Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Herberts Cukurs Brāļu kapos?

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=97279

Neviens neuzņemas noraidīt vai atļaut Herberta Cukura apbedīšanu Rīgas Brāļu kapos

Lidotāja un saistībā ar apvainojumiem līdzdalībā holokaustā pretrunīgi vērtētā Herberta Cukura Brazīlijā dzīvojošie bērni ir vērsušies pie Rīgas Pieminekļu aģentūras ar lūgumu atļaut apbedīt Cukura pelnus Rīgas Brāļu kapos. To apstiprināja aģentūras direktors Guntis Gailītis.

“Kā brīvības cīņu dalībnieks viņš šim statusam atbilst,” atzina Gailītis, atgādinot, ka Rīgas Brāļu kapi veidoti tieši ar konkrētu mērķi iemūžināt Latvijas brīvības cīņu dalībnieku un latviešu strēlnieku piemiņu. Patiesi, Herberta Cukura dienesta gaitas dokumentos rakstīts, ka Latvijas armijā viņš brīvprātīgi iestājies 1919. gada 22. martā Liepājā un sākotnēji ieskaitīts Cēsu rotā; 1920. gada 1. februārī paaugstināts par seržantu; tā paša gada 28. martā “par kaujas nopelniem” viņam dota leitnanta pakāpe. Karot Cukuram nācās pret lieliniekiem Latgales frontē. 1921. gadā viņš beidzis virsnieku kursus un, septembrī komandēts uz Kara aviācijas skolu, drīz kļuva par Latvijas kara aviācijas lidotāju. No armijas aviācijas atvaļinājās 1927. gadā, taču 1934. gadā atkal tajā atgriezās, tiesa, ne vairs kā lidotājs, bet aviācijas mehāniķis, toties kapteiņa pakāpē. Pirmskara Latvijā Cukurs kļuva slavens ar savām aviokonstruktora dotībām un pārdrošajiem lidojumiem uz Tokiju un Gambiju. Ja ne saistīšanās ar vācu okupācijas varu, Cukurs droši vien tā arī paliktu vēsturē kā aviācijas entuziasts. Diemžēl Rietumos izplatītajā holokausta vēstures literatūrā viņu daudzviet min gandrīz vai kā vienu no aktīvākajiem holokausta īstenotājiem Latvijā. Kaut arī tam nav pierādījumu, tieši šīs slavas dēļ 1965. gada 23. februārī grupa Izraēlas slependienesta “Mossad” kaujinieku viņu Urugvajas galvaspilsētā Montevideo nogalināja ar vesera un pistoles palīdzību, it kā atriebjot līdzdalību 1941. gada nogales ebreju masu slepkavībā Rumbulā un citur. Cukura cerības atrast drošību emigrācijā Dienvidamerikā nepiepildījās.

Slepkava vai nevainīgs?

Vēstule no Brazīlijas ar apbedīšanas atļaujas lūgumu Rīgu sasniedza šī gada februārī. Kopš tā brīža virkne sabiedrisku organizāciju un iestāžu, to vidū Latviešu virsnieku apvienība, Kara muzejs, Latvijas Nacionālā aviācijas biedrība, Latvijas Brāļu kapu komiteja, Rīgas Politiski represēto biedrība, jau paudušas savu nostāju Rīgas Pieminekļu aģentūrai, atzīstot, ka Herberts Cukurs kā neatkarības cīņu dalībnieks un virsnieks kvalificējams apglabāšanai Brāļu kapos. “Mēs spriedām, tikai vadoties no atbilstības kritērijiem, neizskatot politiskos un morālos aspektus,” paskaidroja Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis. Tikai retā no uzskaitītajām institūcijām savā slēdzienā piebildusi, ka lietai var būt nevēlamas politiskas atskaņas.

Šonedēļ jautājums tika apspriests Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisijā. “Par Cukura darbību ir daudz pretrunīgu liecību. Neviens līdz šim praktiski nav tās nedz salīdzinājis, nedz analizējis. Būtībā izpēte viņa lietā būtu jāsāk no nulles, taču daudz ko noskaidrot jau vairs nav iespējams,” atzina komisijas priekšsēdētājs profesors Inesis Feldmanis. Pirms dažiem gadiem Herberta Cukura dēls Ričards iesniedza lūgumu noskaidrot, vai pret tēvu ir kādi pierādījumi. Ar 2008. gada 10. novembri datētajā Latvijas Republikas prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas atbildē sacīts, ka “šobrīd nav pietiekama pamata ne apstiprināt, ne noliegt faktu par Jūsu tēva Herberta Cukura līdzdalību ebreju iznīcināšanā vācu okupācijas laikā”.

Tieši objektīvas Cukura darbības un vainas pakāpes izvērtējuma trūkums ir lielākā nelaime. Spriedumi par šo personību svārstās no Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktora Efraima Zurofa apgalvojumiem, ka viņš ir “noteikti vainīgs”, jo “piekāva un nošāva vīriešus, sievietes un bērnus”, līdz radikāli pretējam viedoklim, ka Cukurs ne tikai nevienam nenodarīja pāri, bet pat izglāba vairāku ebreju dzīvību. Jāpiebilst, ka Zurofs balstās uz 40. gadu beigās pierakstītām holokaustā izdzīvojušo liecībām, kurās bijušais Latvijas aviācijas kapteinis demonizēts kā zvērīgs, perverss slepkava, kas, citējot profesoru Aivaru Strangu, “veica tādus fantastiskus briesmu darbus, kā viens pats ar pistoles spalu nogalināja 10 – 15 cilvēkus vai viens pats sadedzināja dzīvus astoņus ebrejus”.

Absolūti skaidrs un dokumentāli pierādāms ir tikai tas, ka Cukurs 1941. gada vasaras beigās brīvprātīgi iestājās bēdīgi slavenajā latviešu SD palīgpolicijas vienībā, ko vadīja Viktors Arājs. Šis fakts ir galvenais arguments, kamdēļ Vēsturnieku komisija, ņemot vērā “Arāja komandas” negatīvo lomu, atbildot uz Rīgas Pieminekļu aģentūras pieprasījumu,  nolēma, ka no morāles viedokļa Cukura pārapbedīšana Rīgas Brāļu kapos nebūtu ieteicama. Arāja vienība 1941. gada beigās piedalījās Rīgas geto ebreju iznīcināšanā Rumbulā un līdzīgās akcijās citviet Latvijā, tomēr domas dalās, cik lielā mērā tās locekļi bija tikai apsargi un cik – cilvēku šāvēji.

Atbildīgā nav

Šķiet, nevienam nav iebildumu pret pašu Herberta Cukura apbedīšanu Latvijā. Mulsumu rada vēlme guldīt viņa pīšļus Brāļu kapos. Vēsturnieku aprindās neoficiāli var dzirdēt runājam, ka latviešiem svētajā vietā nav vietas ne “sarkanajiem”, ne “brūnajiem”. Bet ir arī tāds uzskats, ka svarīgi, ko cilvēks darījis 1918. – 1920. gadā, nevis pēc tam. Fakts: padomju gados Brāļu kapu teritorijā apbedīja vairāk nekā 300 kompartijas veterānu un sarkanās armijas pusē karojušo, tajā skaitā arī Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieku Jāni Cini, kurš 1941. gadā parakstīja deportāciju pavēles. Neviens viņu rakt ārā negrasās. Guntis Gailītis prāto, ka, ja līdz tam nonāks, Cukuram vieta atrastos nevis centrālajā kapu laukā, bet drīzāk tā sauktajā Strēlnieku nodalījumā, pa kreisi no Mūžīgās uguns. Brāļu kapu teritorija ir plašāka, nekā šķiet, vērojot Kārļa Zāles radīto ansambli. Vietas vēl netrūkst.

Profesors Feldmanis, komentējot Vēsturnieku komisijas viedokli atzīt Cukura apbedīšanu par “neieteicamu”, uzsvēra, ka lēmums ir tikai rekomendējošs: “Neesam tiesiska institūcija, lai varētu dot juridisku novērtējumu par viņa darbību Otrā pasaules kara gados.” Tikmēr Eižens Upmanis stāsta, ka glabāšanas kārtību šajos kapos nosaka vairāki pirms Otrā pasaules kara pieņemtie Brāļu kapu komitejas lēmumi, taču nav tādu likumu vai priekšrakstu, kas norādītu, kura institūcija būtu tiesīga sacīt pēdējo vārdu, vai attiecīgā persona ir vai nav glabājama Rīgas Brāļu kapos. Ulmaņlaikos to varēja izlemt Brāļu kapu komiteja, jo valsts tai bija šo teritoriju uzdāvinājusi. Tagad Brāļu kapi pieder Rīgas pilsētai, bet apsaimniekošanu īsteno Rīgas Pieminekļu aģentūra. Upmaņa skatījumā lēmums varētu piekrist aģentūrai vai Rīgas pašvaldībai, konsultējoties ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Attiecīgi Guntis Gailītis skaidro: “Aģentūra lēmumu nepieņem, bet Brāļu kapi tās pārvaldībā atrodas un mums ir interese šīs lietas sakārtot.” Viņaprāt, galavārds varētu pienākties Brāļu kapu komitejai un NBS vai Aizsardzības ministrijai, jo runa tomēr ir par karavīru kapiem un vēsturiski tādus lēmumus pieņemot militārā resora vadība. Lai nu kā, kādam izšķirošais lēmums agri vai vēlu būs jāpieņem.

***

Viedoklis

ASV Itakas koledžas vēstures profesors Andrievs Ezergailis: “Tas, ko Herberta Cukura lietā var pierādīt – viņš “Arāja komandā” strādāja kā atbildīgais par garāžu, nevis bija otrais svarīgākais šajā vienībā. Var pierādīt, ka Cukurs ieradās Rīgā tikai ap 1941. gada 15. jūliju, kas nozīmē, ka tas viss, ko viņam pieraksta līdz 15. jūlijam, nevarēja notikt. Ja rīkotos pēc krimināllietu principa, ka “if a witness is wrong in part of his testimony, he is wrong in all” (“Ja lieciniekam nav taisnības daļā liecības, tad nepatiesa ir visa liecība”), tad Cukuram nav pierādīta neviena slepkavība. Tas, protams, vēl atstāj atklātu jautājumu par Cukura darbību “Arāja komandā”. Mana pamatnostāja ir tāda, ka Latvijai vajadzētu prasīt pierādījumus “Mossad”, jo tas, ko Izraēlas izlūkdienests līdz šim teicis kā pierādījumu vai attaisnojumu Cukura noslepkavošanā, ir blēņas.

April 9, 2011 - Posted by | Apmelojumi, piemiņas vietas, Vēsture

1 Comment »

  1. In past years numerous Latvians of both the political left and the right have been buried in the Brothers Cemetery without regard for unproven criminal charges. Herberts Cukurs is certainly one of Latvia’s greatest heroes and clearly qualifies to be buried along side his nations’ other great men. Many historians are now convinced that the charges alleging that he participated in the holocaust are at the very least unprovable and most likely are actually outright lies. As more evidence comes to light it is becoming apparent that the Mossad murdered an innocent man. If his family is denied the right to have their father to be buried with honor then it is time for his countrymen to demand that communist collaborators, like Vilis Lacis, be removed from this sacred site. The evidence proves that Lacis signed orders sending his fellow Latvian’s into the soviet gulag. This fact alone should be grounds for removing him from a cemetery which is supposed to be reserved for Latvian heroes. Moreover, we need to ask, that if a great man, like Captain Cukurs, cannot be buried in the Brothers Cemetery then who else could possibly qualify for this honor? Ask yourselves; while there have been serous charges of human abuse made against the late President Ulmanis…… If his remains were ever to be found would you deny his being able to be put to rest at this location? Remember, that these men lived in a period in history which was both bloody and complicated. Lastly, It now is time to take the politics out of this issue and to finally allow this great son to peacefully rest in the soil of mother Latvia.

    Comment by Raymond Drake | April 13, 2011 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: