Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pieprasa vairs nepiešķirt represētā statusu

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=91734

Jau ilgāk par pusotru gadu tiek muļļāts Saeimā iesniegtais priekšlikums pārtraukt politiski represētās personas statusa piešķiršanu, saka Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Viņš, tāpat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene uzskata, ka 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas bijis pietiekami ilgs laiks, kurā visi, kam šis statuss pienācās, to varēja iegūt. Tomēr ierosinājumu neatbalstīja Ministru kabinets. G. Resnais uzstāj, ka risinājums nepieciešams.

Vilina represēto atvieglojumi

Viņu satrauc, ka represēto skaits pēdējos gados nevis sarūk, bet pieaug. Tas notiek uz tā dēvēto Sibīrijas bērnu rēķina, kas dzimuši 1957. un 1958. gadā, dažos gadījumos arī vēlāk. Aizvadītajā gadā represēto statusu ieguvušas 85 personas. Par nožēlošanu, viņu vidū arī tādas, kas šo nosaukumu neesot pelnījušas.

Atņemt represētā apliecību psiholoģiski esot daudz grūtāk, nekā to piešķirt, pamato G. Resnais. Viņš gribētu statusa piešķiršanu pārtraukt tūlīt pat, tomēr komisijas deputāti norādīja uz tiesisko paļāvību. Jānosaka pārejas termiņš, dodot iedzīvotājiem pusgadu vai gadu, kurā viņi varētu nokārtot nepieciešamos dokumentus.

Šobrīd represētā statusu piešķir pašvaldībās, un pēc likuma tas būtu jāveic īpaši izveidotām komisijām. Diemžēl tādas komisijas izveidotas ne visur. Bieži tajās iekļautajiem speciālistiem neesot ne zināšanu, ne izpratnes par Latvijas vēsturi. Obligāti tajās jāpiedalās represēto biedrību pārstāvim, bet tas ne vienmēr tiek ievērots. Tāpēc dokumentu izvērtēšana notiek nekvalitatīvi.

LPRA pārliecināta, ka represētā statusa tīkotājus vairākumā gadījumu vada materiālas intereses – represētajiem ir atlaides sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs nav jāmaksā pacientu iemaksa, pensijā dodas piecus gadus agrāk, saņem lielāku pensiju, pienākas būtiski ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Tā iekārdināti, iedzīvotāji dažkārt meklējot visādus apkārtceļus, lai tiktu pie politrepresētā apliecības. Nonāk pat tik tālu, ka uz laiku deklarējas citā pilsētā, kur lielākas iespējas izsprukt likuma nosacījumiem, stāsta G. Resnais. Savukārt citviet šo statusu piešķir “vienkārši labam cilvēkam”, ar kuru gadiem ilgi strādāts kopā. Nereti to pieprasa personas, kas bijušas notiesātas par noziegumu un sodu izcietušas Sibīrijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūra, pārbaudēs konstatējot nepamatotus represētā statusa piešķiršanas gadījumus, iesniedz protestus. Pašlaik no deviņiem protestiem četri ir apmierināti, tikpat daudz – noraidīti, bet viens vēl nav izskatīts. Prokurore Ramona Bērziņa min, ka Siguldā politiski represēto apliecības izsniegtas trim māsām, kas, viņasprāt, to neesot pelnījušas. “Māsas netika izsūtītas, paslēpās pie radiem un palika Latvijā. Taču pašvaldība ir pretējās domās un protestu apstrīd administratīvajā tiesā.”

Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs iebilst – nav tā, ka visi sarosījušies, tikai mantisko interešu vadīti. Tam, ka iesniegums uzrakstīts tikai tagad, esot arī objektīvi iemesli, jo Krievijas arhīvi strādājot ļoti gausi, izziņas jāgaida gadiem. Dz. Rasnačs uzskata, ka divas trešdaļas cilvēku pēc politrepresētā statusa vēršas pamatoti, tātad apliecību izsniegšana vēl kādu laiku jāturpina.

Statusu piešķirtu centralizēti

LPRA otrs priekšlikums paredz, ka turpmāk politrepresētā statusu vajadzētu piešķirt centralizēti Rīgā. Tā būtu komisija, kuras sastāvā iekļautos Tieslietu un Iekšlietu ministriju, LPRA un citu šajā procesā iesaistīto organizāciju pārstāvji.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere, aptaujājot pašvaldības, noskaidrojusi, ka represēto personu skaits strauji sarūkot un arvien mazāk ir arī to, kuri pieprasa šo statusu. Piemēram, Līvānos pusotra gada laikā tāds bijis tikai viens gadījums. Vairākums pašvaldību atbalsta centralizētu dokumentu izskatīšanu un statusa piešķiršanu.

Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pievienojas šim viedoklim.

Tā kā Ministru kabinets LPRA priekšlikumu vienreiz jau noraidījis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti nolēma iet citu ceļu – veikt grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Komisijas vadītāja I. Circene uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumu projektu, paredzot represētās personas statusa noteikšanu nodot vienas institūcijas, respektīvi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, rokās.

I. Circene domā, ka šī institūcija sanāktu kopā kaut vai trīs reizes gadā, savukārt pašvaldību uzdevums būtu palīdzēt personai sagatavot nepieciešamos dokumentus un atgādāt uz Rīgu. Tiesa, Talsu un Rēzeknes pašvaldības pauda nožēlu, ka tādā veidā no līdzdarbības tiks izslēgtas vietējās nevalstiskās organizācijas, turklāt vecajiem cilvēkiem tālais ceļš uz Rīgu būtu tikai jauns apgrūtinājums.

Gunārs Resnais jau pēc sēdes Tieslietu ministrijas pārstāvēm – parlamentārajai sekretārei Karinai Kornai un Juridiskā departamenta direktorei Lindai Bergai, kas izstrādās grozījumus, – atgādināja, ka nepieciešams papildināt likumā minēto “pārvietošanu” ar vārdiem “aiz Latvijas robežām”.

“Mums, represētajiem, šis statuss un atvieglojumi ir kā ordenis. Mēs prasām elementāru taisnīgumu,” pamato Gunārs Resnais.

January 6, 2011 Posted by | REPRESĒTIE | Leave a comment

   

%d bloggers like this: