gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pretlatviskā plejāde

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=326309:pretlatvisk-plejde&Itemid=93

Lai gan uz televīzijas diskusijām “PCTVL” lielākoties sūta labā latviešu valodā runājošo un šķietami miermīlīgi noskaņoto Miroslavu Mitrofanovu, tas ir mānīgs iespaids. Zem “PCTVL” zīmola vēlēšanās kandidē pretlatviski noskaņotu aktīvistu plejāde, kamēr partijas līdere Tatjana Ždanoka no Briseles cīņubiedrus apgādā ar naudu.

“PCTVL” ir viens no tiem sarakstiem, kuri tiek paturēti redzeslokā, lai gan sabiedriskās domas aptaujas tam it kā neparedz iekļūšanu Saeimā. Tiek pieļauts, ka varētu būt daļa vēlētāju, kas savu izvēli slēpj – tas gan Latvijas politikai vairāk bija raksturīgs 90. gados, kad tai pašai “PCTVL” reitingi regulāri bija zemāki nekā vēlēšanu rezultāts. Šobrīd lielāko daļu kādreizējo “PCTVL” atbalstītāju ir pārvilinājis “Saskaņas centrs” – ir vērts atcerēties, ka vēl 8. Saeimā abi politiskie spēki bija kopā. “SC” turpina “aptīrīt” “PCTVL” , un arī pirms gaidāmajām 11. Saeimas vēlēšanām parādījās ziņa, ka no “Saskaņas” varētu kandidēt viens no pazīstamākajiem “PCTVL” līderiem Jurijs Sokolovskis. Vēlāk gan viņš paziņoja, ka pagaidām politikā neiesaistīsies, bet turpinās darbu TV5.

Lai novērtētu, kas šobrīd ir “PCTVL”, vērts iepazīties ar vairākām personām no šīs partijas saraksta.

“Dinozauri”

“Mūsu prasība ir stingra – kvotas krieviem visās varas institūcijās,” nesen Maskavas namā notikušajā Krievijas “tautiešu” sarīkojumā kliedza Vjačeslavs Altuhovs, kamēr zāles aizmugurē sēdošie klausītāji sačukstējās: “Radikālis…” Altuhovs, kurš kandidē ar 14. numuru no Rīgas vēlēšanu apgabala, ir ilggadējs biedrības “Latvijas krievu kopiena” vadītājs, bet CVK sniegtajā informācijā viņš norāda, ka ir arī biedrības “Latvijas krievu sabiedrības savienība” valdes priekšsēdētājs. Pirms kāda laika viņš mēdza pasākumos pieteikt sevi kā Krievijas vēstniecības “padomnieku”, bet nu tas vairs netiek norādīts. Altuhovs publiski kauninājis krievu tautības biznesmeņus un Rīgas domi, kas finansiāli neatbalstot viņa organizāciju atšķirībā no Krievijas vēstniecības.

Pirms sešiem gadiem viņš piedāvāja savdabīgu Latvijas krieviskošanas plānu ar visiem termiņiem. Atbilstoši tam jau 2010. gadā krievu valoda Latvijā bija jāatzīst par oficiālu valsts valodu. Attiecīgi šogad būtu jānosaka kvotas krievvalodīgo iedzīvotāju ievēlēšanai visu līmeņu vēlēšanās. 2012. gadā jārada viceprezidenta un vicepremjerministra amati no krievvalodīgajiem. 2014. gadā Latvijas televīzijai un radio jāizveido kanāli, kas simtprocentīgi raidītu krievu valodā. 2015. gadā jāatļauj Latvijā dzīvojošajiem krieviem pieņemt dubultpilsonību. 2016. gads – valdības izveidošana ar proporcionālu krievu ministru skaitu. Visbeidzot 2017. gads – Latvijas izstāšanās no NATO. Te pietrūkst vien lūguma uzņemt Latviju Krievijas sastāvā.

“PCTVL” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta lejasgalā lasāms Aleksandra Giļmana vārds – bijušais žurnālists un Rīgas domes deputāts šobrīd ir bezdarbnieks, tomēr par trūkumu sūdzēties nevar, ko apliecina diezgan prāvi uzkrājumi. A. Giļmans vēlas kļūt par parlamentārieti valstī, kuru viņš neieredz un savulaik to ir atklāti paziņojis.

“Saprotiet, ka Latvijas valsts ir tāds pats absolūtais ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks. Tas, ka mūsu paaudze pieļāvusi tās izveidošanos, ir nepiedodama kļūda.

Piedņestrieši šādu kļūdu nepieļāva, un tur krievu skolām nekas nedraud,” par šiem vārdiem Giļmans savulaik stājās tiesas priekšā. Lai gan eksperti atzina, ka tie “nepārprotami pauž naidu pret Latvijas valsti un tās suverenitāti”, politiķis tomēr netika sodīts, jo neesot aicinājis vardarbīgi gāzt varu. Savulaik A. Giļmans izteicies arī tā: “Es – padomju cilvēks. Es tajā iekārtā izaugu, es to iemīlēju un nekad nepiedošu tiem, kas man viņu atņēma. Es balsoju pret Latvijas neatkarību – un vēlreiz nobalsotu pret to, ja rastos iespēja. (..) Es atdotu vairāk – deputāta mandātu, tas ir, četrus tūkstošus vēlētāju balsu… atdotu bez šaubīšanās, lai robeža pie Zilupes un kanādiešu pensionāre Pionieru pilī pazustu kā ļauns murgs.” Jāpiebilst, ka tolaik viņš pārstāvēja politisko spēku, kurā bija arī pašreizējie “Saskaņas centra” politiķi, tomēr neviens no šāda partijas biedra nenorobežojās.

Vladislava Rafaļska “zvaigžņu stunda” bija protesti pret krievvalodīgo skolu reformu, kuros viņš iesaistījās kā Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs. Rafaļska izdarības šajā laikā gan maz atgādināja pedagogu, drīzāk skolas huligānu – viņš iedziedāja pret skolu reformu vērstu dziesmu (piesavinoties grupas “Pink Floyd” melodiju), “plosījās” štābistu mītiņos, vēlāk arī 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa. Šādi iegūtā atpazīstamība Rafaļskim noderēja, lai kļūtu par Rīgas domes deputātu. Skolotāja politiķa aktivitātes novērtēja arī Igaunijas specdienesti, iekļaujot viņu “melnajā sarakstā” un liedzot iebraukšanu kaimiņvalstī.

Jaunā gvarde

“PCTVL” jauno paaudzi pārstāv Aleksandrs Kuzmins, kurš 27 gadu vecumā jau ir diezgan pieredzējis politiķis. Arī viņa karjeras sākums bija protesti pret krievvalodīgo skolu reformu un bēdīgi slavenais “štābs”, kur A. Kuzmins veidoja “skolnieku komiteju”. Gaišmatainā, ārēji nedaudz biklā jaunekļa ievēlēšana Rīgas domē 2005. gadā bija pārsteigums tikai tiem, kuri nelasa krievu avīzes. Kā vērtīgu “kadru” viņu novērtējusi arī Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, pieņemot par palīgu. Savā politiskajā darbībā Kuzmins cenšas neatpalikt no saviem vecākajiem kolēģiem – gatavo pārskatus par mazākumtautību “diskrimināciju” Latvijā, cīnās par Dudajeva ielas pārdēvēšanu un Rīgas Valsts valodas dienesta likvidēšanu, piedalās ždanokiešu piketos un tamlīdzīgi.

Toties tikai neilgi pirms vēlēšanām “PCTVL” pieslējies Eduards Svatkovs, kurš agrāk bija “Saskaņas centra” sabiedrotais. Kā organizācijas “Vienotā Latvija” (nosaukumā manāma līdzība ar Putina “Vienoto Krieviju”) priekšsēdētājs Svatkovs mēģinājis pievērst sev uzmanību ar skandaloziem paziņojumiem un darbībām, piemēram, pirms 9. maija dalot oranžmelnās lentītes, protestējot pret sarkanā bandīta Vasilija Kononova tiesāšanu vai Vērmaņdārzā piedāvājot mest ar kurpi pa premjera Valda Dombrovska portretu.

Tas gan īpaši nevairoja publicitāti, toties īsts atradums izrādījās ideja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

“Lai pārvarētu krīzi un spētu attīstīties, latviešiem un krieviem ir jāapvienojas, bet, lai to veiksmīgi izdarītu, krievu valodai ir nepieciešams piešķirt oficiālās valsts valodas statusu,” šā gada februārī paziņoja E. Svatkovs. No paziņojuma steidza atkratīties “SC” līderis Jānis Urbanovičs, kurš pat teica, ka tādu Svatkovu nepazīstot, toties ideju novērtēja Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs – tika izveidota organizācija “Dzimtā valoda” un izsludināta parakstu vākšana referenduma rosināšanai. Šobrīd E. Svatkovs ir ļoti neapmierināts, ka savāktos vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu Lindermans esot noslēpis un neļauj tos izmantot pirmsvēlēšanu kampaņā. “PCTVL” Svatkovam atvēlējusi augsto otro numuru Rīgas sarakstā tūlīt aiz partijas līdera Jakova Plinera.

Citu kandidātu Filipu Dudinu bieži var redzēt apģērbā, kas atgādina cariskās Krievijas virsnieku formastērpu – viņš ir tā dēvētā Piebaltijas kazaku pulka dalībnieks. Turklāt tā nav nevainīga maskarāde – vietējie “kazaki” ir politizēts veidojums, kuru uzturētajā interneta mājas lapā “Rodina” tiek sludināts, ka Latvija vēsturiski ir krievu zeme, 1918. gadā dibinātā Latvija ir “mākslīgs veidojums”, un pat sarkanbaltsarkanais karogs esot Baltijas slāvu karogs. Katru gadu 9. maijā “kazaki” Rīgas centrā rīko provokatīvu gājienu ar Krievijas karogiem un plakātiem “Krievi nepadodas!” .

Maskavā dzimušais Krievijas aģentūras “Regnum” žurnālists Aleksandrs Malnačs ir ceturtais Vidzemes sarakstā. Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks, strādājis par vēstures skolotāju (kas zīmīgi – jau pieminētajā Rīgas 40. vidusskolā, no kuras nāk arī V. Rafaļskis), vēlāk iesaistījies “štābā”, iestājies “PCTVL” un pievērsies žurnālistikai. Publicējies tādās avīzēs kā “Čas”, “Biznes & Baltija”, kā arī partijas izdevumā “Rakurs”. Bet viņa pašreizējā darbavieta ir īpašas piezīmes vērta. “Regnum” ir interneta medijs, kas provokatīvā veidā stāsta par norisēm Krievijā un tai tuvākajās ārvalstīs. Turklāt “Regnum” informācijas avotu tīkls ir tik smalks un sazarots, ka rada asociācijas ar tādu kā spiegošanas iestādi, ko vēl vairāk pastiprina tā idejiskā “tēva” – Kremlim pietuvinātā polittehnologa Modesta Koļerova – darbība. Šķiet, Malnača gadījumā ir vietā teiciens: “Roka roku mazgā.” Viņš aģentūrai piegādā politiskos apskatus, intervijas un pat dažādas aizkulises, bet “Regnum” viņam ļauj savā interneta lapā izvērst politisko propagandu, kas izpaužas gan kā nikni uzbrukumi “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan kā “Saskaņas centra” kritizēšana un “PCTVL” slavēšana. Piemēram, te atrodami “eksperta” Sergeja Kruka spriedelējumi, ka “PCTVL” esot labas izredzes atjaunot savu pārstāvniecību 11. Saeimā, uz ko tik ļoti cer augšminētie politiķi.

September 8, 2011 - Posted by | Okupācijas sekas

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: