Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Saeimas vēlēšanas 1940. gadā nebija demokrātiskas

Rihards Treijs, LA

Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera 447 lappušu grāmatas “Nākotnes melnraksti” priekšpēdējā nodaļa vēstī par notikumiem Latvijā no 1940. gada jūnija līdz 1941. gada jūnijam, tas ir, par laiku, kad Maskavas emisārs A. Višinskis (viņa vārds gan izdevumā nav nevienā rindiņā minēts) sastādīja tā dēvēto tautas valdību.

Kuru tikai formāli apstiprināja pēdējais Valsts prezidents K. Ulmanis, un notika tā sauktās tautas Saeimas vēlēšanas. Par šiem abiem nozīmīgajiem notikumiem izdevumā stāstīts gaužām skopi, par vēlēšanām pēc būtības nekas. Acīmredzot autoriem nebija izdevīgi to darīt, tāpēc viņi šajā jautājumā izvēlējušies noklusēšanas taktiku. Tā kā mums ir atkal priekšā balsošana, šķiet, nebūs lieki mazliet pavērt aizkaru uz notikušo akciju pirms 71 gada.

Vispirms komentāru jau neprasa fakts, ka tās parlamentu vēlēšanas visās trijās Baltijas valstīs notika vienās un tajās pašās dienās. Kā jau tas padomijā bija pieņemts, vērsim pie ragiem vispirms ķērās nevis valdība, bet partija. 1940. gada 2. jūlijā notika Latvijas kompartijas centrālkomitejas sekretariāta sēde. Piedaloties J. Kalnbērziņam, Ž. Spurem, A. Jablonskim, P. Kurlim un O. Augustei tā nolēma organizēt Saeimas vēlēšanas. “Sākot priekšvēlēšanu kampaņu (..), nepieciešams sastādīt strādnieku, zemnieku un inteliģences darba savienības sarakstus. Būs jāuzstāda pārstāvji no armijas. Nepieciešams izstrādāt darbaļaužu bloka platformu (sastādīs b. Spure). Sākt kampaņu par Saeimas pārvēlēšanu arī mūsu avīzēs.”

Kad to bija izdarījuši partijas bosi, Ministru kabinets ieguva tiesības 4. jūlijā pieņemt savu lēmumu šajā sakarā. Valdībai vajadzēja precīzi postulēt darāmo, sākot rezolūciju ar īsu preambulu: “Ar bijušās valdības 1934. gada 18. maija lēmumu, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas funkcijas bija uzliktas Ministru kabinetam.

Latvijas demokrātiskās republikas valdība, atzīstot par savu pienākumu nodrošināt iespēju Latvijas tautai brīvi izpaust savu gribu uzdevumos, kuri tagadējā laikā izvirzījušies mūsu tēvijas priekšā, valsts celtniecībā un valsts pārvaldīšanā, un atzīstot, ka šajās vissvarīgākajās valsts lietās nav pieļaujama nekāda vilcināšanās, nolemj:

1. Nekavējoties izdarīt Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 6. pantu vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālas balsošanas ceļā.”

Valdība noteica parlamenta vēlēšanu laiku 14. un 15. jūlijā, pieņēma likumu par Saeimas vēlēšanām un iecēla Centrālo vēlēšanu komisiju. (CVK).

Nelikumīgs likums

Tāds bija šis kabineta dokuments, kas faktiski noteica vēlēšanu farsu. Nelikumība un nedemokrātisms izpaudās šādi:

Pirmkārt. Satversmas 49. pants noteica – “ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlamās Saeimas sanākšanai”. Valdība nebija tiesīga pieņemt vēlēšanu likumu, jo Satversmes 64. pants paredzēja, ka “likumdošanas tiesības pieder Saeimai”.

Otrkārt. Vēlēšanu sagatavošanai bija atvēlētas tikai 10 (!) dienas, tādējādi ignorējot Satversmes sapulces 1922. gada 9. jūnijā apstiprinātā likuma par Saeimas vēlēšanām 30. pantu, kas noteica reālu termiņu: “Vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām “Valdības Vēstnesī” vismaz (izcēlums mans. – R. T. ) 40 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas.” Bet zagļiem taču jāsteidzas…

Treškārt. Gan Latvijas Satversme, gan 1922. un 1940. gada Saeimas vēlēšanu likums nosacīja, ka vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem. Un par deputātu kandidātiem arī var uzstādīt tikai Latvijas pilsoņus. Ignorējot šo prasību, vēlēšanu kampaņu vadīja un par deputātiem kļuva arī PSRS pilsoņi J. Kalnbērziņš, O. Auguste, P. Plēsums u. c. LKP vadītāji un funkcionāri.

Ceturtkārt. Neviens valdības vai CVK lēmums neparedzēja ārzemju novērotāju klātbūtni vēlēšanās. Taču tādi bija ne vienā vien iecirknī, galvenokārt sarkanarmijas politvadītāju personā. Turklāt Latvija šajā laikā vēl pat nebija iekļauta PSRS sastāvā.

Aizbāž muti

Latvijas demokrātiskie politiskie spēki, pirmām kārtām pilsonība, iespējams, būdama naiva, izmantoja vēlēšanas kā pēdējo iespēju, lai saglabātu savu valsti. Ja ne pilnīgi brīvu un neatkarīgu, tad vismaz pussuverēnu. Demokrātisko latviešu vēlētāju memorandu izstrādāja P. Berģis, A. Ķeniņš, V. Zāmuēls un H. Celmiņš. To iesniedza A. Višinskim, PSRS sūtnim Latvijā V. Derevjan-
skim, kā arī Ž. Spurem un sabiedrisko lieto ministram P. Blauam, lai panāktu iespēju izvirzīt vēlēšanās alternatīvu sarakstu. Divsejainais Jānuss Višinskis pat… atbalstīja šādu nodomu.

Ar vienu roku atbalstīja, ar otru roku aizliedza. Ne jau bez viņa ziņas CVK pieprasīja, lai pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas tiktu publicēta to vēlēšanu platforma. Šķēršļu licēji acīmredzot cerēja, ka opozicionāri to nevarēs izdarīt, jo visas spiestuves, tāpat kā laikrakstus kontrolēja A. Kirhenšteina valdība. Tomēr ar atsaucīgu patriotu palīdzību grupai izdevās nodrukāt vēlēšanu platformu “Demokrātisko latviešu aicinājums” īsa uzsaukuma veidā Rīgā un Jelgavā 100 tūkstoš eksemplāru lielā metienā.

Pret konkurējošā kandidātu saraksta iniciatoriem tika veiktas arī tiešas represijas. 9. jūlijā demokrātisko latviešu vēlētāju grupas telpās iebruka čekisti, apcietināja biroja tehnisko vadītāju, konfiscēja un iznīcināja visus vēlēšanu materiālus. Arestēja daudzus šīs grupas darbiniekus un viņu palīgus. Galu galā šis saraksts tika aizliegts. Tādējādi vēlēšanās palika tikai viens saraksts ar pretenciozu nosaukumu “Latvijas darba tautas bloks”.

Nelūgtie novērotāji

Lai “atpalikušās” Latvijas ļaudis kaut ko nesajauktu balsošanā, ne vienā vien vēlēšanu iecirknī ieradās sarkanarmijas un LKP “novērotāji”. Liepājas apriņķa Aizvīķu balsošanas iecirknī, kā teikts vēlēšanu komisijas protokolā, “pulksten 10 vēlēšanu telpās ieradās mums draudzīgās PSRS kareivji kā pārstāvji no LKP Lejaskurzemes organizācijas 1) M. Ratņikovs un 2) T. Kup-
rikovs”. Tā paša apriņķa Asītes iecirkņa 1. apakšiecirkni ar savu klātbūtni “pagodināja” kompartijas Lejaskurzemes organizācijas pārstāvji, padomju virsnieki M. Sianovičs
un A. Novikovs. Uz kāda sarkanarmijas virsnieka ieteikumu Ikšķiles apakšiecirknī “atsevišķā istabā tika novietota tinte un spalva” utt., u. tml.

Kā liecina tā laika prese, ne pirms vēlēšanām, ne balsošanas dienās netrūka ne ragu mūzikas, ne kino izrāžu, ne sarkanarmiešu kazačoku un citu pļasku. Izpalika vienīgi latviešu t. s. ulmanītis un krievu vodka, jo kā vecajā, tā jaunajā vēlēšanu likumā bija noteikts, ka “vēlēšanu dienās tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem aizliegta”.

Tā noritēja pirmās “brīvās” vēlēšanas Latvijā pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma un valsts okupācijas. Vai tad kāds brīnums, ja ticam CVK ziņojumam, ka vēlēšanās esot piedalījušies 94,8% pilsoņu (bet cik nepilsoņu?), no kuriem 97,8% balsojuši par Latvijas darbaļaužu bloka kandidātiem. Salīdzinājumam – pat 20. gados un 30. gadu pirmajā pusē, kad vēlēšanas bija patiesi demokrātiskas, 1. Saeimas vēlēšanās piedalījās 82,2% balsstiesīgo, 2. Saeimas – 74,9%, 3. Saeimas – 79,3% un 4. Saeimas – 80%. Bet tad ar koku un mūziku uz iecirkni nedzina un pilsonis varēja izvēlēties, par ko balsot.

Lai apskatāmās grāmatas “troika” neapvainotu šo rindu autoru plaģiātismā, gribu norādīt, ka šis raksts balstās uz manu vairāklaidienu apceri “Par Latvijas okupāciju 1940. gadā” avīzes “Latvijas Vēstnesis” 2000. gada 14., 16., jūnija, 12. un 14. jūlija numurā. Tiem, kam patīk kritizēt bez lasīšanas, varu paskaidrot, ka ar minēto foliantu esmu iepazinies no vāka līdz vākam.

August 1, 2011 - Posted by | Okupācija, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: