Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Vēsture iedarbīgāka par tankiem

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=89626

Kas runāts starptautiskā vēsturnieku konferencē Maskavā

“Es tur nesaņēmu pārmetumus, ka mēs Latvijā “revidētu” vēsturi,” pēc atgriešanās no Maskavā organizētās starptautiskās vēsturnieku konferences uzsvēra Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks vēstures jautājumos, profesors Antonijs Zunda.

Latvijas Universitātes profesors pārstāvēja Latvijas akadēmiskās aprindas konferencē “Vēsture, vēsturnieki un mūsdienu sabiedrība: savstarpējās sapratnes meklējumos”.

Pasākumu, kurā piedalījās vēsturnieki ne tikai no Krievijas, bet arī no Itālijas, Lielbritānijas, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Igaunijas, Kazahstānas, Moldovas, Ukrainas, pēc Zundas vārdiem, nav ietekmējusi Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas bēdīgi slavenā komisija, kuru izveidoja pagājušā gada pavasarī ar uzdevumu pretdarboties it kā Krieviju nomelnojošām vēstures “falsifikācijām”. “Neviens no autoritatīvajiem krievu vēsturniekiem to pat nepieminēja un uz to neatsaucās. Neoficiālās sarunās dzirdēju, ka šī komisija nefunkcionē un atzīta par kļūdu,” norādīja vēsturnieks.

Pēc referāta “Otrā pasaules kara vēstures pētniecība Latvijā 1990 – 2010” krievu vēsturnieki Antonijam Zundam jautājuši par latviešu leģiona vērtējumu, uz ko atbildēts, ka leģions karojis Austrumu frontē pret padomju armiju, taču nav bijis brīvprātīgo vienība: “Teicu, ka vārds “brīvprātīgo” leģionam bija tikai piekabināts. To apstiprina arī 1943. gada 24. jūlija PSRS valsts drošības komisāra Vsevoloda Merkulova ziņojums Latvijas kompartijas 1. sekretāram Jānim Kalnbērziņam, kurā teikts, ka Latvijā sākts veidot latviešu brīvprātīgo SS leģionu, bet tas tiek veidots mobilizācijas ceļā. Tikai kādus 10 – 15% leģionā varēja uzskatīt par brīvprātīgajiem. Tāpat uzsvēru, ka leģions, neskatoties uz oficiālo nosaukumu, nav saistāms ar SS, jo neviens no karavīriem vai virsniekiem nebija nacistu partijas biedrs. Nosaukuma mākslīgumu 1950. gadā apstiprināja arī ASV Pārvietoto personu komisija.”

Iebildumus pret tēzi, ka leģions nav iejaukts noziegumos pret cilvēci un nepiedalījās soda ekspedīcijās, cēlis bijušais Krievijas vēstniecības Rīgā darbinieks, tagad viens no fonda “Istoričeskaja pamjatj” (“Vēsturiskā atmiņa” – krievu val.) vadītājiem Vladimirs Simindejs. Zunda norādījis, ka nevajag jaukt leģionu ar policijas bataljoniem.

Tikmēr Krievijas Vispārējās vēstures institūta direktors, akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans atzinis, ka Krievijā par vienu un to pašu jautājumu, kaut vai Staļina novērtējumu, pastāv diametrāli pretēji viedokļi. Līdz ar to Krievijas sabiedrībā nepastāv konsenss pat par ļoti svarīgiem vēstures notikumiem. Tikmēr Krievijas masu informācijas līdzekļos, īpaši televīzijā, profesionālu vēsturnieku spriedumi izskanot ļoti reti. Sensāciju vārdā sabiedrībā tiek radīti mīti, kurus akadēmiskam vēsturniekam ļoti grūti atspēkot.

Vairāki runātāji konferencē uzsvēruši, ka vēsture XXI gadsimtā kļuvusi par svarīgu katras nācijas identitātes nesēju. “Viens no dalībniekiem pat teica, ka šajā gadsimtā vēsture spēlē vēl lielāku lomu par ieroču spēku, jo ar vēstures palīdzību var veidot sabiedrības viedokli,” sacīja Zunda. No tāda viedokļa Latvijas vadošo vēsturnieku nodoms nākamā gada vasarā sasaukt Latvijas vēsturnieku pirmo kongresu ir ļoti savlaicīgs.

A. Zunda atturīgi komentēja jau labu laiku cirkulējušās runas, ka diplomātisko attiecību uzlabošanas vārdā varētu tikt veidota Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisija un tas varētu būt viens no sarunu tematiem gaidāmajā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītē Maskavā. “Ja vēstures problemātika tiks iekļauta abu prezidentu sarunu dienaskārtībā, tad skaidri tas būs zināms droši vien tikai pēc vizītes,” viņš izteicās. Krievija jau agrāk iedibinājusi valstiska līmeņa oficiālas divpusējās komisijas vēsturisko pretrunu nogludināšanai ar Vāciju, Poliju, Ukrainu, Rumāniju un dažām citām valstīm. Vēsturnieku aprindās komisiju lietderība tiek vērtēta dažādi. No vienas puses, valda uzskats, ka Krievija tās cenšas izmantot vien savās interesēs, no otras – Latvijas vēsturniekus tāda institūcija vilina ar iespējamo Krievijas arhīvu durvju plašāku pavēršanos.

November 29, 2010 - Posted by | 2. pasaules karš, Leģions, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: