Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Zināt Katiņu, neaizmirst Liteni


http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324909:zint-katiu-neaizmirst-liteni&catid=153:aktuli&Itemid=178

”Salīdzinot ar Katiņu, Litene nebija Latvijas armijas virsnieku masveida nošaušanas vieta, taču gan poļu virsnieku slepkavošana Katiņā, gan latviešu virsnieku nogalināšanas gadījumi Litenē ir noziegums pret cilvēci bez noilguma,” otrdien Okupācijas muzejā sarīkotajā diskusijā uzsvēra muzeja pētnieks Ritvars Jansons.

Diskusiju “Traģiskā vēsture. Litene un Katiņa – kopīgais un atšķirīgais” savstarpējā sadarbībā organizēja Okupācijas muzejs, Kultūras ministrija un Nacionālie bruņotie spēki. Uz diskusiju bija ieradies arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš sacīja pasākuma ievadvārdus un aptuveni pusstundu klausījās klātesošo runās. Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas armijas virsnieku un karavīru traģēdija Litenē ir ”nozīmīga daļa no mūsu valsts un tautas likteņa”.

Kompensēs Katiņu?

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte atgādināja, ka 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakts bijis ”nāvessods” Baltijas valstīm, taču Litenes vārds atšķirībā no Katiņas pat Latvijā ir ”pabāls plankums vēsturiskajā atmiņā”. ”Tas ir saistīts ar zināmām amnēzijas iezīmēm, bet cilvēki vai valstis, kuras piemeklē amnēzija, nav īsti pilnvērtīgi,” turpināja ministre. Ēlerte norādīja, ka Litenes vārds jāatceras arī tādēļ, ka ”demokrātiju veido ne tikai institūcijas un likumi, to veido arī attieksmes”. Ministre pauda cieņu poļu sabiedrības un vēsturnieku apņēmībai un neatlaidībai, ar kādu tā atgrieza ar Katiņas vārdu saistītos notikumus Eiropas kopējā vēsturiskajā atmiņā, liekot vienādi nosodīt kā nacisma, tā staļinisma noziegumus.

Ar Krievijas mūsdienu sabiedrības un politiskās elites nostāju poļu virsnieku noslepkavošanas lietā pasākuma dalībniekus iepazīstināja krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs, kurš pēdējā laikā jo bieži apmeklē Rīgu.

Pēc Sokolova novērojumiem, Krievijas oficiālās varas iestādes vairs nenoliedz, ka Katiņa bija padomju pastrādāts noziegums, taču nekas arī netiek darīts, lai atsevišķas politiskās aprindas un mediji pārtrauktu dezinformēt sabiedrību un atražot padomju laika melus, ka poļu virsniekus it kā šāvuši vācieši.

Kaut gan Vladimirs Putins, būdams Krievijas prezidents, vēl 2001. gadā solīja, ka Katiņas upuru tuviniekiem un represētajiem Polijas pilsoņiem tiks izmaksātas simboliskas kompensācijas, līdz šim nekas tā labā nav darīts. Kopējā kompensācijas summa varētu būt 2,650 miljardi eiro, kas nav daudz, ja atceras, ka kopējais staļinistu nogalināto vai represēto poļu skaits pārsniedz miljonu. ”Pašreizējai Krievijas valdībai nav nekādas vēlēšanās maksāt ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka to uzskata par impērijas cieņas pazemojumu. Kompensācijas varētu izmaksāt tikai tad, kad Krievija atteiksies no impēriskajām ambīcijām,” konstatēja Sokolovs

Bez kopīga skatījuma

Polijas Kardināla Stefana Višiņska universitātes doktors Mareks Kornats, balstīdamies pieredzē, strādājot Polijas–Krievijas divpusējā vēsturnieku komisijā, uzsvēra, ka komisijas darbs nav koncentrējies tikai uz Katiņu, kas nešaubīgi bija noziegums pret cilvēci, kaut gan Krievija juridiski atzīt to atsakās. Pārsteidzoši, taču visgrūtāk atrast kopīgu valodu ar Krievijas kolēģiem bijis, mēģinot izvērtēt Polijas pēckara gadus, sovjetizācijas sākuma posmu. ”Jāatzīst, kopīgu viedokli panākt nemaz netika mēģināts. Tas būtu bijis neauglīgi – organizēt divām valstīm kopīgu skatījumu,” sprieda Kornats. Atšķirības notikumu skaidrojumos ir pieļaujamas, taču ne falsifikācijas. ”Manuprāt, Polijas–Krievijas vēsturnieku komisijas pieredze, strādājot pie grūtiem jautājumiem, bija mēģinājums sākt vēsturisko dialogu starp valstīm. Bet par šā darba nākotni runāt, to paredzēt ir grūti. Krievijā nepastāv akadēmiskās sabiedrības autonomija. Politikas, ideoloģijas ietekme uz vēsturisko domu tur joprojām ir ļoti, ļoti liela. Tas veido galvenās grūtības.

Turklāt Krievija izmanto vēsturi kā savas ārpolitikas instrumentu. Kad tā vēlas parādīt savas pretenzijas pret Poliju, tā izmanto vēsturi,” atzina poļu vēsturnieks.

Uz pasākumu Okupācijas muzejā bija ieradušies arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, tostarp Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis, kurš jo aktīvi pats piedalījās diskusijās. Tā Novakovska kungs, papildinot sava tautieša Kornata vārdus, uzsvēra, ka poļu–krievu vēsturnieku komisijas lielākais nopelns ir tas, ka tās pastāvēšana ļāvusi noņemt vēstures jautājumus no divpusējo attiecību politiskās darba kārtības: ”Politiķiem tagad ir vieglāk runāt savā starpā.”

Okupācijas muzeja speciālista Ritvara Jansona referāts lielā mērā bija veltīts Krievijas centieniem ar mediju un drukāto izdevumu palīdzību izplatīt savu vēstures redzējumu: ”Pēdējos gados Krievijā vērojamā vēsturnieku iesaistīšana propagandā liecina, ka Maskava vēlas PSRS laiku vēstures priekšstatus uzspiest ne tikai savai sabiedrībai, bet arī Baltijas valstīm.” Pēc Jansona teiktā, mērķis tādai politikai ir kavēt krievvalodīgo minoritāšu integrācijas procesu un izmantot šīs minoritātes kā instrumentu savu politisko interešu sasniegšanai. Otrs mērķis ir panākt, lai 1990. gada 4. maijā atjaunotā Latvija tiktu uzskatīta par jaunu valsti, nevis 18. novembra republikas turpinājumu, jo tad varētu sacīt, ka okupācijas fakta nav bijis ar visām no tā izejošajām sekām.

Litenes nometnē 1941. gada jūnijā/jūlijā čekisti arestēja oficiāli sarkanās armijas rindās ieskaitītos 430 latviešu virsniekus; ne mazāk kā 10 aresta laikā nošāva. Pārējos deportēja. ”Ja Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisija patiešām darbu sāks, darba kārtībā vajadzētu iekļaut arī jautājumu, kādēļ notika sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa militārpersonu deportēšana un iznīcināšana,” piebilda Jansons.

August 24, 2011 - Posted by | noziegumi pret cilvēci, Vēsture

2 Comments »

  1. Vai tad “pārdrukājot” tekstus no LA skaitās tā lielā “cīņa nav galā !” ? Jocīgs, Jāni, ir tavs cīņas veids… .

    Comment by L.Grantiņš LRTT & H-86 | August 27, 2011 | Reply

    • God. Grantiņa k-gs kautko jauc. Vietnes Gulags.lv uzdevums ir vākt vienkopus publicēto informāciju un vismaz par kādiem 75% tas arī tiek veikts. Neviens Jānis gan šajā darbā nav iesaistīts.

      Comment by genocids | August 28, 2011 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: