gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Deputāti rosina centralizēt politiski represētā statusa piešķiršanu

Lai novērstu gadījumus, kad represētās personas statuss tiek piešķirts nepamatoti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien vienojās rosināt šo funkciju centralizēt, informē Saeimas Preses dienests.

“Šobrīd lēmumus par politiski represētas personas statusa piešķiršanu pieņem attiecīgā novada šim nolūkam izveidota komisija. Kopumā šī statusa pieprasījumu nav daudz – ir novadi, kur tiek iesniegti tikai daži pieteikumi gadā. Nereti pašvaldībās trūkst pieredzējušu darbinieku, kuri varētu pareizi piemērot likumu. Līdz ar to mēs spriedām par iespēju izveidot vienu centralizētu komisiju, kas vērtētu statusa pieprasījumus,” informē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (“Vienotība”).

Lai noteiktu atbildīgo ministriju un precizētu statusa noteikšanas kārtību, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai divu nedēļu laikā komisijai jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, nolēma komisija.

Deputāti noskaidroja, ka Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem ir problemātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā 109 pašvaldībās, kā nosaka likums. Tādēļ centralizētas komisijas izveide uzlabotu statusa piešķiršanas procedūru un samazinātu gadījumu skaitu, kad statuss tiek piešķirts nepamatoti.

Politiski represētās personas statusu 2010.gadā jau ir ieguvušas aptuveni 80 personas. Latvijas Ģenerālprokuratūra ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad šis statuss piešķirts nepamatoti. Circene uzsver: “Politiski represētajām personām tiek garantētas dažādas priekšrocības, kas tiek segtas no valsts budžeta. Tieši tādēļ ir būtiski nodrošināt kvalitatīvu procedūru.”

Deputāti pauda pārliecību, ka Iekšlietu ministrija vai Tieslietu ministrija ir tās, kuras potenciāli varētu pārņemt no pašvaldībām lēmumu pieņemšanas funkciju. Deputāti uzsvēra, ka sistēmas sakārtošana jāveic, nepieprasot papildu budžeta līdzekļus.

November 30, 2010 Posted by | REPRESĒTIE, Vēsture | Leave a comment

Vēsture iedarbīgāka par tankiem

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=89626

Kas runāts starptautiskā vēsturnieku konferencē Maskavā

“Es tur nesaņēmu pārmetumus, ka mēs Latvijā “revidētu” vēsturi,” pēc atgriešanās no Maskavā organizētās starptautiskās vēsturnieku konferences uzsvēra Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos, profesors Antonijs Zunda.

Latvijas Universitātes profesors pārstāvēja Latvijas akadēmiskās aprindas konferencē “Vēsture, vēsturnieki un mūsdienu sabiedrība: savstarpējās sapratnes meklējumos”.

Pasākumu, kurā piedalījās vēsturnieki ne tikai no Krievijas, bet arī no Itālijas, Lielbritānijas, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Igaunijas, Kazahstānas, Moldovas, Ukrainas, pēc Zundas vārdiem, nav ietekmējusi Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas bēdīgi slavenā komisija, kuru izveidoja pagājušā gada pavasarī ar uzdevumu pretdarboties it kā Krieviju nomelnojošām vēstures “falsifikācijām”. “Neviens no autoritatīvajiem krievu vēsturniekiem to pat nepieminēja un uz to neatsaucās. Neoficiālās sarunās dzirdēju, ka šī komisija nefunkcionē un atzīta par kļūdu,” norādīja vēsturnieks.

Pēc referāta “Otrā pasaules kara vēstures pētniecība Latvijā 1990 – 2010” krievu vēsturnieki Antonijam Zundam jautājuši par latviešu leģiona vērtējumu, uz ko atbildēts, ka leģions karojis Austrumu frontē pret padomju armiju, taču nav bijis brīvprātīgo vienība: “Teicu, ka vārds “brīvprātīgo” leģionam bija tikai piekabināts. To apstiprina arī 1943. gada 24. jūlija PSRS valsts drošības komisāra Vsevoloda Merkulova ziņojums Latvijas kompartijas 1. sekretāram Jānim Kalnbērziņam, kurā teikts, ka Latvijā sākts veidot latviešu brīvprātīgo SS leģionu, bet tas tiek veidots mobilizācijas ceļā. Tikai kādus 10 – 15% leģionā varēja uzskatīt par brīvprātīgajiem. Tāpat uzsvēru, ka leģions, neskatoties uz oficiālo nosaukumu, nav saistāms ar SS, jo neviens no karavīriem vai virsniekiem nebija nacistu partijas biedrs. Nosaukuma mākslīgumu 1950. gadā apstiprināja arī ASV Pārvietoto personu komisija.”

Iebildumus pret tēzi, ka leģions nav iejaukts noziegumos pret cilvēci un nepiedalījās soda ekspedīcijās, cēlis bijušais Krievijas vēstniecības Rīgā darbinieks, tagad viens no fonda “Istoričeskaja pamjatj” (“Vēsturiskā atmiņa” – krievu val.) vadītājiem Vladimirs Simindejs. Zunda norādījis, ka nevajag jaukt leģionu ar policijas bataljoniem.

Tikmēr Krievijas Vispārējās vēstures institūta direktors, akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans atzinis, ka Krievijā par vienu un to pašu jautājumu, kaut vai Staļina novērtējumu, pastāv diametrāli pretēji viedokļi. Līdz ar to Krievijas sabiedrībā nepastāv konsenss pat par ļoti svarīgiem vēstures notikumiem. Tikmēr Krievijas masu informācijas līdzekļos, īpaši televīzijā, profesionālu vēsturnieku spriedumi izskanot ļoti reti. Sensāciju vārdā sabiedrībā tiek radīti mīti, kurus akadēmiskam vēsturniekam ļoti grūti atspēkot.

Vairāki runātāji konferencē uzsvēruši, ka vēsture XXI gadsimtā kļuvusi par svarīgu katras nācijas identitātes nesēju. “Viens no dalībniekiem pat teica, ka šajā gadsimtā vēsture spēlē vēl lielāku lomu par ieroču spēku, jo ar vēstures palīdzību var veidot sabiedrības viedokli,” sacīja Zunda. No tāda viedokļa Latvijas vadošo vēsturnieku nodoms nākamā gada vasarā sasaukt Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu ir ļoti savlaicīgs.

A. Zunda atturīgi komentēja jau labu laiku cirkulējušās runas, ka diplomātisko attiecību uzlabošanas vārdā varētu tikt veidota Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisija un tas varētu būt viens no sarunu tematiem gaidāmajā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītē Maskavā. “Ja vēstures problemātika tiks iekļauta abu prezidentu sarunu dienaskārtībā, tad skaidri tas būs zināms droši vien tikai pēc vizītes,” viņš izteicās. Krievija jau agrāk iedibinājusi valstiska līmeņa oficiālas divpusējās komisijas vēsturisko pretrunu nogludināšanai ar Vāciju, Poliju, Ukrainu, Rumāniju un dažām citām valstīm. Vēsturnieku aprindās komisiju lietderība tiek vērtēta dažādi. No vienas puses, valda uzskats, ka Krievija tās cenšas izmantot vien savās interesēs, no otras – Latvijas vēsturniekus tāda institūcija vilina ar iespējamo Krievijas arhīvu durvju plašāku pavēršanos.

November 29, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, Leģions, Vēsture | Leave a comment

Kononova advokāts ķeras pie salmiņa

Kononova advokāts ķeras pie salmiņa

Aizstāvība esot atradusi jaunus dokumentus Krievijas arhīvos

Sarkanā partizāna Vasilija Kononova advokāts Mihails Joffe Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) nosūtījis lūgumu lietu “Kononovs pret Latviju” pārskatīt “sakarā ar jauniem apstākļiem, kādi tajā atklājušies”. Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās organizācijās Inga Reine par to izteica izbrīnu: ECT vēsturē nav bijis neviena gadījuma, kad tiesa būtu lēmusi atkārtoti izskatīt lietu, pamatojoties uz šādu formulējumu.

“Jauns pavērsiens” – vien vēstule ECT

Krievu valodā iznākošā prese M. Joffes ECT nosūtīto lūgumu pārskatīt V. Kononova lietu traktējusi “kā jaunu pavērsienu Kononova lietā”. Atgādināšu, ka šā gada maijā ECT Lielā palāta 17 tiesnešu sastāvā publiskoja spriedumu, atzīstot, ka Latvijas valsts nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, par kara noziegumiem sodot sarkano partizānu Vasiliju Kononovu. ECT Lielā palāta, noraidot ECT 2008. gada spriedumu, kura caurviju motīvs ir “Uzvarētājus netiesā!”, konstatējusi, ka 1944. gadā V. Kononovs izdarījis kara noziegumu, brutāli izrēķinoties ar iedzīvotājiem, kas neizrādīja pretestību.

“Vai gan par “jaunu pavērsienu” lietā var uzskatīt to, ka kāds ir aizgājis uz pastu un tiesai nosūtījis vēstuli?” vaicā Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Inga Reine. “Tas, ka ECT saņēmusi kādu lūgumu lietu pārskatīt, nebūt nenozīmē, ka tiesa pieņems šādu lēmumu,” sacīja I. Reine. ECT ik dienu saņemot vairākus tūkstošus dažādu lūgumu. Ja tiesa sliektos pieņemt lēmumu par Kononova lietas atkārtotu izskatīšanu, tad, visdrīzāk, Latvijas pusei lūgtu komentārus, turpina I. Reine. Bet tas līdz šim neesot noticis. Savukārt M. Joffe izteicies, ka ECT lēmumu, vai tā pieņems lietu atkārtotai izskatīšanai, varētu uzzināt aptuveni 2 – 3 mēnešu laikā. Jāpiebilst, ka pēc ECT Lielās palātas sprieduma V. Kononova lietā Krievijas Ārlietu ministrija izdeva paziņojumu, kurā nosodījusi šo “bīstamo precedentu”.

Atslepenoti dokumenti?

Lai gan ECT Lielās palātas spriedums tika dēvēts par galīgu un negrozāmu, M. Joffe pēc tā pasludināšanas drīz vien runāja par iespējām to pārskatīt, ja vien atklātos kādi “būtiski apstākļi”, kas nav bijuši zināmi sprieduma taisīšanas brīdī. Tagad no M. Joffes intervijām krievu presei uzzinām, kādi, pēc viņa domām, tie esot. Krievijas oficiālā ziņu aģentūra “Regnum” raksta, ka M. Joffe augstajai tiesai nesen iesniedzis 12 sējumus ar dažādiem materiāliem lietā. Krievijas Valsts domes deputāte no Putina partijas “Vienotā Krievija” Irina Jarovaja stāstījusi, ka uzturot saikni ar M. Joffi Kononova lietā. Viņa piebildusi, ka M. Joffes iesniegtie materiāli liecinot, ka lietas dokumentos, kurus izmantojusi ECT, esot “dažādas neprecizitātes un neatbilstības, tajā skaitā neprecīzs tulkojums, ko iesniegusi Latvijas puse”. Par neprecīziem dokumentu tulkojumiem runājis arī M. Joffe.

“Tāpat mēs esam iesnieguši atslepenotus dokumentus no arhīviem, kuri ļauj saprast to, kā Eiropa novērtēja notikumus, kas Latvijā norisinājās kara un pēckara laikā. Tie ir dokumenti, tajā skaitā pašu Eiropas valstu [dokumenti], kuros izvērtētas fašistu un viņu līdzdalībnieku darbības Latvijas teritorijā šajā periodā. Un, protams, nekādas prettiesiskas darbības no Kononova puses saskaņā ar vērtējumiem šajos dokumentos nav un nevarēja būt,” izteikusies I. Jarovaja. Krievijas Valsts domē cerot, ka Kononova lieta tiks izskatīta par jaunu un – “pamatojoties uz starptautisko tiesību normām un īstiem vēsturiskiem dokumentiem”, jo te runa esot par Krievijas “valsts interesēm”, raksta “Regnum”.

No kurienes gan šie “jaunie, atslepenotie” dokumenti nāk? Par to Valsts domes deputāte I. Jarovaja klusē. Izrādās, no Krievijas arhīviem! Tā, atsaucoties uz Krievijas radio “Eho Moskvi”, ziņo “Vesti segodņa pļus” (2010. g. 22. novembris), pieminot “jaunus, atslepenotus Krievijas arhīvu dokumentus par karadarbību Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Šajos dokumentos apgalvots, ka partizānu iznīcinātie ļaudis nebija civiliedzīvotāji, bet gan policisti, kas piedalījušies kara darbībās pret partizāniem”.

Aicina revidēt tiesu

Rodas iespaids, ka kāds nespēj samierināties ar ECT Lielās palātas spriedumu Kononova lietā, secina I. Reine, kurai M. Joffes komentāri presē neesot nekas jauns. Iespējams, vismaz daļējs šīs neapmierinātības cēlonis ir tas, ka zaudējušais advokāts, kā var noprast no viņa apgalvojumiem, saņēmis nebūt ne mazu atalgojumu. Palīdzīgu roku “morāli un materiāli” sniedzis toreizējais Maskavas mērs Mihails Lužkovs, kuram M. Joffe publiski teicis “milzīgu paldies”. Komentējot “jaunos apstākļus” V. Kononova lietā, I. Reine norāda: Latvijas puse dokumentu tulkojumus ECT neesot iesniegusi, tāpēc, visdrīzāk, neprecizitātes ieviesušās paša advokāta “radošajā darbībā”. Pirmkārt, Latvijas puse savus komentārus raksta un iesniedz angļu valodā, kas ir tiesas darba valoda. Otrkārt, lietā esošie dokumenti tiek iesniegti oriģinālvalodā (tātad latviski), un ar to tulkošanu nodarbojas ECT tulkotāju štats, uzsver I. Reine.

Viņā šaubas raisa arī Krievijas arhīvos tik “pēkšņi atrastie” dokumenti. Kur bija šie aizstāvībai tik nepieciešamie dokumenti, kad Kononova lieta tika izskatīta Latvijas tiesās, vaicā I. Reine. Otrs iebildums attiecas uz Krievijas arhīvu ierobežoto pieejamību: “Kā mēs varam būt droši, ka tiesai tiks iesniegti visi nepieciešamie arhīvu dokumenti, nevis tikai tie, kurus Krievijas pusei šķiet izdevīgi “atrast”? Ja nav brīvas pieejas attiecīgajiem Krievijas arhīviem, kā var būt pārliecība, ka tie ir īsti, nevis safabricēti dokumenti?”

Tikām “Moskovskij komsomoļec” šā gada augustā M. Joffe paudis satraukumu, ka ECT notiesājošais spriedums Kononovam ir precedents, kas par kara noziegumiem ļaus tiesāt citus padomju karavīrus. “Līdz Strasbūras tiesas spriedumam Kononova lietā mums bija pamats – Nirnbergas tribunāls, kur tika teikts: nacisms – tas ir ļaunums, bet tie, kuri karoja pret to – ir labie. (..) Un tagad Eiropas tiesa saka: jā, fašisti bija slikti, noziedznieki. Bet arī sarkanā armija – arī nav labāki, arī noziedznieki. Mēs no cietušajiem pārvēršamies par apsūdzētajiem.” Neapmierinātībā ar zaudējumu M. Joffe aicina subjektīvi “revidēt” tos ECT tiesnešus, kuri taisījuši spriedumu par sliktu Kononovam: “(..) uzskatu, ka 14 ECT tiesneši (..) nedrīkst būt starptautiskās tiesas tiesneši. Viņi vadījušies nevis no tiesiskajām normām, bet gan simpātijām pret Latviju un antipātijām pret Krieviju” un viņu atcelšanu var panākt Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, norāda M. Joffe. “Ir jānoskaidro: kas ir šie tiesneši, kas bijuši viņu vecāki? Piemēram, tiesnese no Vācijas Renāta Jēgere dzimusi 1940. gadā. Jāuzzina, kas bijis viņas tēvs un kurā pusē karoja Otrajā pasaules karā. Kā kara laikā cietusi viņas ģimene un no kā. Tie paši jautājumi par citu valstu tiesnešiem,” tā M. Joffe. Jautājumus par tiem tiesnešiem, kuri balsojuši par labu V. Kononovam, M. Joffe gan neuzdod.

November 26, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, kara noziegumi, Vēsture | Leave a comment

Krievijā grasās pārvērtēt NKVD lomu politiskajās represijās

Foto: Bundesarchiv
http://www.DELFI.lv  26. novembris 2010

Krievijā grasās pārvērtēt Tautas iekšlietu komisariāta jeb NKVD un citu organizāciju lomu Padomju Savienībā notikušajās represijās, aģentūrai “Interfax” pavēstījis Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes vadītājs Mihails Fedotovs.

Patlaban padome izstrādā projektu “Nacionālais izlīgums un totalitārā režīma upuru piemiņas saglabāšana”. “Vai projektā būs novērtēta konkrētu organizāciju rīcība? Domāju, ka jā,” sacījis Fedotovs, atbildot uz jautājumu, vai Krievija izvērtēs NKVD un citu organizāciju darbību, kas īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.

“Taču režīma instrumenti bija ne tikai specdienesti, bet arī tādas, no specdienestiem attālas organizācijas kā radošās savienības. Piemēram, atcerēsimies, kā [rakstnieku] Borisu Paternaku izslēdza no Rakstnieku savienības,” aicinājis Fedotovs. “Tā nebūs Staļina tiesāšana, tā nebūs NKVD tiesāšana. Tā būs [Staļina īstenotā] režīma novērtēšana. Tas, ka šī režīma upuri bija visa tauta – vismaz man personīgi ir acīmredzami,” sacījis Fedotovs.

Arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs jau iepriekš asi izteicies par Staļina režīmu. Maijā, dažas dienas pirms Otrā pasaules kara noslēguma 65.gadadienas viņš pauda, ka staļinismam nav nekā kopīga ar mūsdienām.

“Padomju Savienība bija ļoti sarežģīta valsts, bet, ja runā tieši, režīms, kas izveidojās Padomju Savienībā, nav nosaucams nekā citādi, kā tikai par totalitāru,” toreiz intervijā laikrakstam “Izvestija” sacīja Medvedevs. “Ja Staļinu vērtē valstiski, ja Staļina valdīšanas veidu vērtē no pēdējo gadu skatupunkta, kad attīstījusies jaunā Krievijas valsts, tad novērtējums ir nepārprotams: Staļins pret savu tautu ir veicis virkni noziegumu,” laikrakstam teica Medvedevs. “Un, neskatoties uz to, cik daudz viņš strādāja, neskatoties uz to, ko viņa valsts panāca, tas, ko viņš izdarīja pret saviem ļaudīm, nevar tikt piedots,” teicis prezidents.

Maija sākumā Krievijā pieļāva, ka pirms 9. maija svētkiem Maskavas ielās varētu parādīties Staļinu slavinoši plakāti. Medvedevs ļoti asi iestājās pret šo ieceri. 2 balles 3 balles 4 balles 5 balles


Medvedevs plāno “destaļinizācijas” kampaņu

Prezidents Dmitrijs Medvedevs uzsāks jaunu “destaļinizācijas” kampaņu, atgādinot krieviem par Padomju Savienības diktatora pastrādātajiem noziegumiem, piektdien vēsta laikraksts “Vedomosti”.

Par Josifa Staļina lomu Krievijas vēsturē plašāk tiks runāts janvārī, kad Medvedevam ieplānota tikšanās ar Cilvēktiesību padomes jauno priekšsēdētāju Mihailu Fedotovu un cilvēktiesību aktīvistiem. “Vedomosti” to apliecinājušas vairākas uz minēto pasākumu uzaicinātās personas.

Jaunā kampaņa tiks balstīta uz visu slepeno padomju arhīvu atslepenošanu. Plašākai sabiedrībai tiks atklāti arī miljoniem lietu, kurās slepenie dienesti apkopojuši ziņas par vienkāršajiem civiliedzīvotājiem.

Programmas gaitā tiks apzinātas arī Staļina laika koncentrācijas nometņu paliekas un veidoti jauni pieminekļi režīma upuriem, vēsta laikraksts.

“Vedomosti” raksta, ka cilvēktiesību aktīvisti mudinās Medvedevu “sniegt politisku un juridisku novērtējumu totalitārisma noziegumiem”.

Maijā Medvedevs lauza sava priekšteča Vladimira Putina nostāju, nosodot Padomju Savienību kā totalitāru režīmu, kas apspiedis cilvēktiesības.

Intervijā laikrakstam, kas tika publicēta divas dienas pirms Krievija svinēja 65.gadadienu kopš uzvaras Otrajā pasaules karā, prezidents izteicās, ka karalaika diktatora Josifa Staļina noziegumi nekad netiks piedoti.

“Padomju Savienība bija ļoti sarežģīta valsts, un, godīgi runājot, režīms, kas tika uzcelts Padomju Savienībā (..), nevar tikt nosaukts nekā citādi kā totalitārisms,” atzīmējis Medvedevs.

“Diemžēl, tas bija režīms, kur tika apspiestas pamattiesības un brīvības,” norādīja prezidents.

Līdz šim Medvedevs un Putins, kurš savulaik bijis VDK virsnieks, padomju sistēmu kritizējuši visai reti, tā vietā uzsvaru liekot uz režīma sasniegumiem.

Taču analītiķi “Vedomosti” izteikušies, ka Medvedevs, šķiet, gatavojas “destaļinizāciju” izvirzīt par vienu no galvenajām savas prezidentūras tēmām.

“Skaidrs, ka tas ir Kremļa projekts (..), kura mērķis ir izskaust [valsts] tēla problēmas Rietumos,” laikrakstam norādījis Maskavas Karnegi centra analītiķis Nikolajs Petrovs.

Viņš atgādina, ka Medvedevs šo tēmu aizskāris arī septembrī, tiekoties ar Rietumu analītiķiem un diplomātiem Krievijas Valdajas forumā.

November 26, 2010 Posted by | KGB, PSRS, represijas, Vēsture | Leave a comment

Dugins: Ir vajadzīgs jauns Molotova – Ribentropa pakts

Krievijas ideologa Dugina skatījums. Krievu valodā.

November 20, 2010 Posted by | Krievija | 1 Comment

Ļauj ieskatīties asiņainā vēsturē

Santa Kvaste, TVNET      2010. g. 19. novembrī 

Pagājušajā gadsimtā Latvijas iedzīvotāji pieredzēja daudz traģisku notikumu. Valsts svētku laikā, kuros atminamies Latvijas izveidi, portāla TVNET pārstāvji kopā ar Rīgas centra Humanitārās vidusskolas 5.klases skolēniem devās uz Okupācijas muzeju, kurā var gūt ieskatu par asiņainākajām lapaspusēm mūsu vēsturē.

Sākot nodarbību, muzeja Izglītības programmas vēsturniece Danute Dūra rāda bērniem dažādas Eiropas kartes un aicina tajā saskatīt Latviju. Viņa bērniem saprotamā veidā cenšas izskaidrot okupācijas nozīmi.Pēc brīža skolēni sadalās trīs mazākās grupiņās un katra no tām dodas sīkāk iepazīt kādu ekspozīcijas daļu, kas vēsta par konkrētu posmu Latvijas vēsturē. Portāla komanda dodas līdzi jauniešu grupiņai, kurai vēsturniece stāsta par Latviju padomju laikā. 


Foto: Felicija Survilo/TVNET

Ieraudzījis sarkano kaklautu un dzirdot pieminam pionieru vārdu, kāds puisis jautā, kas tas ir.

Kāds skolēns izmet, ka pionieris ir cilvēks, kurš nes tumbas.

Nodarbības vadītāja stāsta gan par bērnu iespējām padomju laikos, gan negatīvajiem aspektiem. Viņa runā arī par tā laika izsūtīto grūto smagajiem dzīves apstākļiem un grūto bērnību.

Kartupeļu maisu kleitas

Lai raksturotu izsūtīto nabadzību, Dūra pieved puišus pie divām meiteņu kleitām. Tās bijušas mugurā divām meitenītēm, kuras vienas pašas bez vecākiem mēnesi brauca vilcienā no Sibīrijas uz Latviju. Kaut arī dzīvoja lielā nabadzībā, meiteņu māmiņa bija ļoti centusies un uzšuvusi viņām kleitas. Puiši domā, ka tās ir no lina auduma, taču nodarbības vadītāja precizē, ka tās darinātas no… kartupeļu maisiem.

Vienai meitenītei galvā bijis arī lakatiņš, taču otrai nācies iztikt bez galvassegas, jo tam māmiņai pietrūcis auduma…


Foto: Felicija Survilo/TVNET

Tievi, izmocīti bērni

Pēc ceļojumā pavadītiem tūkstošiem kilometru bērni dažkārt bijuši tik vāji un nomocīti, ka radinieki Latvijā viņus pat nav pazinuši. Turklāt dzimtenē bērnus gaidījuši jauni pārbaudījumi – viņu vecāki bieži palika Sibīrijā, jo viņiem neļāva pamest izsūtījumu, un tādēļ nepilngadīgajiem nācās Latvijā cīnīties pašiem.

Skolēni ar interesi klausās vēsturnieces stāstījumā par padomju laika represijām pret cilvēkiem un viņu brīvības ierobežošanu. Kāds vērīgāks puisis ekspozīcijā pamana medikamentu iepakojumu.

Skolēniem uzreiz rodas jautājums par narkotikām tajā laikā.

Dūre paskaidro, ka tās ir zāles, ar kurām piespiedu kārtā zāļoja tos latviešus, kuri pretojās padomju varai. Piemēram, tos, kas lika svecītes pie pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, pēc tam arestēja, pratināja un citādi negatīvi iespaidoja viņu dzīvi.

Iepazīst baraku dzīvi

Savukārt cita grupiņa skolēnu nedaudz tālāk iepazīst barakā dzīvojošo izsūtīto latviešu dzīvi. Dažos kvadrātmetros divos stāvos izvietotas ne tikai vīriešu guļvietas, bet arī krāsniņa, galds un soli. Turpat stūrī nolikta arī metāla muca, kurā smagu darbu darošajiem vīriem visu pārējo klātbūtnē vajadzēja kārtot dabiskās vajadzības.


Foto: Felicija Survilo/TVNET

Gide Elīna Zandersone arī rāda uz baraku dēļiem, kur izsūtītie pavadījuši nakti.

Katram cilvēkam gulēšanai bija atvēlēti trīs šauri koka dēlīši.

Tā ir tik šaura guļvieta, ka gulēt tur varēja tikai uz sāniem. Uz muguras pagulēt šādā šaurībā nav bijis iespējams.Jauniešiem atļauj arī pašiem izmēģināt baraku guļvietas. Kad tajās apguļas vairākas tievas piektās klases skolnieces, redzams, ka pat viņas nevarētu šādā šaurībā izgulēties. Tādēļ grūti aptvert, kā uz trim dēlīšiem vairākus gadus ik nakti pavadījuši darba spējīgi vīrieši…


Foto: Felicija Survilo/TVNET

Muzeja pārstāve skaidro, ka šādās barakās izsūtījumā dzīvojuši vīrieši, bet sievietes un bērni tikuši vesti uz citu vietu. Zaudējot apgādniekus, viņiem nācies smagi cīnīties par izdzīvošanu. Dažkārt vietējie iedzīvotāji palīdzējuši, taču bieži vien arī turējušies pie varas iedvestās pārliecības, ka atvestie cilvēki ir slikti.

Muzejs – sava veida piemiņas vieta

Gide stāsta, ka uz muzeju barakas skatīties nāk ne tikai skolēni un jauni cilvēki, bet arī vecāka gadu gājuma ļaudis, kas paši savām acīm skatījuši un uz savas miesas piedzīvojuši Sibīrijas skarbos apstākļus. Arī TVNET viesošanās laikā pa Okupācijas muzeju pastaigājas vairāki pāri cilvēku sirmiem matiem.

Dūre atklāj, ka dažkārt šie vecie ļaudis uz muzeju un tajā izveidotajām barakām nāk kā uz piemiņas vietu, jo Latvijā trūkst vienas represēto piemiņas vietas. Nereti barakās parādās arī ziedi.

Visretāk uz Okupācijas muzeju nākot cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem.


Foto: Felicija Survilo/TVNET

Demokrātija jaucas ar deportāciju

Nodarbības noslēgumā skolēni grupiņās iepazīstina pārējos klasesbiedrus ar stundas laikā tapušajiem zīmējumiem no ekspozīcijas. Jaunieši izvēlējušies attēlot un citiem pastāstīt gan par laivām, ar kurām latvieši bēga no vajātājiem, gan trūcīgo latviešu apģērbu, gan zvērīgām liecībām par asiņainajiem notikumiem…

Meitenes uzzīmējušas bizes, kuras tais laikos nogrieza, lai netraucētu darbā.

Lai gan brīžiem jaunajiem cilvēkiem sajūk vēsturiskie jēdzieni, tomēr viņi cenšas – caur sarunām, smiekliem un grūstīšanos tapusi bērnu zīmējumu rinda, kas attēlo svarīgākos mūsu vēstures notikumus.

Vēsturniece vēl aicina jauniešus aizdomāties par Latvijas brīvības vajadzību. Pēc šādām nodarbībām vairums skolēnu atzīstot, ka valsts brīvība ir nepieciešama.

Skolēni: Latvijai vajadzīga brīvība

Piedāvājam ieskatu 5.klases skolēnu rakstītajā, kāpēc Latvijai vajadzīga brīvība:

– Lai nebūtu nekādu ciešanu;
– Tāpēc, ka cilvēki mirst;
– Tāpēc, ka Latvija ir pati labākā;
– Brīvība ir vajadzīga, jo citādi cilvēkiem dara pāri un viņi nomirst;
– Latvieši varēja izmirt;
– Ir svarīgi būt brīviem, jo tikmēr, kamēr būsim brīvi, varēsim svinēt savus svētkus, domāt, ko gribam, un dzīvot, kā gribam.

Šādu skolēnu rakstītu teikumu līmlapiņas sagūla uz Okupācijas muzeja sienas, liekot arī mums, pieaugušajiem, aizdomāties, ko mēs minūtes laikā teiktu par Latvijas brīvību…

November 19, 2010 Posted by | PSRS, represijas, totalitārisms, Vēsture | Leave a comment

Zunda Maskavā skaidro, ka leģionāri nav saistīti ar noziegumiem pret cilvēci

http://diena.lv/lat/politics/hot/zunda-maskava-skaidro-ka-legionari-nav-saistiti-ar-noziegumiem-pret-cilveci

Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda pirmdien un otrdien Maskavā notikušajā vēsturnieku konferencē skaidrojis, ka pretēji dažu Krievijas vēsturnieku uzskatam leģionāriem nav sakara ar ebreju holokaustu vai citiem noziegumiem pret cilvēci. Tāpat viņš izklāstījis, kādēļ Latvijā Otrā pasaules kara jautājums joprojām ir aktuāls.

Starptautiskās konferences “Vēsture, vēsturnieki un mūsdienu sabiedrība: savstarpējās sapratnes meklējumos” 15 minūšu ilgās uzstāšanās laikā A.Zunda runājis par Otrā pasaules kara pētniecības jautājumiem Latvijā no 1990. līdz 2010.gadam. Vēsturnieks skaidrojis šo jautājumu aktualitāti, kā arī paudis jaunas idejas, viņš stāsta portālam Diena.lv.

Vēsturnieki tam pievērš lielu uzmanību, jo Otrā pasaules karā laikā Latvija bijusi vairākkārt okupēta, konferencē skaidrojis A.Zunda. “Okupācijas režīma maiņa saistīta ar smagām sekām. Līdz ar to tas bijis smags posms, ko arī šodien dažādi interpretē atsevišķi Latvijas sabiedrības slāņi,” portālam Diena.lv saka vēsturnieks. Tāpat latvieši tika iesaukti divās dažādās armijās un karoja viens pret otru. Arī “tāds drausmīgs noziegums kā ebreju kopienas iznīcināšana” raisot vēsturnieku interesi.

Konferencē Valsts prezidenta padomnieks klāstījis “jaunu vācu laiku novērtējumu”, kāds līdz šim neesot bijis. Tika skaidrots, ka pretēji atsevišķu Krievijas vēsturnieku uzskatam leģionāri nav veikuši represijas pret ebrejiem vai citiem iedzīvotājiem.

A.Zunda konferencē klāstījis jaunas idejas, kopumā izvērtējot vācu laiku. Maskavā viņš stāstīja, ka 1941.gada vasarā latviešiem attiecībā pret vāciešiem “bijušas zināmas ilūzijas un cerības, ka tiks atjaunots valstiskums”. Uz vāciešiem lūkojušies kā uzvarētājiem, tomēr viņi izmantojuši nepareizu un pretrunīgu politiku, nedomājot par valstiskuma atjaunošanu, bet gan latviešu ģermanizāciju, konferencē pausto atstāsta A.Zunda.

November 17, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, Leģions | Leave a comment

Pretpadomju anekdotes

No vietnes “Cita vēsture”

Ateisma stunda padomju bērnudārzā.
Skolotāja saka bērniem: “Dieva nav, tāpēc mēs tūlīt visi kolektīvi rādīsim viņam pigu.”
Visi rāda pigas, tikai mazais Vovočka rātni sēž un neko nedara.
– “Un kāpēc tu nerādi pigu!?” skolotāja jautā Vovočkam.
– “Skolotāj, ja Dieva nav, kāda jēga viņam pigu rādīt, bet ja ir, tad kādēļ bojāt attiecības.”

Zvans pa telefonu:
– “Halo, vai Valsts Drošības komiteja”
– “Jā”
– “Ja nu gadījumā pie Jums ielido mans aizbēgušais papagailis, vēlos paziņot, ka es viņa politiskos uzskatus neatbalstu.”

Lidmašīna tuvojas Rīgas lidostai. Pilots pa radio aicina:
– “Lūdzu visiem savilkt ciešāk jostas”
Napmierināta balss no salona:
– “Lūdzu, iztiksim bez politikas”

Skolā skolotāja stāsta par holokaustu: par koncentrācijas nometnēm, gāzes kamerām un šausmīgajiem apstākļiem. Pēkšņi Vovočka paziņo: ”skolotāj, mans vectēvs arī gāja bojā koncentrācijas nometnē.”
– „Ja?! Tad jau arī tavu vectēvu ir nomocījuši fašisti.”
– „Nē,” atbild Vovočka: „Viņš dzērumā no sargtorņa nokrita.”

Brežņevam veica plastisko operāciju- krūšukurvja paplašināšanu, lai pietiktu vietas vēl divām Padomju Savienības varoņa zelta zvaigznēm.

Ļeņins esot izsniedzis atļauju latviešu komunistam Pēterim Stučkam iekļaut savā vārdā burtu „t” uzreiz aiz lielā S.

Kur ir lielāka politiskā brīvība ASV vai Padomju Savienībā?
Nu ASV, piemēram, jūs varat stāvēt pie Baltā nama un teikt visu to slikto, ko jūs domājat par ASV prezidentu un jums nekas par to nebūs. Maskavā jūs arī varat stāvēt pie Kremļa un teikt visu to sliktāko par ASV prezidentu, un jums par to arī nekas nebūs.

Brežņevs kārtējo reizi nonācis slimnīcā.
Pirms operācijas ķirurgs prasa:„Vai atkal sirds streiko?
-„Nē, vēlos paplašināt kŗūšukurvi, lai pietiktu vietas vēl vienam Zelta zvaigznes ordenim.”

PSRS radio ziņo „Maskavā pulkstenis 15, Sverdlovskā 16, Tomskā 17, Irkutskā 18, Vladivostokā 23 un Petropavlovskā – Kamčatskā pusnakts.”
Vīrs uzmanīgi klausās un pie sevis norūc: „Nu i bardaks šitajā valstī.”

Ļeņins bija jautrs cilvēks, tāpēc pirmais viņa izdotais dokuments pēc nākšanas pie varas bija “Dekrēts par zemi”, kura dēļ zemnieki zemi tā arī neieraudzīja. Zemnieki arī bija jautri cilvēki, un Ļeņins vēl līdz šim zemi tā arī nav ieraudzījis.

Pirmā skolas diena pēc kara „atbrīvotajā” Latvijā, skolotāja prasa skolniekiem ko šie darījuši.
Maša saka- „Es nesu mūsu karavīriem ēst”
-„Nu malacis” skolotāja atbild: ”un tu, Saša, ko tu darīji?”
– „Es slēpu partizānus no fašistiem siena kaudzē”
-„Ooo!” Skolotāja ir sajūsmā.
Pēkšņi roku paceļ mazais Voldemārs: „Skolotāj, es gan zagu pretiniekiem patronas un pienesu tās mūsu karavīriem.”
-„Bet tu tak esi varonis! Un ko viņi par to teica?”
-„Sehr gut, Voldemar, sehr gut…”

Sarunājas amerikānis, brits un padomju pilsonis par to kā kurā valstī taisa gaļas produktus.
-„Pie mums lopus kauj ar strāvu- viss forši, humāni” stāsta brits.
-„Pie mums gan mājai vienā galā govi ieved, pa otru jau gatavas desas nāk ārā” amerikānis lielās.
– „A pie mums gan ar spridzināšanu kauj” atbild padomju pilsonis: „veikalos tikai galvas, kājas un astes.”

Brežņevs aizbraucis uz tikšanos ar ASV un Lielbritānijas vadītājiem. Sarunu starpbrīdī visi iziet uzpīpēt. Lielbritānijas premjers izvelk sudraba cigarešu etviju ar uzrakstu „Mīļajam premjeram no Anglijas sievietēm.” ASV prezidents izvelk savējo- no zelta ar uzrakstu „Prezidentam no amerikāņu tautas.” Arī Brežņevs izvelk savējo – zelta portsigāru ar briljantiem un rubīniem un uz tās rakstīts „Caram Nikolajam II no Austrijas erchercoga.”

Krievijas pilsoņu karš. Čapajevs zvana Petjkam, tas paceļ klausuli un saka:
– „Tanku korpusa komandieris klausās!”
– „Kāds korpuss, mums taču ir tikai viens tanks?!”
– „Nuja, bet no tā tikai korpuss palicis.”

Ladas rūpnīcas delegācija aizbrauc uz Japānu pieredzes apmaiņā. Japāņi šos aizved pie konveijera un ielaiž jaunajā mašīnā kaķi.
– Šādi mēs pārbaudām mašīnas salona izolāciju, ja kaķis pēc 5 minūtēm sāk slāpt nost, tad mašīnas salons ir hermētiski noslēgts.
Ladas delegācija nobrīnās un aizbrauc mājās. Pēc gada atbrauc japāņu delegācija atbildes vizītē. Viesi ar lepnumu tiek vesti pie konveijera, kur arī mašīnas salonā liek iekšā kaķi. Direktors paskaidro:
– Mēs pārņēmām jūsu pieredzi, un arī šādi pārbaudām auto hermētiskumu. Ja kaķis pēc 5 minūtēm nav izlīdis laukā, tad auto salons ir hermētiski noslēgts.

Padomju Savienības zinātnieki spriež par to kāda būs dzīve PSRS 2010. gadā.
Pēkšņi viens saka: „2010. gadā, katrai padomju ģimenei būs sava reaktīvā lidmašīna ”
– „Priekš kam katrai padomju ģimenei lidmašīna?” pārējie ir izbrīnīti.
– „Nu iedomājieties.. Jūs dzīvojat Jūrmalā, bet pēkšņi uzzināt, ka Vladivostokas veikalos parādījusies desa…”

Kolhoza sapulces darba kārtībā divi jautājumi: šķūņa celtniecība un komunisma celtniecība. Tā kā dēļu nav, nolemj nekavējoties pāriet pie otrā jautājuma.

Tiesnesis iznāk no sēžu zāles, gardi smiedamies. “Kas par lietu?” kolēģis viņam jautā. “Dzirdēju ārkārtīgi smieklīgu anekdoti.” “Pastāsti man arī!” “Nedrīkstu, tikko iedevu viņam par to desmit gadu.”

Ļeņins pierādīja, ka valsti var vadīt visa tauta. Staļins pierādīja, ka valsti var vadīt viens cilvēks. Hruščovs – ka valsti var vadīt jebkurš cilvēks. Brežņevs pierādīja, ka valsti vispār var nevadīt.

November 12, 2010 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Pasaulei jāzina par LCP

Atgādinot jaunā ārlietu ministra ierosmi

Kāds ir Latvijas tēls pasaulē – tā nav nieka lieta, ja apzināmies daudzšķautņainās pagātnes slogu. Uzzinot, ka Ģirts Valdis Kristovskis kļuvis par LR jauno ārlietu ministru, tūdaļ atcerējos viņa necik senos izteikumus par Roberta Rubeņa bataljonu, kas 1944. gada nogalē 25 dienas cīnījās pret Lielvācijas karaspēka vienībām, spītējot prasībai atbruņoties un atteikties no vīzijas par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Ģirts Valdis Kristovskis pauda viedokli, ka Roberta Rubeņa bataljonam būtu Latvijas likteņgaitu izklāstā jāierāda goda vieta.

Latvijas diplomātiem ārzemēs nākas taisnoties, tiklīdz runa ir par Latviešu leģionu, un samulst, kad tiek pieminēts padomju armijas 130. latviešu strēlnieku korpuss. Bet bija taču epizode Otrajā pasaules karā, kuru pieminot ir pamats lepoties: Latvijas Centrālā padome (LCP), kuras deklarāciju parakstīja 190 sabiedrības, pareizāk, tautas pārstāvji, apliecinot vēlmi atjaunot neatkarīgu, demokrātisku Latvijas brīvvalsti un vēršoties gan pret sarkanajiem, gan brūnajiem okupantiem.

Nelaiķis Leonīds Siliņš, drosmīgais LCP kurjers un laivu pārvedējs uz Zviedriju, neatlaidīgi skubināja plašāk iepazīstināt gan ārpasauli, gan pašmāju jaunatni ar to, kā izpaudās šis “trešais spēks”, ieskaitot t. s. kureliešu darbību, kuru štāba priekšnieks kapteinis Upelnieks tika nošauts pēc vācu kara tiesas lēmuma.

Man prieks, ka ar Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres gādību iznākusi grāmata “Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā padome un “kurelieši”‘. Paredzēts arī izdevums angļu valodā – un nekaitētu arī krievu valodā.

Būtu pasaulei jāatgādina arī tas, ka Latvijas sūtņi Vašingtonā, Londonā un Stokholmā visus kara gadus pārstāvēja – kaut arī diemžēl virtuālo – Latvijas brīvvalsti kā Rietumu pasaulei piederošu. Un tirdzniecības kuģi, kas 1940. gada vasarā bija nepieejami padomju okupantiem, zem Latvijas karoga pārvadāja kravas Rietumu sabiedrotajiem.

Joprojām nevaru saprast, kāpēc izčākstēja cildenais plāns – pretim Ministru padomes ēkai uzcelt pieminekli LCP vadītājam, nacistu upurim Konstantīnam Čakstem un viņa līdzgaitniekiem. Bija taču jau gatavs Gļeba Panteļejeva izgatavotais makets.

November 11, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, nepakļaušanās, pretošanās, Vēsture | Leave a comment

Maskavā stāstīs par Otro pasaules karu

Zunda: “Gribu uzsvērt, ka Latviešu leģions nebija iesaistīts holokausta noziegumos.

Nākamajā nedēļā Maskavā notiks augsta līmeņa vēsturnieku konference, kas veltīta akadēmisko vēsturnieku iespējai ietekmēt sabiedrisko domu. No Latvijas pasākumā aicināts piedalīties Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos, profesors Antonijs Zunda.

”Braucu ar pozitīvu noskaņojumu, jo programma ir nopietna. Tāpēc jau piekritu, ka tas ir akadēmisks pasākums, nevis kāda politologu vai sociologu tikšanās,” sarunā uzsvēra profesors Zunda. Starptautisko konferenci ”Vēsture, vēsturnieki un mūsdienu sabiedrība: savstarpējās sapratnes meklējumos” 15. un 16. novembrī Maskavā rīko Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūts, Krievijas vēsturnieku nacionālā komiteja, kā arī vairākas citas akadēmiskas struktūras, kurām nevar pārmest izteiktu politisko angažētību. Līdzdalību apstiprinājuši vēsturnieki ne tikai no Krievijas, bet arī no Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Igaunijas, Kazahstānas, Moldovas, Ukrainas. Kā norādīts rīkotāju oficiālajā informācijā: ”Vēsture un atmiņas par bijušo mūsdienu Krievijas sabiedrībā spēlē aizvien lielāku lomu.” Vēsture aizvien biežāk uzstājoties kā ”prīma” uz politikas skatuves, bet profesionālajam vēsturniekam šajās drāmās parasti atvēlēta vien ”rāma skatītāja loma pēdējā rindā”. Pēc konferences rīkotāju domām, šī tendence raksturīga ne tikai Krievijai un postpadomju telpai, bet Eiropai kopumā.

Par mērķi pasākuma rīkotāji izvirzījuši meklēt atbildes uz jautājumu, vai profesionālie vēsturnieki spēj ietekmēt sabiedrisko domu, lauzt mitoloģizētos priekšstatus, būt interesanti un saistoši sabiedrībai ar saviem rakstiem un spriedumiem, nezaudējot akadēmiskumu, vai tomēr lemti neveiksmei, konkurējot ar publicistiem, kuri notikumus izskaidro atbilstoši tā brīža ”tirgus konjunktūrai”.

Antonijs Zunda pasākumā grasās uzstāties ar 20 minūšu ilgu priekšlasījumu ”Otrā pasaules kara vēstures pētniecība Latvijā 1990 – 2010” un skaidrot auditorijai, kādēļ Latvijā jautājums par Otrā pasaules kara vēsturi joprojām ir aktuāls. Proti, ka Latvijā iespēja objektīvi pētīt tā laika notikumus pavērusies relatīvi nesen – pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Tāpat profesors grasās izskaidrot Latvijas akadēmisko vēsturnieku konceptuālās nostādnes šajā ziņā, salīdzināt tās ar Vācijas un Krievijas autoru darbos sastopamajiem uzskatiem. ”Gribu pievērst uzmanību un uzsvērt, ka 1943. gadā izveidotais Latviešu leģions nebija iesaistīts noziegumos pret civiliedzīvotājiem vai holokaustā. Tāpat gribu skatīt kolaborācijas un pretošanās jautājumu, jo padomju laikā deklarēja, ka vāciešiem pretojusies tikai padomju pagrīde,” stāstīja profesors. Otrs Baltijas valstu pārstāvis Maskavas konferencē būs igauņu vēsturnieks Magnuss Ilmjervs, kurš vēstures cienītāju aprindās pazīstams ar pretrunīgi vērtēto darbu ”Klusā padošanās”, kas veltīts PSRS un Baltijas valstu attiecībām pirms Otrā pasaules kara un 1940. gada notikumiem. Ilmjerva priekšlasījuma temats ir ”Otrais pasaules karš kā psiholoģisks aspekts igauņu vēsturiskajā atmiņā”.

Jāpiebilst, ka arī šodien Maskavā notiek Latvijas un Krievijas vēsturnieku un politologu tikšanās. Apaļā galda debates par tematu ”Latvijas–Krievijas vēstures politika – ceļa karte saspīlējuma atslābumam” rīko starptautiskais Kārnegī fonds un Fridriha Ēberta fonds. No Latvijas tajā piedalās Latvijas Universitātes (LU) vēstures profesors Ilgvars Butulis, Daugavpils Universitātes pasniedzējs Dmitrijs Oļehnovičs, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore, vēsturniece Vita Zelče, filozofs Gustavs Strenga, politologi Nils Muižnieks, Ieva Strode un Viktors Makarovs.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=88733



November 11, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, kara noziegumi, Krievija, Leģions, Vēsture | Leave a comment

%d bloggers like this: