Likteņdārzs – piemiņas, mierinājuma un apskaidrības vieta

http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/tema/?doc=89878

Iespējams, ka Dievs, pasaulē radot tieši šo salu Daugavas vidū, to bija iecerējis latviešu vienošanai un stiprināšanai 21. gadsimtā. Labāku vietu Likteņdārzam nemaz nevar iedomāties – tā pirms pieciem gadiem nosprieda arī Vilis Vītols, sekmīgs uzņēmējs un dāsns mecenāts. Sadarbībā ar Kokneses pašvaldību un domubiedriem nodibināja bezpeļņas sabiedrisko organizāciju “Kokneses fonds” un ziedoja teju pusmiljonu latu, lai īstenotu cēlu nodomu. Šajā dārzā godinās 600 000 iedzīvotāju, kas zuduši Latvijai 20. gadsimtā. Gājuši bojā, represēti, bijuši spiesti pamest Latviju, kā arī vēlāk cietuši savu uzskatu vai radurakstu dēļ.

Projekts top par ziedojumiem, lai mēs visi kopā radītu unikālu vietu, kur gan apzinātos un godātu tautas pagātni, gan smeltos spēku un latvisko pašapziņu.

Valda Auziņa, “Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja: – Kā Latvijas iepriekšējās paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs šajā gadsimtā gribam atstāt Likteņdārzu. Ar koku stādījumiem katra zudušā vai cietušā tuvinieka piemiņai, ar amfiteātri, piemiņas namu, kurā paredzēts eksponēt visu to cilvēku vārdus, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā.

Kad Likteņdārzs būs gatavs?

Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai 22 hektāru lielā sala Koknesē patiešām kļūtu par Likteņdārzu mūsu apziņā un dzīvē?

Māra Zālīte, dzejniece un dramaturģe, viena no “Kokneses fonda” dibinātājām:

– Bērnu iemīļo, viņam augot. Tāpat ar šo vietu – Likteņdārzu. Spējā iemīlēt svarīgi, vai pats tur līdzdarbojies. Ja pie tevis pieved trīsdesmitgadīgu, “gatavu” bērnu, ko pats neesi audzinājis, un saka – mīli viņu! – nezinu, kā būs. Bet Likteņdārzu jau veidojuši 10 000 cilvēku, sākot ar bērniem, kas sēj zīles un gaida ozoliņus izaugam, ko dēstīt dārzā… Ja redz, kā tas top, ja pats piedalās, vai nu stādot kokus, vai atvedot pelēku laukakmeni, vai ziedojot naudu, rodas līdzdalības prieks. Likteņdārza dzīvība atkarīga no mūsu gribas un jūtām. Es ceru un domāju (domām vien liels spēks), ka uz Latvijas valsts 100 gadiem dārzs jau būs ieguvis savas skaistās formas un ka tas kalpos par iecerēto piemiņas, mierinājuma, apskaidrības vietu. Man šķiet, ka Likteņdārzs var izvērsties arī par starptautiski interesantu objektu, kas piesaistītu pasaules sabiedrību mūsu vēsturei, kultūrai un šodienai. Pasaules tautas Likteņdārzā varētu iegūt lielāku sapratni ne tikai par mūsu zemi, tautu, bet arī par mūsu estētisko izjūtu, ainavu. Bet galvenais esam mēs paši, mūsu apziņa – lūk, visi kopā esam izveidojuši šo dārzu! Likteņdārzā taps mūsdienīga moderna ēka ar visjaunākajām tehnoloģijām, kur latviešu piemiņa tiks saglabāta elektroniskā datu bāzē. Ir svarīgi katru no zudušajām dvēselēm atrast un pieminēt, lai arī cik ilgus gadus tas prasītu. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš arī ir “Kokneses fonda” dibinātāju lokā, minēja, ka somi četrdesmit gadus meklējuši savu varonīgo tautiešu, kuri pretojās padomju okupācijai, vārdus un uzvārdus. Arī mums jārīkojas tāpat. Katram ir kāds radinieks, kura vārda nav nevienā datu bāzē. Likteņdārza topošās daudzfunkcionālās celtnes interneta istabā ikviens varētu, piemēram, savam vectēvam atvērt lapu, salikt fotogrāfijas… Caur šo lapu arī citi spēs iegūt informāciju. Līdz ar to Likteņdārzs būs arī virtuāla dzimtas pulcēšanās vieta.

Ābelīte, nevis sakura

2008. gada 23. aprīlī, Jurģu dienā, ar ābelīšu aleju tiek atklāts Likteņdārzs. Izcilais japāņu ainavu arhitekts Sjunmjo Masuno, pēc kura projekta top Likteņdārzs, gan bija iecerējis stādīt ķiršus. Bet Māra Zālīte pārliecinājusi, ka latviešu dvēselei tuvākas ir ābeles. Un tapusi ābeļu aleja. Pati dzejniece augļu kociņu iestādījusi sava vectēva Hugo Jūlija Kalnaķivuļa piemiņai. – Viņš tika nomocīts Vjatlagas gulaga nometnē 37 gadu vecumā 1942. gadā. Bet mēs, ģimene, par to uzzinājām tikai 1989. gadā, – stāsta dzejniece.

Viesturs Cīrulis, “Kokneses fonda” dibinātājs un padomes priekšsēdētāja vietnieks, Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs, ābelīti stādījis savam tēvam Arvīdam, kas nomira izsūtījumā Vjatkas nometnē 1942. gada aprīlī.

Gundars Āboliņš, JRT aktieris, ābelīti veltījis “Maijiņai Noriļskā”. – Maija ir mana tēta māsīca. Ābelīti iestādīju viņas piemiņai. Esmu piedalījies arī talkās Likteņdārzā. Manuprāt, tas ir labi, ka dārzs ilgi top. Tieši laikā ir jēga, lai Likteņdārzs pastāvētu laikā. Nevis gatavs un punkts, – domā aktieris.

Herta Līvija Astra, Gunāra Astras atraitne, ābeli veltījusi Gunāram Astram, Gunāram Rodem. Rakstniece Marina Kosteņecka – tēvam Grigorijam Kosteņeckim. “Latvijas Avīzes” žurnāliste Dace Kokarēviča – vectēvam Prof. Dr. jur. Kārlim Dišleram. Gvido Zvaigznes, 1991. gada barikāžu dalībnieka, piemiņai ābeli iestādījusi mamma Ilona, sieva Daiga, bērni Krišjānis un Una. Klimoviču ģimenes ābele – “Svešumā bez tiesas nobendētajam…”, Ingmāra Līdakas – “Tai zemei, kas palika bez saimnieka”.

Piedalāmies!

Katrs var palīdzēt Likteņdārza tapšanā, turklāt vairākos veidos.

Pārskaitot naudu uz fonda norēķinu kontu vai veicot pārskaitījumu ar maksājumu karti projekta mājas lapā http://www.likteņdarzs.lv, vai piezvanot pa Likteņdārza pastāvīgo ziedojumu tālruni 90006787 un ziedojot 1 LVL tā izveidei. Iegādājoties Likteņdārza ziedojumu zīmes 5, 10, 20 un 100 latu vērtībā. Visvaldis Dzenis (89), kurš dzīvo ASV, ziedojis 1000 latu par ziedojumu zīmēm. Viņa tēvs bijis izsūtīts uz Sibīriju. Kopā ar sava brālēna dēlu Gunāru Dzeni Latvijā nodibinājis veiksmīgu rūpnīcu “Kokpārstrāde 98”. Gunārs Dzenis piekrīt, ka Likteņdārzs ir laba piemiņas vieta arī viņa vecākiem, kurus kā krietnus zemniekus no Ilūkstes apriņķa izsūtīja uz Sibīriju.

Likteņdārza amfiteātra pelēkā akmens krāvumam var atvest savu tumši pelēko laukakmeni (tam jābūt apaļam, 20 – 30 cm diametrā).

Var piedalīties talkā vai iestādīt koku. Par koka stādīšanu fonds lūdz ziedojumu 50 latu apmērā. Koku stādus Likteņdārzam gādā AS “Latvijas valsts meži”. Līdz šā gada 31. oktobrim ir iestādīti 520 kociņi. Ar kārtas numuru 517. Ērgļu vidusskolas 2. un 4. klases skolēni un viņu vecāki ir iestādījuši parasto priedi ar veltījumu “Par pagātni un gaišu nākotni mums katram un mūsu valstij”.

Jaunas tradīcijas

Rauls Vēliņš, SIA “Roche Latvija” direktors, savu dzimšanas dienu svinējis Likteņdārzā.

– Tuvojās dzimšana diena, un domāju – apnicis svētkos tikai sēdēt pie galda un ēst! Varētu dzimšanas dienas viesus uzlūgt uz lapu talku Likteņdārzā, lai viņi man dāvina sagrābto lapu maisus. Bija milzīga atsaucība, ieradās četrdesmit ciemiņu. Pēc tam vairāki viesi arī savas dzimšanas dienas vēlējās pavadīt talkā Likteņdārzā un jautāja, vai man neesot nekas pretim, ka patapinot manu ideju? Protams, ka ne – tas taču būtu brīnišķīgi! Likteņdārzā mani pārsteidza, cik daudz jau ir izdarīts un ka Vilis Vītols tautas lietā ir ieguldījis pusmiljonu latu.

***

• Likteņdārzs top pēc izcilā Japānas ainavu arhitekta Sjunmjo Masuno projekta. Viņa darbs 2006. gadā “Kokneses fonda” rīkotā starptautiskā konkursā atzīts par labāko.

• Projekta realizācija ir sadalīta desmit apakšprojektos, un to paredzēts pabeigt līdz Latvijas 100 gadu jubilejai 2018. gadā.

• Pirmie darbi uz salas sākti 2008. gadā. Projekta idejas autors Vilis Vītols un Marta Vītola fondā ir ieguldījuši 450 000 latu, un visi sākuma darbi dārzā ir veikti par fonda dibinātāju ieguldītajiem līdzekļiem.

• 2008. gadā top Likteņdārza pirmā kārta: ceļš uz dārza centrālo daļu – amfiteātri – un ābelīšu aleja.

• 2009. gada 18. martā Likteņdārza aizbildnis Valsts prezidents Valdis Zatlers, iegādājoties pirmo Likteņdārza ziedojumu zīmi, atklāj Likteņdārza ziedojumu akciju. Top perimetrālais ceļš līdz šķembu stadijai, tiek izstrādāti daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas, saimniecības ēkas, dārza apgaismojuma un elektroapgādes tehniskie projekti, izkopta meža daļa. Notiek trīs lielākas talkas, LTV pirmā ziedojumu akcija “Top Latvijas Likteņdārzs”.

• 2010. gadā paveikti amfiteātra zemes darbi, uzbūvēta pagaidu informācijas ēka, meža daļā izveidotas gājēju takas, salai pievilkta elektrība, uzbērts Mazais kalns, uz kura paredzēta piemiņas nama būvniecība, notikusi Lielā talka, LTV otrā ziedojumu akcija “Top Latvijas Likteņdārzs”.

• 2011. gadā, ja netrūks naudas, iecerēts turpināt amfiteātra būvniecību, veidot Mazo kalnu, laivu piestātni, būvēt piemiņas namu, izgatavot informatīvās norādes, sēdmēbeles, atkritumu urnas. Labiekārtot piecas ainavu arhitektu izstrādātās zonas, turpināt stādīt kokus.

• 2010. gadā Likteņdārzu apmeklējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrālijas, Kanādas, ASV, Lielbritānijas, Brazīlijas, Japānas, Somijas u. c.

• Sezonas laikā katru mēnesi Likteņdārzu apmeklē ap 40 grupu – ekskursijās, stādot kokus, arī talkās.