Dombrovskis un Ronis grib aizliegt svinēt Rīgas atbrīvošanas dienu; dusmīgs arī Zurofs

Goda sardze pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 1941. gada jūlijs. Foto: No Latvijas Kara muzeja krājuma

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/26140-dombrovskis-un-ronis-grib-aizliegt-svinet-rigas-atbrivosanas-dienu-dusmigs-ari-zurofs.htm

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis ir neizpratnē un satraukti par Administratīvās rajona tiesas vakar pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas Domes lēmums neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

Ministru prezidents un ārlietu ministrs kopīgā paziņojumā masu medijiem pauž neizpratni un satraukumu par Administratīvās rajona tiesas vakar pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas domes lēmums neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā. uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā Pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu un mūsu valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu.

“Nacismam nav attaisnojuma, tā noziegumi pret cilvēci ir sāpīgi vēl šodien. Hitlera un Staļina uzskatu propagandēšana ir pazemojoša mūsu tautai un valstij. Latvijas valdība respektē Satversmē garantētās cilvēktiesības un Tiesas neatkarību, taču vārda brīvība nevar attiekties uz nacisma propagandu. Provokatoriem un kolaboracionistiem vienmēr jāsaņem adekvāts sods. Esam pārliecināti, ka šādu nostāju atbalsta arī visas Latvijas politiskās partijas,” kopīgā paziņojumā norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis.

Arī Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs nosodījis Latvijas tiesas lēmumu ļaut Rīgā pieminēt nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

“Svinēt nacistu iebrukuma Rīgā gadadienu 1.jūlijā nozīmē svinēt visu nacistu upuru Latvijā masu slepkavību, galvenokārt ebreju, bet arī komunistu, čigānu un garīgi slimo,” teikts Zurofa paziņojumā.

nra.lv jau ziņoja, ka ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa vakar apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori aplēsuši, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēki.

Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.


Ušakovs norīko pārtraukt pasākumu, ja “slavinās nacismu vai ņirgāsies par kara upuriem”

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pabriks-nacistu-armijas-iesolosana-riga-nav-jasvin

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) devis rīkojumu pašvaldības policijai pārtraukt rītdienas pasākumu, ja tā laikā notiks nacisma slavināšana – “kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem”.

“Vārda brīvības ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu,” uzsvēris mērs.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece BNS norādījusi, ka nav informācija par iespējamām provokācijām un nekārtībām. Ja tādas izcelsies, likumsargi tikšot ar tām galā. Mūrniece sacīja, ka tiesas spriedumus nav pieņemts komentēt. Savas domas ministre paturēšot pie sevis.

Administratīvā rajona tiesa otrdien apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā. Tādējādi 1.jūlijā notiks gājiens no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Gājienā varētu iet 30 cilvēki.

Neizpratni par tiesas lēmumu paudis premjers Valdis Dombrovskis, kurš uzsvēris, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu. Arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (SCP) uzskata, ka atļauja 1.jūlijā ar gājienu atzīmēt nacistu armijas nākšanu Rīgā, ir politiska kļūda. Viņš aicinājis Rīgas domi to pārsūdzēt augstākā instancē, lai radītu precedentu.

“Tas ir politiski un morāli netaisnīgs un nepareizs lēmums, kas Latvijas valstij un tās starptautiskajam prestižam maksās ļoti dārgi. 1941. gada 1.jūlijā Rīgā vienu okupāciju nomainīja otra okupācija, kurai nebija nekāda vēlme atjaunot Latvijas valstiskumu. Tieši otrādi, nacistiskās okupācijas rezultātā jau pirmajos mēnešos tikai nogalināti vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī mans vectēvs,” pauž bijušais ministrs.

Viņš norāda, ka tālākajā okupācijas periodā tika nogalināti gandrīz visi Latvijā palikušie ebreju tautības Latvijas pilsoņi. “4.jūlijā Latvija pieminēs šos upurus, Latvijā viesosies arī Izraēlas ārlietu ministrs Libermans. Ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, 1.jūlija pasākums ir jāuzskata par politisko provokāciju, kas aizkar ne tikai daudzu Latvijas pilsoņu cieņu un jūtas, bet ir kaitniecisks un provokatīvs attiecībā pret Latvijas nacionālajām interesēm,” uzsver A.Pabriks.

Rīgas domes izpilddirektors J.Radzevičs vērtē, ka A.Pabrika sašutums par gājienu nācis pārāk vēlu. “Reakcija ir novēlota, vajadzēja nākt klajā ar šo viedokli, kad vēl nebija tiesas sprieduma,” uzskata J.Radzevičs. Tā kā pasākums notiek jau rīt, viņš neredz nekādu “pievienoto vērtību’ pārsūdzībai. Vai mums ir vajadzīgs spriedums pēc gada, viņš atsaucas uz pērn pārsūdzēto aizliegumu 16.marta pasākumiem.

Savu sašutumu par tiesas lēmumu paudis arī Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs. “Svinēt nacistu iebrukuma Rīgā gadadienu 1.jūlijā nozīmē svinēt visu nacistu upuru Latvijā masu slepkavību, galvenokārt ebreju, bet arī komunistu, čigānu un garīgi slimo,” teikts Zurofa paziņojumā.

Iespējamas nekārtības vācu armijas piemiņas gājienā; IeM vēlas tā aizliegšanu

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/336838-iespejamas_nekartibas_vacu_armijas_pieminas_gajiena_iem_velas_ta_aizliegsanu

Tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir ziņas par iespējamām provokācijām ceturtdien plānotajā gājienā par godu vācu armijas ienākšanai Rīgā, tādēļ Iekšlietu ministrija uzskata, ka Rīgas domei gājienu nevajadzētu pieļaut, neraugoties uz tiesas lēmumu. Tā sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Pievienots gājiena organizētāja viedoklis

Mūrniece pastāstīja, ka ministrija pieprasa Rīgas domei izvērtēt tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju un jaunatklātos faktus un aizliegt pasākumu.

Likumsargi saņēmuši iedzīvotāju iesniegumus par to, ka gājiena laikā iespējamas provokācijas.

“Mēs pēc būtības uzskatām, ka tas ir naidu kurinošs pasākums, un Drošības policija šo informāciju ir nodevusi Rīgas domei”.

Uzskata, ka fakti ir nopietni, lai aizliegtu gājienu

Lai arī tiesas spriedums bija labvēlīgs gājiena organizatoriem, Mūrniece uzskata, ka jaunatklātie fakti ir pietiekami nopietni un situācija tagad ir citāda. Kas ir jaunatklātie fakti un kādas provokācijas iespējamas, ministre nekomentēja.

Ja pašvaldība neaizliegs gājienu, likumsargiem ir plāns, kā nodrošināt sabiedrisko kārtību.

Tikmēr Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”) devis rīkojumu Rīgas pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt 1.jūlijā notiekošo gājienu, ja tā laikā notiks nacisma slavināšana.

Pasākums būs jāpārtrauc, ja tā laikā būs “kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem”, norādīts paziņojumā presei.

“Vārda brīvība ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu. Šo pasākumu Rīgas pašvaldība bija aizliegusi jau sākotnēji un mūsu pozīcija nav mainījusies,” uzsvēris Ušakovs.

Neizpratni par tiesas lēmumu atļaut šī gājiena rīkošanu šodien kopīgā pazinojumā pauda arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministrs Aivis Ronis.

Gājiena rīkotājs izbrīnīts par radušos ažiotāžu

Savukārt Uldis Freimanis, kurš pieteicis gājienu, atzīmējot vācu armijas ienākšanas Rīgā 69.gadadienu, ir pārsteigts par radušos ažiotāžu tā sakarā, taču nacismu slavināt negatavojas.

Freimanis  sacīja, ka gājienu neatcels, neskatoties uz premjera un ārlietu ministra, kā arī tiesībsargājošo institūciju izteikumiem. Gājienā plānojuši doties Gustava Celmiņa centra jeb tā dēvēto pērkoņkrustiešu pārstāvji, kā arī vairāki nacionāli noskaņoti pensionāri.

Gājiena organizators uzsvēra, ka ar nacisma slavināšanu neviens nodarboties negatavojas. Gājiena laikā iecerēts godināt latviešus, kuri Otrā pasaules kara laikā iesaukti un cīnījušies vācu armijas rindās, kā arī nacionālos partizānus.

“Vai šie izteikumi nozīmē, ka mēs nedrīkstam godināt tos latviešus, kas bijuši iesaukti vācu armijā vai nacionālos partizānus? Kur te kāda nacisma slavināšana?” vaicāja Freimanis.

Viņš arī pastāstīja, ka gājienam sagatavotajos plakātos aicināts latviešu skolās mācīt latviešu vēsturi, pārtraukt jebkādas diskusijas par Dudajeva gatves pārdēvēšanu, kā arī pārmetumi Rīgas domes vadībai.

Portāls TVNET jau vēstīja, ka Administratīvā rajona tiesa 29.jūnijā apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.

Zatlers par gājienu ceturtdien: tā ir valsts neatkarības zaimošana

«Apollo», redakcija@apollo.lv  30. jūnijs (2010)

Plānoto akciju, kuras mērķis ir atzīmēt nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu Latvijas galvaspilsētā 1941.gada 1.jūlijā, informē Valsts prezidenta Preses dienestā.

Valsts prezidents uzskata, ka šāda provokatīva pasākuma rīkošana pie Latvijas valstiskuma simbola – Brīvības pieminekļa – ir valsts neatkarības zaimošana.

Zatlers aicina visus Latvijas iedzīvotājus būt atbildīgiem un neizmantot sarežģītās un smagās Latvijas 20.gadsimta vēstures atsevišķas epizodes politiskiem mērķiem vai  Latvijas tautu šķeļošām provokācijām. Viņš norāda, ka ar cieņu ir jāizturas pret traģisko valsts un tautas vēsturi un nav pieļaujamas aktivitātes, kas sanaido Latvijas sabiedrību.

«1941.gada 1.jūlijs nav Rīgas  atbrīvošanas diena. Šajā dienā netika atjaunota Latvijas neatkarība, tieši pretēji, sākās laika posms, kas atnesa lielu postu mūsu valstij un bija saistīts ar dažādu Latvijā dzīvojošo tautību cilvēku iznīcināšanu. Latvijas teritorijā tika īstenots viens no briesmīgākajiem noziegumiem pret cilvēci – holokausts –, kā rezultāta iznīcināja gandrīz visu Latvijas ebreju kopienu. Nacistu režīms izveidoja  koncentrācijas nometnes un īstenoja plašas represijas pret civiliedzīvotājiem. Šajā periodā notika Latvijas valstiskuma pazemošana un tās saimnieciskā izlaupīšana,» teikts prezidenta paziņojumā.

June 30, 2010 - Posted by | 2. pasaules karš, Okupācija, piemiņa, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: