Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Freimaņa organizētais gājiens, pieminot Baigā gada beigas pirms 70 gadiem, noslēdzies bez incidentiem

Aktīvista Ulda Freimaņa organizētajā gājienā, pieminot Baigā gada beigas, piektdien vakarā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli devās neliels skaits cilvēku, novēroja aģentūra BNS.

Gājienam bija pulcējušies aptuveni divdesmit lielākoties vecāka gadagājuma cilvēku, kuri jau pirms gājiena sākuma iesaistījās skaļās diskusijās ar oponentiem, tostarp asa vārdu apmaiņa notika arī ar kādu krievu valodā runājošu žurnālistu.

Aptuveni 15 minūtēs sasniedzot Brīvības pieminekli, gājiens noslēdzās mierīgi. Pie Brīvības pieminekļa gan pasākuma dalībnieki vēl kādu laiku uzturējās, dziedot patriotiska rakstura dziesmas.

Gājiena dalībniekiem rokās bija ziedi, viņi nesa arī Latvijas karogu un vairākus plakātus ar uzrakstiem: “Ne latvisku, bet latviešu Latviju” un “Latviešu tautai jābūt bruņotai”.

Rātslaukumā novietotas vairākas policijas mašīnas, un pasākuma norisi uzmana aptuveni divdesmit policistu, vēl vairāki kārtības sargi atrodas automašīnās.

Jau vēstīts, ka aktīvists Uldis Freimanis piektdien organizē gājienu par godu 70.gadadienai kopš Baigā gada beigām.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) iepriekš bija uzdevis Rīgas pašvaldības policijai rūpīgi sekot 1.jūlijā plānotā gājiena norisei.

Rīgas pilsētas izpilddirektors gājienu nav aizliedzis, jo nav bijuši iebildumi no tiesībsargājošam institūcijām. Taču, ja tiks novēroti sabiedriskās kārtības pārkāpumi, nacistiskā režīma slavināšana, aizliegtās simbolikas lietošana vai citi likuma pārkāpumi, gājiens tiks nekavējoties pārtraukts, norādīja Ušakovs.

Vēstīts arī, ka aktīvists Freimanis plašāku publicitāti iemantoja pērn 1.jūlijā, kad viņš plānoja sarīkot gājienu, pieminot vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā. Toreiz, neskatoties uz tiesas atļauju, 1.jūlijā paredzētais gājiens tā arī nenotika, jo Freimanis pāris stundu pirms gājiena sākuma bija izsaukts uz Drošības policiju (DP) saistībā ar sākto kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu. Daži cilvēki vēlējās doties gājienā, tomēr policija to liedza, jo bez gājiena rīkotāja klātbūtnes to nedrīkst darīt. Četrus cilvēkus aizturēja.

DP sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu, vai, organizējot 1.jūlijā pieteikto gājienu, kurā bija plānots pieminēt vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, nav saskatāma nacistiskās Vācijas kara noziegumu slavināšana. DP kriminālprocesu izbeidza šogad janvārī, un tā ietvaros nebija neviena aizdomās turētā.

Par Baigo gadu dēvē laiku no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada jūlijam, kad Latvijā ienāca padomju vara. Savukārt pirms 70 gadiem 1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca vācu armija.

http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/aktivista-freimana-organizetais-gajiens-nosledzies-bez-incidentiem-13890503


‘Baigā gada beigu 70.gadadienas’ piemiņas gājienā divi aizturētie'Baigā gada beigu 70.gadadienas' piemiņas gājienā divi aizturētie

Aptuveni 40 cilvēku piektdien devās gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, lai atzīmētu “70.gadadienu kopš Baigā gada beigām”. Pulcēšanās laikā pie Okupācijas muzeja aizturētas divas personas un nogādātas policijā, pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Sigita Pildava.

Dalībnieki gājienam pulcējās pie Okupācijas muzeja, kur bija ieradušies arī pretēja viedokļa paudēji – tā sauktās Antifašistiskās komitejas locekļi Vladimirs Buzajevs, Josifs Korens, partijas “Mūsu izvēle” loceklis Jānis Kuzins un citi organizācijas domubiedri. Starp “antifašistiem” un gājiena dalībniekiem izcēlās asas vārdu pārmaiņas, taču tās nebija ilgas.Lai novērstu konfliktsituācijas, policija divas personas aizturējusi un nogādājusi policijas iecirknī apstākļu noskaidrošanai.Viena persona nogādāta policijā, jo pasākuma vietā atradās smagā reibuma stāvoklī, taču kopumā gājiens noslēdzies mierīgi, uzsvēra Pildava.

Pasākuma dalībnieku vidū bija arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins un vairāki viņa domubiedri, gājienā piedalījās arī fonda “Latvietis” biedrs Aivars Gedroics.

Pasākuma organizators Uldis Freimanis pasākumu vērtēja kā izdevušos, jo tā organizēšanas laikā nav radušies nekādi sarežģījumi un tā laikā nav notikušas arī nekādas provokācijas. Viņš pauda pārsteigumu, ka gājienu ar savu klātbūtni nav pagodinājušas tādas amatpersonas kā, piemēram, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), tomēr piebilda, ka tas varētu izraisīt liekas provokācijas, jo “[Nacistu vadonis Ādolfs] Hitlers izglāba no deportācijām, bet Dombrovskis deportē vēl vairāk”.

Arī citi pasākuma dalībnieki pauda atbalstu Hitleram, pāris vīriešu sveiciena vietā apmainījās ar nacistu saukli.

Gājienā lielākoties piedalījās vecāka gadagājuma vīrieši, kurus cauri Vecrīgai pa Kaļķu ielu pavadīja aptuveni 30 valsts un pašvaldības policisti. Gājiena dalībnieki nesa plakātus, uz kuriem rakstīts “Ne latvisku, bet latviešu Latviju”, “Nekādus migrantus latviešu tautas dzīves telpā” un “Latviešu tautai jābūt bruņotai”.

Daži pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus, tad nelielais pūlis nodziedāja pāris latviešu dziesmas un jau ap plkst.19.30 ātri izklīda.

Freimanis pauda apņemšanos nākamgad 1.jūlijā rīkot “plašākus svētkus”.

Savukārt Kuzins uzskata, ka iekšlietu un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) šodien ir pieļāvis neonacistu gājienu Rīga un Latvijas okupācijas slavināšanu, kas apkauno Rīgu un Latviju, atzīmējot Latvijas okupāciju 1941.gada 1.jūlijā, kad nacistiskās Vācijas karspēks ienāca Rīgā.

“Šie neonacistu līderi gājienā piedalījās fašistiskās formās ar nacistu simboliku svastiku, kas grauj Latvijas tēlu brīvajā Eiropā un pasaulē,” uzsvēra Kuzins. “Štokenbergs izrādījās nespējīgs, tāpēc partija “Mūsu Izvēle” aicina Štokenbergu atkāpties no ministra amata pildīšanas. Kā arī aicinām “Vienotības” valdi izvirzīt atbilstošāku Iekšlietu ministru, kas nepieļautu nacisma atdzimšanu Latvijā.”

Jau ziņots, ka līdzīgu akciju Freimanis bija iecerējis arī pērn 1.jūlijā, kad gatavojās pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, taču toreiz pašvaldība šo pasākumu aizliedza.

Freimanis lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, norādot, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku. Administratīvā tiesa gājienu atļāva, taču tas tomēr nenotika, jo tā organizatoru Freimani aizturēja Drošības policija un viņš pats uz pasākumu nevarēja ierasties.

Šogad kā gājiena mērķis norādīta vēlme atzīmēt “70.gadadienu kopš Baigā gada beigām”. Tā kā pašvaldības rīcībā nebija informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības, akcija tika atļauta.

July 1, 2011 Posted by | 2. pasaules karš, Vēsture | Leave a comment

„Balto krustu” kapulaukā notiks svētbrīdis Baigā gada upuru piemiņai

Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz svētbrīdi trešdien, 6. jūlijā pulksten 17 Rīgas 1. Meža kapu „Balto krustu” kapulaukā, lai pieminētu Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nobendētos Latvijas iedzīvotājus. Svētbrīdi vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme.

Pirmajā padomju varas okupācijas gadā (1940-1941) Latvijas iedzīvotāji bija baiļu pārņemti. Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm, līdzās 14. jūnija deportācijai ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941. gadā guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauka vēsturi. Šogad šim traģiskajam notikuma aprit 70 gadi. „Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.

Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs: „Tā saucamā „Šustina saraksta” oriģināls glabājas Okupācijas muzeja krājumā. Šo sarakstu atrada Centrālcietumā tūlīt pēc sarkanās armijas padzīšanas. Tas ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941. gada 23./24. jūnija naktī – viņu vienīgais “noziegums” bija Līgo svētku svinēšana. Padomju drošības iestādes gan uzskatīja, ka 56 gadus vecais atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis “savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu”, bet Viktors Somovičs “uz ielas dziedājis fašistiskas dziesmas un izsmējis padomju iekārtu”. Pazīstamais Latvijas skolu departamenta vicedirektors Arnolds Čuibe un viņa dēls arhitekts Arnolds Nikolajs Čuibe “vācu aviācijas uzlidojumu laikā tiem signalizējuši spiegošanas nolūkos”, lai gan īstenībā savā aresta dienā 27. jūnijā viņi tikai stāvēja pie atvērta loga un smēķēja.”

2006. gada novembrī „Balto krustu kapulaukā” par Rīgas domes līdzekļiem īstenoja un atklāja memoriālu „Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar Gulaga nometņu vietās paņemto zemi. 1990. gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Daudzi tūkstoši deportēto un politiski vajāto tika ieslodzīti un nobendēti šajās nometnēs, bet to mirstīgās atliekas turpina gulēt neatpazītos kapulaukos svešumā. Arī šo ļaužu piemiņu tagad nes „Balto krustu” kapulauks.

Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6. jūlijā „Balto krustu” kapulaukā organizē piemiņas brīdi.

July 1, 2011 Posted by | Okupācija, Vēsture | Leave a comment

Internetā pieejama e-grāmata par Latvijas vēsturi krievu valodā

Okupacijas_muzeja_gramata_par_latvijas_vesturi_fragments_no_gramatas-media_large
Fragments no e-grāmatas “Latvija Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varā 1940-1991”

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) mājaslapā pieejama e-grāmata “Latvija Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varā 1940-1991” krievu valodā, aģentūru BNS informēja LOM sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda.

E-grāmatu krievu valodā vēstures interesenti var apskatīt, lasīt un lejuplādēt bez maksas. Tā pieejama arī vācu valodā.

“Mūsu muzeju apmeklē tūristi no Krievijas un citām zemēm, kurās lieto krievu valodu,” pastāstīja muzeja direktore Gundega Michele. Viņa norādīja, ka līdz šim muzejam nebija izdevies izdot pietiekami daudz materiālu krievu valodā.

“Tomēr, saņemot finansiālu atbalstu no Rīgas domes, mēs varējām pārtulkot sagatavoto grāmatu krieviski un ar mūsu ziedotāju palīdzību ceram grāmatu krievu valodā izdot arī papīra formātā,” klāstīja Michele.

Grāmatas izveidotājs un redaktors ir muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs.

Muzeja vadība cer grāmatu izdot arī papīra formātā

July 1, 2011 Posted by | grāmatas, Vēsture | 2 Comments

«Uzvarētāji nekad nemaksā!»

“Kategoriski noraidoši” – tā Krievijā pazīstamais žurnālists Vladimirs Mamontovs atbild uz jautājumu, kā viņš vērtē iespēju, ka Krievijas prezidents varētu atzīt Baltijas valstu 1940. gada okupāciju.Vēl noraidošāks viņš ir pret domu, ka Krievija kaut kad nākotnē varētu maksāt kompensāciju par okupācijas nodarītajiem zaudējumiem. Uz to viņš atbild gandrīz kā savulaik Vladimirs Putins, apsolot Latvijai “ēzeļa ausis”: “Nekad Krievija neko nemaksās.” Un piebilst: “Tas varbūt nav pārāk korekts teiciens, bet uzvarētāji nekad nemaksā! Un mēs izgājām no situācijas kā uzvarētāji.”

V. Mamontovs žurnālistiku apguvis Vladivostokā, kur strādājis avīzē “Krasnoje znamja”, vēlāk “Sovetskaja Rossija” (Habarovskā), bet 90. gadu sākumā pārcēlies uz Maskavu. Tur viņš sākotnēji darbojies avīzē “Komsomoļskaja pravda” propagandas un jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas nodaļā, bet ātri kāpis pa karjeras kāpnēm, drīz vien kļūstot par galveno redaktoru. 2005. gadā apstiprināts par avīzes “Izvestije” galveno redaktoru, bet šobrīd ir tās prezidents. Savā darbībā Mamontovs centies būt politiski neitrāls, lai gan nereti to varētu tulkot arī kā tieksmi apslāpēt Kremļa kritiku. Pirms pieciem gadiem īpašā uzsaukumā “Izvestije” darbiniekiem viņš paziņoja: “Mēs neesam opozīcijas avīze!” Tiem žurnālistiem, kuri vēlējās būt opozīcijā varai, viņš ieteica sameklēt citu darbavietu. Agrākās intervijās viņš arī paudis izbrīnu, kāpēc Krievijā runā par vārda brīvības ierobežošanu, jo pats neko tādu nejūtot.

Uzstājoties Rīgā (te viņu ielūdzis starptautiskais mediju klubs “Format A3”), Mamontovs lepni bilst, ka reizēm jūtot “Izvestije” ietekmi uz varas lēmumiem, lai gan tiešā tekstā viņam padomi neesot lūgti. Viņš vairākkārt iestarpina, ka teiktais ir tikai un vienīgi viņa personīgais viedoklis. Viņš neapgalvo, ka tas ir vienīgais pareizais. Klausīties “Izvestije” prezidenta uzstāšanos atnācis prāvs pulciņš interesentu – pirmajā rindā sēž valsts kontroliere Ingūna Sudraba, ieradies arī izdevējs un apvienības “Par labu Latviju” pārstāvis Aleksandrs Šeiņins, organizācijas “Latvijas Krievu kopiena” vadītājs Vjačeslavs Altuhovs, kā arī Aleksandrs Gapoņenko – viens no referenduma organizētājiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pasākumu vada avīzes “Čas” bijusī galvenā redaktore Ksenija Zagorovska.

V. Mamontovs stāsta, ka viņam nepatīk informatīvais karš, jo tā ir “neīsta žurnālistika”. “Negribu būt kareivis šādā karā. Nesaprotu, ko no tā var iegūt, ar kādiem apbalvojumiem atgriezties. Uzvara šajā karā patiesībā ir Pirra uzvara,” vērtē žurnālists, taču pēc šā daudzsološā ievada sāk attaisnot Krievijas iebrukumu Gruzijā. Pēc viņa domām, Krievija, visticamāk, esot zaudējusi informatīvajā karā ar Rietumiem, tomēr svarīgāk šajā situācijā bijis aizsargāt “savus pilsoņus” Abhāzijā un Ziemeļosetijā. “Krievija parādīja, ka tā var ilgi ciesties, bet tad iesaistās un uzvar,” saka žurnālists.

Latvijai V. Mamontovs iesaka pret Krieviju izturēties “ar maigumu un laipnību” – tā varot daudz vairāk panākt. Sāpīgos jautājumus vajagot palikt malā (varētu teikt arī “aizmirst”, bet tas ne pārāk labi skanot). “Jums valstī ir krīze. Visi saka, ka parlamentu noteikti atlaidīs. Tātad tautai ne pārāk patīk pašreizējā politika,” spriež Maskavas viesis, liekot saprast, ka tas varētu būt labs pamats arī ārpolitiskām pārmaiņām. Okupācijas tēma viņa vērtējumā ir pārāk sarežģīta, un to nevarot risināt ar politiskiem lēmumiem. “Mums bijusi ļoti smaga vēsture, un to nevar aprakstīt tikai ar vienu vārdu. Nu pieņemsiet lēmumu par okupācijas atzīšanu, bet dvēsele… Kā dvēseli mainīsiet? Mans vectēvs bija sarkanajā armijā, vai man viņu uzskatīt par okupantu? Es tā nedomāju,” filozofē V. Mamontovs un silti iesaka Medvedevam “neļauties emocionāliem lēmumiem”.

July 1, 2011 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: