gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

«Zinātniskais» antilatviskums 


 Franks Gordons 

Labi atceros Hruščova valdīšanas gadus, kad visnotaļ tika popularizēts t. s. zinātniskais ateisms, ko tautā dēvēja par “atejismu”. Patlaban, 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, zināmi “mācīti vīri” acīmredzot kultivē, var teikt, “zinātnisku” antilatviskumu.

Ar traktātu “Emigrācijas loma Latvijas neatkarības tapšanā” nācis klajā Rīgā mītošais Viktors Guščins, vēstures zinātņu kandidāts, “Baltijas vēsturisko un sociālpolitisko pētījumu centra” (!) direktors. Apcerējumā, kas publicēts Maskavas lielkrievu šovinistu portālā “Nacionaļnije interesi” un izvilkumos atstāstīts Rīgas krievvalodīgajā avīzē “Vesti segodņa”, Guščins uzsver, ka Baltijas republikām bijusi noteicošā loma, sekmējot PSRS “traģisko” sabrukumu.

Guščins apgalvo, ka Latvijā atšķirībā no Krievijas nav bijusi kaut cik nozīmīga disidentu kustība un “separātisma” uzplūdus 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā lielā mērā noteikuši radikāli noskaņotie latviešu emigranti rietumvalstīs. Atmodas laikā un pēc 1991. gada Latvijā esot atgriezušies vairāk nekā 30 000 latviešu no dažādām pasaules valstīm. Un tieši šie trimdas ļaudis uzkurinājuši “zooloģisko” rusofobiju un antisovjetismu, kas tik raksturīgs “otrajai” Latvijas republikai, raksta Guščins.

 

Neganta antilatviskuma apsēsts ir arī Rīgā mītošais vēsturnieks un novadpētnieks Vlads Bogovs, kurš avīzē “Čas” nācis klajā ar plašu rakstu: “Latvietība pret krieviskumu”.

 

“Latviešu kultūras vērtības”, uz kurām atsaucas integrācijas programmas sastādītāji, viņaprāt, īsumā esot šādas: “Latviešu valoda, naids pret krieviem, pret Krieviju, bezierunu zemošanās Rietumu priekša, pašaizliedzīga ticība 1940. gada okupācijai.” Bogovs savu krieviskumu pretstatī latvietībai, dižodamies, ka krievu tautas “rakstiskā vēsture” ilgst jau 1000 gadus, sākot ar Kirillu un Metodiju. Un krievu filozofija! Dostojevska radītais “Raskoļņikova tēls ar Nīčes starpniecību vēlāk ietekmēs visu XX gadsimta ģeopolitiku”. Uz šāda fona, turpina Bogovs, “latviešu filozofijas kā savdabīgas parādības vispār nav”.

Dainas Bogovs, protams, ignorē. Viņš norāda, ka latviešu nacionālo epu “Lāčplēsi” sacerējis Andrejs Pumpurs 1888. gadā, “kamēr Eiropā pirmais eps parādījās jau XI gadsimtā un to sauca “Beowulf”. Krievu biļinas parādījās XIV gadsimta beigās un XV gadsimta sakumā”.

Bogovs nicīgi atgādina, ka laicīgā literatūra latviešiem radās samērā vēlu – XIX gadsimta otrajā pusē, “kamēr citās kultūrās jau attīstījās daudzi literāri virzieni (klasicisms, romantisms, naturālisms, reālisms)”.

Viss pārējais – tādā pašā garā. Ar ko “vēsturnieka un novadpētnieka” Bogova prātojumi atšķiras no, teiksim, “vācu tautas pārākuma” doktrīnas, ko sludināja nacisma ideologs Alfreds Rozenbergs?

December 29, 2011 - Posted by | Okupācijas sekas

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: