Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Baltieši pret reālpolitikas straumi


http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324616:baltiei-pret-relpolitikas-straumi&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Tagad zināmie žurnāla “Der Spiegel” publicētie un arī Latvijā pārpublicētie Gorbačova fonda arhīvu materiāli tika raksturoti kā PSRS pirmo un pēdējo prezidentu atmaskojoši, jo norāda uz viņa saistību ar Padomju Savienības izdzišanas fāzē pieļauto varmācību tautas kustību apspiešanā.
Tomēr no vāciešu viedokļa krietni neērtāki ir atklājumi par bijušā kanclera Helmuta Kola izteikumiem. Arī viņa privāti sacītais, ka baltiešiem, ja tie grib atstāt savienību, “nav citas izejas, izņemot to, kas noteikta konstitūcijā. Un Rietumu mutiskais atbalsts viņiem tajā neko nemaina”. Tāda būtībā bija arī Latvijas kompartijas (uz “PSKP platformas”) nostāja.

Taču nekā pārsteidzoša šajās atklāsmēs nav. Cik daudz Kolam nozīmēja Vācijas atkalapvienošanās, kas pilnīgi saprotams, tik maz – Baltijas valstis. Par to liecināja, piemēram, toreizējās Bonnas atteikšanās no simboliskā žesta anulēt Molotova–Ribentropa pakta slepenos protokolus vai nevēlēšanās ļaut baltiešiem atvērt Vācijā informācijas birojus. Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas Vācija īpaši nenopūlējās ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskās kontinuitātes principa ievērošanu. Taču Berlīnes politiski juridiskie līkloči turpinājās vēl pēc Kola valdīšanas ēras…

ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais nenoliedzami arī bija reālpolitiķis. Un viņam tāpat rūpēja, lai Padomju Savienībā pie varas noturētos Gorbačovs, kurš “sasniedzis pārsteidzošas lietas”, kā Bušs bilda vēl PSRS sabrukuma priekšvakarā 1991. gada 1. augustā Kijevā, dodams mājienu ukraiņiem pārāk nešūpot laivu.

Taču Vašingtonas attieksme pret Baltiju bija niansētāka, var teikt – kopumā labvēlīgāka, kas ir arī Amerikas baltiešu nopelns.

Turklāt atšķirībā no Kola, Bušs vecākais, izrādās, nebija tik “saprotošs” par Maskavas sūtīto specvienību izdarībām Lietuvā un citur. Viņš arī ļāva valsts sekretāram Džeimsam Beikeram 1991. gada martā paziņot, ka Baltijas valstis nekad Padomju Savienībā nav iestājušās, tāpēc tām nebūtu jāvadās pēc PSRS konstitūcijas.

Ir daudz un dažādi aprakstīti baltiešu pūliņi tā dēvētajā pārejas periodā 1990. – 1991. gadā atrast kādas sāndurvis uz starptautiskajām organizācijām, un varbūt lielākie panākumi tika gūti 1991. gada jūnijā, kad Eiropas Parlaments iekļāva attiecīgo tēmu savā darba kārtībā, kaut arī neko konkrētu nenolēma, savukārt NATO valstu ārlietu ministru konference Kopenhāgenā (arī pateicoties pie mums pārāk ātri piemirstajam Dānijas ārlietu ministram Ufem Elemanam Jensenam) pieņēma dokumentu, kurā izteikts atbalsts igauņu, latviešu un lietuviešu “leģitīmajiem centieniem” un Maskava aicināta uz “patiesām sarunām” ar baltiešu “demokrātiski ievēlētajām valdībām”. Neko vairāk nevarēja cerēt, un arī tas jau bija krietni daudz.

Bet to izšķirošo, kas noteica Baltijas valstu neatkarības atgūšanu un PSRS sabrukumu, Rietumu reālpolitiķi nebija savās aplēsēs ietvēruši vai īsti novērtējuši. Tostarp, kā atzīst vēsturnieki, tā dēvēto Jeļcina faktoru un augusta puču, kad, pēc Tonija Džada rakstītā, “sabiedrībai tika dotas plašas iespējas tuvumā apskatīt oficiālā sociālisma fizionomiju tā vecuma plānprātībā”.

Galvenais, politiķus pārsteidza nesagatavotus šā puča izgāšanās sekas – 1991. gada rudenī Rietumi vēl loloja ilūzijas par reformētu savienību ar neaizstājamo Gorbačovu priekšgalā.

Taču lielvaru gaiteņos daudzi nebija gaidījuši arī tik vērienīgu baltiešu iesaistīšanos mierīgā cīņā par neatkarības atgūšanu un igauņu, latviešu un lietuviešu spējas likt savus spēkus un ierobežotos resursus kopā.

Šodien, pēc divdesmit gadiem, reālpolitika vairs nav liekulīgu lielvalstu monopols – tā iemiesojusies arī redzamu Rīgas varasvīru galvās, kas mēra Baltijas telpu, nu kaut to pašu “Rail Baltica” vai ko citu kopīgi īstenojamu, vienīgi ar vēsu komerciāla izdevīguma vai, biežāk, neizdevīguma mērauklu. Drusku frāžaini izsakoties, vēstures loks ir noslēdzies…

August 23, 2011 - Posted by | Atmodas_laiks

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: