Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kononova advokāts ķeras pie salmiņa

Kononova advokāts ķeras pie salmiņa

Aizstāvība esot atradusi jaunus dokumentus Krievijas arhīvos

Sarkanā partizāna Vasilija Kononova advokāts Mihails Joffe Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) nosūtījis lūgumu lietu “Kononovs pret Latviju” pārskatīt “sakarā ar jauniem apstākļiem, kādi tajā atklājušies”. Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās organizācijās Inga Reine par to izteica izbrīnu: ECT vēsturē nav bijis neviena gadījuma, kad tiesa būtu lēmusi atkārtoti izskatīt lietu, pamatojoties uz šādu formulējumu.

“Jauns pavērsiens” – vien vēstule ECT

Krievu valodā iznākošā prese M. Joffes ECT nosūtīto lūgumu pārskatīt V. Kononova lietu traktējusi “kā jaunu pavērsienu Kononova lietā”. Atgādināšu, ka šā gada maijā ECT Lielā palāta 17 tiesnešu sastāvā publiskoja spriedumu, atzīstot, ka Latvijas valsts nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, par kara noziegumiem sodot sarkano partizānu Vasiliju Kononovu. ECT Lielā palāta, noraidot ECT 2008. gada spriedumu, kura caurviju motīvs ir “Uzvarētājus netiesā!”, konstatējusi, ka 1944. gadā V. Kononovs izdarījis kara noziegumu, brutāli izrēķinoties ar iedzīvotājiem, kas neizrādīja pretestību.

“Vai gan par “jaunu pavērsienu” lietā var uzskatīt to, ka kāds ir aizgājis uz pastu un tiesai nosūtījis vēstuli?” vaicā Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Inga Reine. “Tas, ka ECT saņēmusi kādu lūgumu lietu pārskatīt, nebūt nenozīmē, ka tiesa pieņems šādu lēmumu,” sacīja I. Reine. ECT ik dienu saņemot vairākus tūkstošus dažādu lūgumu. Ja tiesa sliektos pieņemt lēmumu par Kononova lietas atkārtotu izskatīšanu, tad, visdrīzāk, Latvijas pusei lūgtu komentārus, turpina I. Reine. Bet tas līdz šim neesot noticis. Savukārt M. Joffe izteicies, ka ECT lēmumu, vai tā pieņems lietu atkārtotai izskatīšanai, varētu uzzināt aptuveni 2 – 3 mēnešu laikā. Jāpiebilst, ka pēc ECT Lielās palātas sprieduma V. Kononova lietā Krievijas Ārlietu ministrija izdeva paziņojumu, kurā nosodījusi šo “bīstamo precedentu”.

Atslepenoti dokumenti?

Lai gan ECT Lielās palātas spriedums tika dēvēts par galīgu un negrozāmu, M. Joffe pēc tā pasludināšanas drīz vien runāja par iespējām to pārskatīt, ja vien atklātos kādi “būtiski apstākļi”, kas nav bijuši zināmi sprieduma taisīšanas brīdī. Tagad no M. Joffes intervijām krievu presei uzzinām, kādi, pēc viņa domām, tie esot. Krievijas oficiālā ziņu aģentūra “Regnum” raksta, ka M. Joffe augstajai tiesai nesen iesniedzis 12 sējumus ar dažādiem materiāliem lietā. Krievijas Valsts domes deputāte no Putina partijas “Vienotā Krievija” Irina Jarovaja stāstījusi, ka uzturot saikni ar M. Joffi Kononova lietā. Viņa piebildusi, ka M. Joffes iesniegtie materiāli liecinot, ka lietas dokumentos, kurus izmantojusi ECT, esot “dažādas neprecizitātes un neatbilstības, tajā skaitā neprecīzs tulkojums, ko iesniegusi Latvijas puse”. Par neprecīziem dokumentu tulkojumiem runājis arī M. Joffe.

“Tāpat mēs esam iesnieguši atslepenotus dokumentus no arhīviem, kuri ļauj saprast to, kā Eiropa novērtēja notikumus, kas Latvijā norisinājās kara un pēckara laikā. Tie ir dokumenti, tajā skaitā pašu Eiropas valstu [dokumenti], kuros izvērtētas fašistu un viņu līdzdalībnieku darbības Latvijas teritorijā šajā periodā. Un, protams, nekādas prettiesiskas darbības no Kononova puses saskaņā ar vērtējumiem šajos dokumentos nav un nevarēja būt,” izteikusies I. Jarovaja. Krievijas Valsts domē cerot, ka Kononova lieta tiks izskatīta par jaunu un – “pamatojoties uz starptautisko tiesību normām un īstiem vēsturiskiem dokumentiem”, jo te runa esot par Krievijas “valsts interesēm”, raksta “Regnum”.

No kurienes gan šie “jaunie, atslepenotie” dokumenti nāk? Par to Valsts domes deputāte I. Jarovaja klusē. Izrādās, no Krievijas arhīviem! Tā, atsaucoties uz Krievijas radio “Eho Moskvi”, ziņo “Vesti segodņa pļus” (2010. g. 22. novembris), pieminot “jaunus, atslepenotus Krievijas arhīvu dokumentus par karadarbību Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Šajos dokumentos apgalvots, ka partizānu iznīcinātie ļaudis nebija civiliedzīvotāji, bet gan policisti, kas piedalījušies kara darbībās pret partizāniem”.

Aicina revidēt tiesu

Rodas iespaids, ka kāds nespēj samierināties ar ECT Lielās palātas spriedumu Kononova lietā, secina I. Reine, kurai M. Joffes komentāri presē neesot nekas jauns. Iespējams, vismaz daļējs šīs neapmierinātības cēlonis ir tas, ka zaudējušais advokāts, kā var noprast no viņa apgalvojumiem, saņēmis nebūt ne mazu atalgojumu. Palīdzīgu roku “morāli un materiāli” sniedzis toreizējais Maskavas mērs Mihails Lužkovs, kuram M. Joffe publiski teicis “milzīgu paldies”. Komentējot “jaunos apstākļus” V. Kononova lietā, I. Reine norāda: Latvijas puse dokumentu tulkojumus ECT neesot iesniegusi, tāpēc, visdrīzāk, neprecizitātes ieviesušās paša advokāta “radošajā darbībā”. Pirmkārt, Latvijas puse savus komentārus raksta un iesniedz angļu valodā, kas ir tiesas darba valoda. Otrkārt, lietā esošie dokumenti tiek iesniegti oriģinālvalodā (tātad latviski), un ar to tulkošanu nodarbojas ECT tulkotāju štats, uzsver I. Reine.

Viņā šaubas raisa arī Krievijas arhīvos tik “pēkšņi atrastie” dokumenti. Kur bija šie aizstāvībai tik nepieciešamie dokumenti, kad Kononova lieta tika izskatīta Latvijas tiesās, vaicā I. Reine. Otrs iebildums attiecas uz Krievijas arhīvu ierobežoto pieejamību: “Kā mēs varam būt droši, ka tiesai tiks iesniegti visi nepieciešamie arhīvu dokumenti, nevis tikai tie, kurus Krievijas pusei šķiet izdevīgi “atrast”? Ja nav brīvas pieejas attiecīgajiem Krievijas arhīviem, kā var būt pārliecība, ka tie ir īsti, nevis safabricēti dokumenti?”

Tikām “Moskovskij komsomoļec” šā gada augustā M. Joffe paudis satraukumu, ka ECT notiesājošais spriedums Kononovam ir precedents, kas par kara noziegumiem ļaus tiesāt citus padomju karavīrus. “Līdz Strasbūras tiesas spriedumam Kononova lietā mums bija pamats – Nirnbergas tribunāls, kur tika teikts: nacisms – tas ir ļaunums, bet tie, kuri karoja pret to – ir labie. (..) Un tagad Eiropas tiesa saka: jā, fašisti bija slikti, noziedznieki. Bet arī sarkanā armija – arī nav labāki, arī noziedznieki. Mēs no cietušajiem pārvēršamies par apsūdzētajiem.” Neapmierinātībā ar zaudējumu M. Joffe aicina subjektīvi “revidēt” tos ECT tiesnešus, kuri taisījuši spriedumu par sliktu Kononovam: “(..) uzskatu, ka 14 ECT tiesneši (..) nedrīkst būt starptautiskās tiesas tiesneši. Viņi vadījušies nevis no tiesiskajām normām, bet gan simpātijām pret Latviju un antipātijām pret Krieviju” un viņu atcelšanu var panākt Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, norāda M. Joffe. “Ir jānoskaidro: kas ir šie tiesneši, kas bijuši viņu vecāki? Piemēram, tiesnese no Vācijas Renāta Jēgere dzimusi 1940. gadā. Jāuzzina, kas bijis viņas tēvs un kurā pusē karoja Otrajā pasaules karā. Kā kara laikā cietusi viņas ģimene un no kā. Tie paši jautājumi par citu valstu tiesnešiem,” tā M. Joffe. Jautājumus par tiem tiesnešiem, kuri balsojuši par labu V. Kononovam, M. Joffe gan neuzdod.

November 26, 2010 Posted by | 2. pasaules karš, kara noziegumi, Vēsture | Leave a comment

Krievijā grasās pārvērtēt NKVD lomu politiskajās represijās

Foto: Bundesarchiv
http://www.DELFI.lv  26. novembris 2010

Krievijā grasās pārvērtēt Tautas iekšlietu komisariāta jeb NKVD un citu organizāciju lomu Padomju Savienībā notikušajās represijās, aģentūrai “Interfax” pavēstījis Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes vadītājs Mihails Fedotovs.

Patlaban padome izstrādā projektu “Nacionālais izlīgums un totalitārā režīma upuru piemiņas saglabāšana”. “Vai projektā būs novērtēta konkrētu organizāciju rīcība? Domāju, ka jā,” sacījis Fedotovs, atbildot uz jautājumu, vai Krievija izvērtēs NKVD un citu organizāciju darbību, kas īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.

“Taču režīma instrumenti bija ne tikai specdienesti, bet arī tādas, no specdienestiem attālas organizācijas kā radošās savienības. Piemēram, atcerēsimies, kā [rakstnieku] Borisu Paternaku izslēdza no Rakstnieku savienības,” aicinājis Fedotovs. “Tā nebūs Staļina tiesāšana, tā nebūs NKVD tiesāšana. Tā būs [Staļina īstenotā] režīma novērtēšana. Tas, ka šī režīma upuri bija visa tauta – vismaz man personīgi ir acīmredzami,” sacījis Fedotovs.

Arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs jau iepriekš asi izteicies par Staļina režīmu. Maijā, dažas dienas pirms Otrā pasaules kara noslēguma 65.gadadienas viņš pauda, ka staļinismam nav nekā kopīga ar mūsdienām.

“Padomju Savienība bija ļoti sarežģīta valsts, bet, ja runā tieši, režīms, kas izveidojās Padomju Savienībā, nav nosaucams nekā citādi, kā tikai par totalitāru,” toreiz intervijā laikrakstam “Izvestija” sacīja Medvedevs. “Ja Staļinu vērtē valstiski, ja Staļina valdīšanas veidu vērtē no pēdējo gadu skatupunkta, kad attīstījusies jaunā Krievijas valsts, tad novērtējums ir nepārprotams: Staļins pret savu tautu ir veicis virkni noziegumu,” laikrakstam teica Medvedevs. “Un, neskatoties uz to, cik daudz viņš strādāja, neskatoties uz to, ko viņa valsts panāca, tas, ko viņš izdarīja pret saviem ļaudīm, nevar tikt piedots,” teicis prezidents.

Maija sākumā Krievijā pieļāva, ka pirms 9. maija svētkiem Maskavas ielās varētu parādīties Staļinu slavinoši plakāti. Medvedevs ļoti asi iestājās pret šo ieceri. 2 balles 3 balles 4 balles 5 balles


Medvedevs plāno “destaļinizācijas” kampaņu

Prezidents Dmitrijs Medvedevs uzsāks jaunu “destaļinizācijas” kampaņu, atgādinot krieviem par Padomju Savienības diktatora pastrādātajiem noziegumiem, piektdien vēsta laikraksts “Vedomosti”.

Par Josifa Staļina lomu Krievijas vēsturē plašāk tiks runāts janvārī, kad Medvedevam ieplānota tikšanās ar Cilvēktiesību padomes jauno priekšsēdētāju Mihailu Fedotovu un cilvēktiesību aktīvistiem. “Vedomosti” to apliecinājušas vairākas uz minēto pasākumu uzaicinātās personas.

Jaunā kampaņa tiks balstīta uz visu slepeno padomju arhīvu atslepenošanu. Plašākai sabiedrībai tiks atklāti arī miljoniem lietu, kurās slepenie dienesti apkopojuši ziņas par vienkāršajiem civiliedzīvotājiem.

Programmas gaitā tiks apzinātas arī Staļina laika koncentrācijas nometņu paliekas un veidoti jauni pieminekļi režīma upuriem, vēsta laikraksts.

“Vedomosti” raksta, ka cilvēktiesību aktīvisti mudinās Medvedevu “sniegt politisku un juridisku novērtējumu totalitārisma noziegumiem”.

Maijā Medvedevs lauza sava priekšteča Vladimira Putina nostāju, nosodot Padomju Savienību kā totalitāru režīmu, kas apspiedis cilvēktiesības.

Intervijā laikrakstam, kas tika publicēta divas dienas pirms Krievija svinēja 65.gadadienu kopš uzvaras Otrajā pasaules karā, prezidents izteicās, ka karalaika diktatora Josifa Staļina noziegumi nekad netiks piedoti.

“Padomju Savienība bija ļoti sarežģīta valsts, un, godīgi runājot, režīms, kas tika uzcelts Padomju Savienībā (..), nevar tikt nosaukts nekā citādi kā totalitārisms,” atzīmējis Medvedevs.

“Diemžēl, tas bija režīms, kur tika apspiestas pamattiesības un brīvības,” norādīja prezidents.

Līdz šim Medvedevs un Putins, kurš savulaik bijis VDK virsnieks, padomju sistēmu kritizējuši visai reti, tā vietā uzsvaru liekot uz režīma sasniegumiem.

Taču analītiķi “Vedomosti” izteikušies, ka Medvedevs, šķiet, gatavojas “destaļinizāciju” izvirzīt par vienu no galvenajām savas prezidentūras tēmām.

“Skaidrs, ka tas ir Kremļa projekts (..), kura mērķis ir izskaust [valsts] tēla problēmas Rietumos,” laikrakstam norādījis Maskavas Karnegi centra analītiķis Nikolajs Petrovs.

Viņš atgādina, ka Medvedevs šo tēmu aizskāris arī septembrī, tiekoties ar Rietumu analītiķiem un diplomātiem Krievijas Valdajas forumā.

November 26, 2010 Posted by | KGB, PSRS, represijas, Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: