gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Latvijai trūkst internacionālas taures

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=90285

ASV dzīvojošajam vēstures profesoram Andrievam Ezergailim – 80

Latvijas 20. gadsimta notikumu pētnieka Andrieva Ezergaiļa vārds vēstures interesentu aprindās komentārus neprasa. Šodien, 10. decembrī, ASV dzīvojošais Itakas koledžas vēstures profesors atskatās uz 80 mūža gadiem. Apaļajā jubilejā vēsturniekam sveicienus sūta arī ”Latvijas Avīze”.

Profesors Ezergailis savos rakstos jo bieži izcēlies ar nesaudzīgiem, toties domāšanu stimulējošiem spriedumiem. Bijuši laiki, kad godīgās attieksmes dēļ kritikas ugunis pret profesoru vērsušās no visām pusēm, arī no latviešu sabiedrības. ”Nodarbojoties ar vēsturi, iekritu robā, kuru sākumā neapzinājos un arī nebūtu sapratis. Tas ir nodarbības lauks, kas tā kā boksera maiss katram sitienam ar piedevām dod pretim,” spriež vēsturnieks. Saistībā ar apaļo jubileju Ezergaiļa kungs laipni piekrita sniegt neklātienes interviju, atbildot uz ”Latvijas Avīzes” žurnālistu Voldemāra Krustiņa un Viestura Sprūdes jautājumiem.

– Latvijā un Krievijā šobrīd nereti piemin Vasīlija Kononova prāvu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Krievija par katru cenu cenšas panākt, lai Latgales civiliedzīvotāju nogalināšanā vainojamais bijušais padomju partizāns tiktu attaisnots.

A. Ezergailis: – Kononova lieta ir saistīta ar krievu emocijām un Krievijas imperiālistisko neirozi. Latvijas nelaime – ja pārdomā, varbūt arī laime – ir bijusi dzīvot impēriju krustceļos. Nelaime tā ir tādēļ, ka tas nozīmē nemitīgu cīņu pret daždažādiem meliem, apšaubāmām vēstures teorijām un antikvāriem ”pasaules kārtības” uzskatiem. Bet laime ir tā, ka šīs runas lielākoties ir absurdas, tātad atspēkojamas. Vajadzīga vien bezgala pacietība. Domāju, Latvijas vēsturnieki, divdesmit brīvības gados savu darbu ir veikuši – izrāvuši to no imperiālistu zobiem. Vienīgi Latvijas vēstures nezinātāji vai ļaudis ar šķību aci turpina runāt par ”baltiem plankumiem”.

Latvijas nelaime ir, ka tai trūkst internacionālas taures, aģentūras, varbūt Tālavas taurētāja, kas nemitīgi Eiropā un pasaulē aizstāvētu Latvijas patiesību. Krievija, lai aizstāvētu savas intereses un izplatītu indi par saviem kaimiņiem, izveicīgi izmanto diplomātiskos kadrus. Latvijas diplomātiem šinī frontē kaut kas buksē.

Ne bez ironijas jāsaka: ir labi, ka Krievija nav spējusi atkratīties no imperiālistiskās un staļiniskās bagāžas. Tas Kremli piezemina pie buršanās ap viņu pagātnes ilūzijām. Vēsture vārda īstā nozīmē kā izziņa par pagātnes patiesību imperiālistiskās zemēs ir neiespējama. Objektīvam impērijas vēsturniekam būtu jābūt tādam, kas var skriet gan ar suņiem, gan ar zaķiem, vienlaikus aizstāvēt verga un verdzinātāja viedokļus. Iekšējās sabiedriskās, intelektuālās, cilvēciskās un kulturālās pretešķības spiež imperiālistisko zemju vēsturniekiem agrāk vai vēlāk sākt melošanu par tautām un ļaudīm, kas dzīvo viņu zemēs vai kalpībā. Arī Amerikas vēstures stāstījumi šinī ziņā nav bez problēmām. Jāsaka, nevienu pēcpadomju latviešu vēsturnieku pie melošanas neesmu noķēris.

Cik par Kononova prāvu zinu, tā bija godīgi tiesāta, par to neviens pasaules jurists neko sliktu nav varējis pateikt. Krievi tomēr to prāvu izjuta graujoši, jo viņi uz to skatījās no savas īpatnēji mītiskas, ne – juridiskās perspektīvas. Viņi nav varējuši izprast Otro pasaules karu kā traģisku notikumu savai valstij un tautai. Vēl ļaunāk, viņi nav sapratuši, ka pie šīs traģēdijas lielā mērā bija vainojams Staļins, gan karu iesākot, gan iejaucoties kara taktikā. Krievi, šķiet, nezina, ka ārpus Krievijas mīts par karu kā varoņu epopeju, gudro Staļinu un varonīgo krievu tautu nav atradis apstiprinājumu.

– Droši vien lasījāt novembrī ”The New York Times” publicēto 2006. gada ASV Tieslietu departamenta ziņojumu, kas runā par Hitlera laiku nacistu meklēšanas gaitu pasaulē. Tur pieminēta arī Latvija, bet latviešu politiķi raksturoti gandrīz kā nacistu sargātāji.

– Vispirms jāsaprot, kas par ”zvēru” tas ziņojums ir. Tas ir Īpašo izmeklēšanu biroja (OSI) iekšējs pārskats par darbību. OSI ir ar ASV Kongresa lēmumu radīta Tieslietu departamenta apakšnodaļa. Tās uzdevums ir uzsākt lietas, izmeklēt un tiesāt kara noziedzniekus ASV. Paškritiku no birokrātiskas organizācijas mēs sagaidīt nevaram. Tās tendence ir uzvelt savus trūkumus citiem. Kritiskās piezīmes par Latviju, man šķiet, ir nevajadzīgas un ne pilnīgi saprotamas, ja mērķētas uz brīvās Latvijas pārstāvjiem, jo Konrāda Kalēja lieta 90. gados taču bija Austrālijas rokās.

Lietās, kuras OSI sāka pret latviešiem, lielākoties tā cieta neveiksmi, un tādēļ saprotams, ka organizācijas pārstāvji varētu just pret Latviju rūgtumu ne tikai drusku. Vispilnīgāko sakāvi OSI cieta Viļa Hāznera lietā 1979. gadā. Ievērojiet, ka it kā objektīvais izziņas autors Hāzneru nepiemin ne ar pusvārdu. OSI tās pirmajā tiesu tūrē nebija spējusi iepazīties pat ar vācu okupācijas varas struktūru. Vēl ļaunāk – viņu galvenais ziņu avots bija Pauļa Ducmaņa sarakstītais, PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) finansētais pamflets ”Kas ir Daugavas Vanagi?”. OSI zināšanas uzlabojās, kad viņi darbā pieņēma latvieti Hermani Redinu, kurš bija pensionēts armijas pulkvedis. Starp citu, mēs ar Redinu Latvijas arhīvos savācām tuvu pie 2000 latviešu SD vīru vārdu. Neviens no viņiem neatradās Savienotajās Valstīs. Ar OSI man bijuši labi sakari, un viņi man, kad rakstīju savu pētījumu, daudz palīdzēja. Bet šī ziņojuma autors, šķiet, bijis Efraima Zurofa ietekmē.

– Savulaik publiski piesolījāt 10 000 ASV dolāru tam, kurš spēs pierādīt, ka ebreju iznīcināšana Latvijā 1941. gada vasarā notikusi vēl pirms vāciešu ienākšanas. Tāpat solījāties “apēst savu cepuri Doma laukumā”, ja izrādītos, ka padomju laikā visur rādītais foto par ebreju iznīcināšanu Biķernieku mežā patiešām būtu uzņemts šajā mežā, nevis kādā klajā laukā, kā redzams fotogrāfijā. Krievijā tikmēr baltiešus joprojām attēlo kā dedzīgākus ebreju slepkavotājus pat par vāciešiem.

– Mans piedāvājums joprojām ir spēkā. Arī no solījuma apēst cepuri neesmu atteicies. Tādas neorganizētas šaušanas starpvaru posmā, kad krievi bija ārā, bet vācieši vēl nebija ienākuši, nemaz nevarēja notikt. Nebija ne cilvēku, kas šautu, ne tādas noskaņas pret žīdiem, lai latvieši vai lietuvieši varētu uzsākt viņu šaušanu bez vāciešu organizējošās klātbūtnes un pavēles.

Es neko ne noliedzu, ne apstiprinu, tas ir vienkārši zināšanu jautājums. Uzskats, ka vietējie šauj žīdus, vispirms parādījās vāciešu propagandas aģentūras ziņojumos un filmās, kas tika rādītas Vācijas kinoteātros un Berlīnē mītošajiem žurnālistiem un diplomātiem. Nepārprotami, šīs ziņas aizplūda uz ārzemēm. Viens Hitlera antisemītiskās propagandas aspekts, atkārtots simtiem variācijās bija, ka visa pasaule ienīst ebrejus. Liela daļa ebreju, ja ne visi, šim Hitlera bļāvienam noticēja, neņemot vērā racionālos apstākļus, ka ebrejiem gan reliģijas, gan kultūras, gan komerciālo sakaru dēļ bija arī vispasaules draugi. Hitlera galvenajam sauklim, ka žīdi ir boļševiki un vainojami pie bērnu izvešanas uz Sibīriju, pat holokausta laikā ticēja varbūt tikai šaurās aprindās. No savas bērnības vides atceros vienu otru antisemītu, bet nevienu tādu, kas būtu ticējis, ka žīdi ir boļševiki.

Kad īsti Hitlera propaganda nonāca Maskavā, nezinu teikt. Tagad tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur to vēl aktīvi uzbungo. Krieviem vienmēr bijis kāds tumšais kakts, kur mudž visādas melnās vīzijas, domas, kuras racionālie Rietumi noraidījuši. Tagad, šķiet, tas tumšais kakts pārņēmis visu Kremli un lielu daļu tautas. Nesen kādā aptaujā ap 70% Krievijas iedzīvotāju domāja, ka latvieši ir viņu lielākie ienaidnieki. Ja būtu pie varas, es lūgtu kādu internacionāli tiesisku institūciju, lai jautājumu izmeklē.

– Nodarbošanās ar holokausta pētniecību gan ASV un pat šejienes latviešu sabiedrībā jums brīžiem sagādājusi neērtības…

– Atceros, mani sūtījuši gan uz Raudu mūri Jeruzalemē, gan uz Kremli Maskavā. Tagad tas viss man ir aizmirsies. Jāatceras, ka mana holokausta pētniecība norisinājās vienlaikus ar PSRS sabrukumu, kad arhīvi atvērās un radās jaunas iespējas. Toreiz tas viss likās daudz uztraucošāk nekā raizēties par draudiem un pārmetumiem. Arī stāsts, kā mani ”izkorķēja” no studentu korporācijas ”Tālavija”, detaļās aizmirsies, tāpat kā to cilvēku vārdi, kas tad vadīja emigrācijas globālo ”Tālaviju”. Toreiz kaut kāda korporeļu grupa ārpus un iekšpus korporācijas saņēmās mani uz 99 gadiem izraidīt no korporācijas dēļ mana raksta ”Jaunajā Gaitā”, kurā biju rakstījis, ka pie žīdu šaušanas aktīvs bija ne tikai ”Letonijas” biedrs Arājs, bet arī manas korporācijas ”Tālavija” biedrs jelgavnieks Vagulāns. Viegli tikt no manis vaļā viņiem nebija, jo beigās bija jāķeras pie nelikumībām. Korporācijas vadība man paziņoja, ka esmu izslēgts un lai sūtot atpakaļ krāsas, deķeli un ieročus. Bet, uzskatot lēmumu par nelikumīgu, vadībai neesmu atbildējis.

– Astoņdesmito gadu beigās iekļūt Latvijas arhīvos jums palīdzēja akadēmiķis Vilis Samsons. Starp citu, šis vīrs nesen atzīmēja 90 gadu jubileju. Latviešu sabiedrībā padomju pagātnes dēļ viņu uztver drīzāk negatīvi. Kādas ir jūsu atmiņas par sadarbību ar Samsonu?

– Tubrālības ar lielo Vili Samsonu nekad nesadzērām, tomēr no pirmās reizes, kad tikāmies, Samsons mani vienmēr apsedza ar tādu kā drošības seģeni. Ar rokas spiedienu viņš parasti arī kaut ko uzdāvināja – grāmatu, dokumentu vai padomu.

Tas bija 1988. gada augustā. Holokausta dokumentus meklējot, biju Rīgā. Tautas frontes karogi jau plīvoja. Neteikdams, kādēļ, Samsons mani solīja vest uz Misiņa bibliotēku. Samsons mani ieveda pirmā stāva koridorā, kur iepriekš nebiju bijis. Pēc pāris pagriezieniem atvēra durvis mazam kambarītim ar logu uz ielas pusi, piebāztu ar liela formāta sējumiem: ”Te ir tas, ko meklējat.” Atstāts viens, redzēju, ka Samsons mani ievedis kambarī, kur visus padomju okupācijas gadus VDK no tautas slēpa vācu okupācijas presi, centrālo un lokālo. Gadu vēlāk Samsons mani aizveda uz Slokas ielas arhīvu un sagādāja sēdvietu ārzemnieku istabā, kur pasūtījumus atnesa ārpus rindas.

Neticu, ka Latvijā Samsons ir aizmirsts. Drīzulis un Pelše, kas bijās kā no virskungiem, tā ārzemniekiem, ir aizmirsts. Neesmu vienīgais ārlatvietis, kuru Samsons uzņēma atvērtām rokām. Vai ciemiņus no austrumiem viņš būtu siltāk apstarojis, neticu. Atceros, ka pirmajā braucienā uz Latviju pēc mana referāta mēs šņabojām Kultūras sakaru komitejas telpās. Arvīda Griguļa un droši vien vairāku VDK pārstāvju klātbūtnē Samsons mani nosauca par ”patriotu”. ”Daudz baltu dieniņu…” lielajam Vilim novēl Nikolajs Balabkins, Ezergailis un no aizsaules Edgars Andersons. Pieminu tikai trīs klaidiniekus, kuri man par Samsona draudzību stāstījuši.

– Ja palūkojaties atpakaļ, vai bija vērts nodarboties ar vēsturi? Kāds varbūt teiktu, ka Amerikā prātīgāk taisīt naudu?

– Vēsturē krustojas visas humanitārās zinātnes: politika, ētika, estētika, retorika, filozofija… Viss atkarīgs no pētnieka paša, tā, kā vēsturnieks sevi un savu darbu noskaņo: sit bungas, pūš ragā vai spēlē uz stīgām. Tādā nozīmē, darbojoties ar vēsturi, cilvēks var nonākt pie būtības saknēm, kas varbūt nemaz nav tik atšķirīgas no dzejnieku samedītām epifānijām. Vai vēsturnieks spēj ietekmēt cilvēces attīstības gaitu, ir neatbildams jautājums. Bet, pat ja iluzors, tomēr ir viens no vēsturnieka vilinājumiem.

– Pirms pieciem gadiem vēl pieļāvāt, ka varētu reiz atgriezties Latvijā. Kā ar šiem plāniem?

– Nekādu atgriešanās plānu man nav. Liekas, meitai būs jāizgudro, ko ar maniem pelniem darīt. Pēdējos gados vairāk esmu nodarbojies ar manas sievas Intas Miškes atgriešanos dzimtenē (ASV Kornellas universitātes vācu literatūras profesore Inta Ezergaile, dzim. Miške, aizsaulē aizgāja 2005. gada 1. janvārī. – Aut.) nekā savējo. Nodarbojos ar atstāto dienasgrāmatu pārliešanu viņas dzīves biogrāfijā. Tur būs vairāk psihiloģijas nekā vēstures: stāsts par emigrantu traumu.



December 9, 2010 - Posted by | 2. pasaules karš, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: