Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Politisks signāls no Krievijas 


http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334606:politisks-signls-no-krievijas-&catid=170:aktuli&Itemid=306

Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi izskaidrojošu paziņojumu, kurā apgalvots, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS 1940. gadā notikusi brīvprātīgi. Neatkarības zaudējums traktēts tā, it kā tam nebūtu nekāda sakara ar Molotova–Ribentropa paktu.

Minētais dokuments kā ”izziņa” sagatavots Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un preses departamentā, izplatīts 17. novembrī un atrodams Krievijas ĀM mājas lapā ”mid.ru”. Tā nosaukums ir ”PSRS ārpolitiskā darbība Lielā tēvijas kara priekšvakarā”, un tas skar ne tikai Baltijas valstis, bet satur pārmetumus arī rietumvalstīm.

Pēc vēsturnieka, Kara muzeja direktora vietnieka Jura Ciganova atzinuma, daudzas tēzes izziņā, maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Pat no retorikas viedokļa tās ieturētas padomju laika garā, nemaz nerunājot par saturu. Piemēram, skaidrojums, ka PSRS bijis svarīgi, lai Baltijā neizveidotos ”agresijas placdarms”: ”Neskatoties uz 1939. gada rudenī ar Lietuvu, Latviju un Igauniju noslēgtajiem līgumiem par savstarpējo palīdzību, šo valstu valdības turpināja īstenot pretpadomju politiku. Tās radīja grūtības vispirms jau konkrētu jautājumu atrisināšanā saistībā ar padomju garnizonu izvietošanu. Vienlaikus tās paplašināja sadarbību ar nacistisko Vāciju.” Tālākais vēl vairāk atgādina padomju laiku mācību grāmatās lasāmo: ”Baltijas valstu valdošo aprindu politiku šo valstu iedzīvotāju lielākā daļa neatbalstīja, un pēc 1940. gada jūlijā notikušajām vēlēšanām Latvijas un Lietuvas tautas seimos un Igaunijas valsts domē pie varas nāca Padomju Savienībai lojāli spēki. Visi augstākminētie likumdošanas orgāni vērsās PSRS Augstākajā padomē ar lūgumu uzņemt to valstis padomju valsts sastāvā, un 1940. gada augusta sākumā šis lūgums tika apmierināts. Rezultātā nostiprinājās PSRS ziemeļrietumu robežu drošība, kas nopietni uzlaboja apstākļus vācu agresijas atvairīšanai šajā virzienā.”

Jāatgādina, ka citētais ir nevis kāda staļiniski noskaņota vēsturnieka, bet gan oficiālā Krievijas ĀM nostāja, kurā sarkanās armijas loma nav pieminēta pat pieklājības pēc, nemaz nerunājot par pārējām Baltijas valstu okupācijas plāna detaļām!

”Ir diezgan dīvaina sajūta lasīt tādas lietas. Teorētiski tādu izziņu vajadzēja sagatavot kompetentiem speciālistiem, bet šī ir pretrunā pat ar pašu Krievijas vēsturnieku, tādu kā Jeļena Zubkova, Julija Kantora, Mihails Meltjuhovs un citu atzinumiem!” komentē Juris Ciganovs.

”Pēc senas pagātnes smaržojošā” Krievijas ĀM izziņa pilnībā attaisno PSRS agresīvās darbības 1939./1940. gadā, atdzīvinot absurdo leģendu par PSRS ”miermīlīgo politiku”. Maskava ne tikai esot noraidījusi nacistiskās Vācijas piedāvājumus sadalīt pasauli ietekmes sfērās, bet pat izglābusi Zviedriju no vācu okupācijas un līdz pēdējam brīdim diplomātiskām metodēm centusies attālināt vācu uzbrukumu! Skaidrojošais dokuments ”PSRS ārpolitiskā darbība Lielā tēvijas kara priekšvakarā” PSRS 1939. gada 17. septembra iebrukumu Polijā nepiemin vispār, bet Besarābijas un Ziemeļbukovinas atņemšanu Rumānijai nosauc par ”senkrievju zemju atgriešanu PSRS sastāvā”.

Kaut izziņa atzīst Molotova–Ribentropa pakta slepenā papildprotokola eksistenci un tā nodarīto ”morālo un politisko kaitējumu PSRS”, tomēr tā kontekstā netiek pieminēta ne Baltija, ne Somija vai Polija, tikai paziņots sekojošais: ”Fakts paliek fakts, līgums ļāva PSRS iegūt aptuveni divus gadus aizsargspēju nostiprināšanai (..). PSRS rietumu robeža tika atbīdīta tālāk vidēji par 300 km, Ukrainas un Baltkrievijas rietumu rajoni tika apvienoti ar šo republiku pārējām daļām.”

Ir grūti teikt, vai pieminētais dokuments iezīmē kādu pagrieziena punktu Kremļa pozīcijā, taču nav šaubu, ka tas ir signāls. Krievijas ĀM oficiālā viedokļa izklāsta publicēšanai tieši novembra vidū grūti atrast citu izskaidrojumu kā Latvijas–Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas pirmā sēde, kas 14. novembrī notika Maskavā. ”Dīvains ir gan izziņas parādīšanās laiks, gan saturs. Brīžiem tur ieskanas pat melnsimtnieciska retorika, un tas izskatās savādi, ja atceras, ka vēsturnieku pirmā sēde ritēja pozitīvā noskaņā. Ceru, ka Maskavas politiskie uzstādījumi, ja tādi ir, un tādi droši vien ir, netraucēs produktīvu Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas darbu,” norādīja Juris Ciganovs, kurš pats nav šīs komisijas loceklis.

November 25, 2011 - Posted by | 2. pasaules karš, Krievija, Okupācija, PSRS, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: